/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2025/05/03/16819289t1h397c.jpg)
Nākamnedēļ uz Zemes varētu nokrist padomju laika 500 kilogramus smagais kosmosa kuģis, kam 70. gados bija paredzēts nolaisties uz Venēras, taču raķetes darbības traucējumu dēļ tas tā arī nenonāca orbītā, ziņo "The Guardian".
Saskaņā ar ekspertu teikto ir pāragri teikt, kur varētu nokrist pustonnu smagā metāla masa.
Nīderlandiešu zinātnieks Marko Langbruks prognozē, ka kosmosa kuģis varētu nonākt uz Zemes 10. maijā. Viņš lēš, ka tas ietrieksies Zemē ar ātrumu 242 kilometri stundā, ja tas paliks vesels.
"Lai arī apdraudējuma risks pastāv, mums nevajadzētu par to pārāk satraukties, " uzskata Langbruks.
Kosmosa kuģis esot salīdzinoši mazs, un, pat ja tas nesadalīsies, "apdraudējuma risks pielīdzināms tam, kāds var būt nejauša meteorīta kritiena gadījumā, un tādi notiek katru gadu. Daudz lielāks risks cilvēkam ir saņemt zibens triecienu," viņš teica.
Viņš piebilda, ka iespēja, ka kosmosa kuģis kādam vai kaut kam tiešām trāpīs, ir maza, taču to nevarot pilnībā izslēgt.
Padomju Savienība 1972. gadā palaida kosmosa kuģi ar nosaukumu "Kosmos 482", kas bija daļa no Venēras izpētes programmas. Tā mērķis bija nogādāt zondi uz planētas virsmas. Taču raķetes darbības traucējumu dēļ tas tā arī nenonāca Zemes orbītā. Vēlāk tas sadalījās četrās daļās: divas daļas divas dienas pēc palaišanas nokrita Jaunzēlandē, bet galvenais modulis palika orbītā.