Populārākās «Linux» darbvirsmas vides ir «KDE», «GNOME», «CDE» un «Xfce», kaut gan eksistē arī daudzas un dažādas citas vides. Šajā rakstā — vairāk par «KDE».
«KDE» ir brīvpieejas grafiskās darbvirsmas un programmatūras izstrādes vide, kas ir veidota, izmantojot «Trolletch» izstrādātos «Qt» programmēšanas rīkus. «KDE» darbojas, izmantojot gandrīz visas «Unix» tipa operētājsistēmas, tādas kā «GNU/Linux», «BSD» un «Solaris». Ir iespējams lietot «KDE» ar «Mac OS X», izmantojot tajā iebūvēto X11 logu sistēmas atbalstu. «Microsoft Windows» lietotāji var iepazīties ar «KDE», izmantojot «Cygwin» programmatūru.
«KDE» projektu 1996. gadā aizsāka Matiass Etričs (Matthias Ettrich), izsūtot ziņu grupā aicinājumu programmētājiem piedalīties jaunajā projektā. Toreizējā «UNIX» darbvirsmas izskatā viņam nepatika, ka katra programma izskatās un strādā savādāk, neradot iespaidu par vienotu darba vidi. Viens no galvenajiem mērķiem bija panākt, lai darbvirsmu varētu ērti lietot ikviens datorlietotājs.
«KDE» projekta īstenošanai Matiass izvēlējās «QT» programmēšanas rīkus , jo «QT» licence ļauj tos izmantot bezmaksas programmu izveidei. Programmētāji sāka rakstīt programmas «KDE»/«QT» videi un jau 1997. gadā izlaida ļoti daudz programmu. Tāpat kā daudzi atvērtā koda projekti, arī «KDE» galvenokārt ir brīvprātīgo programmētāju nopelns, kaut gan arī daži uzņēmumi («Novell», «Trolltech» un «MandrakeSoft») ir ieguldījuši līdzekļus šī projekta izstrādē.
Tā kā projektā piedalās liels skaits cilvēku (programmētāji, tulkotāji, mākslinieki), šāda apjoma projekta koordinācija ir sarežģīta. Lielāko daļu problēmu apspriež pa jomām sadalītās e-pasta grupās, bet svarīgus lēmumus pieņemt tikai tādu izstrādātāju vidū, kas devuši lielu ieguldījumu projektā. Par «KDE» koordinācijas centru var uzskatīt Vāciju, kur ir reģistrēta bezpeļņas organizācija, kurai pieder «KDE» preču zīme. Arī lielākā daļa «KDE» izstrādātāju konferenču notiek Vācijā.
Līdz šim brīdim ir izstrādātas deviņas galvenās «KDE» versijas: 1.0, 1.1, 2.0, 2.1, 2.2, 3.0, 3.1, 3.2 un 3.3. Tā kā programmas apakšversiju ietvaros ir savstarpēji savietojamas, 3.0. x paredzētās programmas strādās arī ar 3.3. x versiju. Šobrīd «KDE» ir pieejama 78 dažādās valodās, ieskaitot latviešu. Diemžēl pilnvērtīgas terminoloģijas trūkuma dēļ latviski ir iztulkoti tikai 18% no «KDE». Tas gan, protams, netraucē rakstīt tekstus latviešu valodā.
Viens no galvenajiem «KDE» panākumu trumpjiem ir «KDE» programmu vienotība. To nodrošina šādas tehnoloģijas:
• DCOP — starpprocesu sazināšanās sistēma;
• KHTML — HTML dzinējs, kas ir pieejams jebkurā «KDE» programmā;
• KIO — failu piekļuves mehānisms, kas jebkurai «KDE» programmai ļauj darboties ar failiem neatkarīgi no to atrašanās vietas (piemēram, NFS, SMB, FTP u. c.);
• KParts — mehānisms programmas intergrācijai citā programmā. Piemēram, programma «Kontact» apvieno sevī programmas «KMail», «KOrganizer» un citas programmas, kas nepieciešamas sava darba plānošanai.
• Kwin — logu pārvaldnieks, kas nodrošina logu vienotu izturēšanos un izskatu.
«KDE» lietotājam ļauj pielāgot darba vidi savām vēlmēm. Lietotājam ir iespējams mainīt ne tikai logu izskatu un izmantotās ikonas, bet arī logu izturēšanos, karsto taustiņu kombinācijas visās programmās, programmu rīkjoslu elementu izkārtojumu un izskatu, kā arī tūkstošiem citu sīkumu, kas padara darbu ar «KDE» ērtāku.
Sistēmu administratoriem var noderēt «KDE» esošo programmu piekļuves atļauju kontroles sistēma «Kiosk». Sākotnēji «Kiosk» bija paredzēta, lai atvieglotu tā saukto interneta kiosku izveidi, taču, nepārtraukti papildinot tās funkcijas, ir izveidots instruments, kas ļauj kontrolēt, kādas programmas izmanto darbinieki. To iespējams arī izmantot, lai kontrolētu, kā bērni lieto datoru.
Jau šobrīd «KDE» nodrošina dažādus rīkus darbam cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. «Qt4» vidžetu rīkkopā, kas būs pamats jaunajai «KDE 4» versijai, ir uzlabota piekļuve, ļaujot cilvēkiem ar īpašām vajadzībām izmantot arī tās programmas, kuras tam nav speciāli optimizētas.
«KDE» iekļautās programmas lietotājam ļauj pilnvērtīgi lietot datoru bez citu programmu instalēšanas. Klejošanai pa internetu var ērti lietot programmu «Konqueror», kas atbalsta visus mūdienu tīkla izstrādes standartus. Elektronisko pastu var lasīt, izmantojot programmu «KMail». Lietojot «KOffice» programmas, iespējams rakstīt teksta dokumentus, izstrādāt elektronisko tabulu dokumentus un veidot prezentācijas. Programma «k3b» atbalsta CD un DVD disku ierakstīšanu un kopēšanu, kā arī iespēju izveidot audio CD, izmantojot audiofailus no savas audiofailu kolekcijas, un nokopēt DVD videofilmu datora cietajā diskā. Teksta redaktorā «Kate» ir iekļauts sintakses izcelšanas atbalsts dažādām programmēšanas un skriptu valodām.
Tās ir tikai dažas no «KDE» oficiāli atbalstītājām programmām, bez tam interneta mājas lapā [s:4654] vēl ir pieejams ļoti daudz neoficiālo programmu, kas paredzētas «KDE». Protams, «KDE» vidē ir iespējams lietot arī jūsu iecienītās programmas, kas ir izstrādātas citām grafiskajām vidēm, piemēram, interneta pārlūkprogrammas «Mozilla» un «Firefox» vai e-pasta programmu «Ximian Evolution».