Realitātes šovi — dzīve mākslīgi radītā burbulī

Arvien biežāk skatītājiem tiek piedāvāti jauni realitātes šovi: gan pašmāju produkcija, gan ārzemēs iepirkti. Vai šovu gūzmā ko interesantu atrod arī sabiedrībā populāri cilvēki? Vai ekstrēmu pārraižu skatīšanās var skatītāju ietekmēt pārdrošām darbībām?

Speciālista viedoklis
Ārste psihoterapeite Tija Vanaga:

— Visamorālākais man šķiet šovs «Viltus miljonārs». Vesela rinda sieviešu cīnās par vīrieša naudu, nevis mīlestību — tas ļauj izdarīt secinājumus par amerikāņiem kā nāciju. Šovi var radīt nepareizu priekšstatu par dzīves pamatvērtībām. Ne jau četrdesmitgadniekiem sajauks priekšstatus — cietīs piecpadsmitgadīgie.

Kā negatīvu realitātes šovu piemēru varu minēt arī «Baiļu faktoru». Tur redzams, ka cilvēki naudas dēļ ir gatavi uz jebkādām muļķībām. Es uztraucos par to, kas notiks ar bērniem un pusaudžiem, kuri regulāri skatās šādus raidījumus. Viņiem sajūk realitāte ar mākslīgi veidotu pasauli, bērni pat nespēj iztēloties sāpes, kas rodas, salaužot roku.

Savukārt «Talantu fabrikā» dalībnieki iemācās socializēties, sadzīvot kolektīvā un veidot attiecības, lai gan noslēgtā vide dalībniekus var ietekmēt diezgan sāpīgi. Dzīvojot šovā, viņi nonāk mākslīgi uzpūstajā burbulī ar nosaukumu — popularitāte. Drīz pēc šova beigām tā pazūd, un «zvaigznei» jāpiedzīvo straujš kritiens lejup. Tam seko vilšanās un bezcerības sajūta. Tas ir tāpēc, ka dalībnieks šo popularitāti nav nopelnījis pats. Arī uz skatītājiem šāda tipa attiecību šovi var iedarboties divējādi: skatītājs identificējas ar varoņiem un savā ikdienas dzīvē pārņem dažādas interesantas muļķībiņas. Tomēr nopietnas problēmas risināt šādi nevar — katra problēma ir individuāla, tādēļ citu pieredze ne vienmēr izrādās lietderīga.

Grib iebarot vecu preci

«Gandrīz visiem jaunajiem realitātes šoviem es skatos pirmās sērijas,» «Vakara Ziņām» atklāj rakstniece un triju meitu māmiņa Dace Rukšāne. Viņa piebilst: «To daru profesionālas intereses dēļ, taču laika man ir maz, tādēļ turpmākajām sērijām nesanāk sekot līdzi.» Rukšāne no ārzemēm importētos šovus vērtē skarbi: «Tos skatoties, rodas sajūta, ka latviešiem mēģina iebarot vecu preci — tas redzams gan pēc nemodernajām drēbēm, gan citām pazīmēm. Ārzemēs šovi, ko pie mums piedāvā tagad, bijuši populāri pirms gadiem 20 vai 30.» Viņa norāda, ka tas gan neattiecas uz vietējiem šoviem: «Man patika otrā «Ekspedīcija», jo šovs bija atraktīvs.» Jāatgādina, ka Rukšāne tajā piedalījusies arī pati.

Broka špiko un rīko savu šovu

Kristīne Broka pauž atzinīgus vārdus par daudzajām «Talantu fabrikām»: «Ļoti priecājos, ka ar jauniešiem strādā profesionāļi!» Tomēr dziedātāja uzskata, ka jauniešiem pēc šova neadekvāti augstu paceļas pašapziņa. «Tas nav slikti, ka jauniešus konsultē psihologi, taču pēc šova gandrīz visiem dalībniekiem deguns ir mākoņos.» Viņa atzīst, ka pati ļoti reti skatās šovus, tomēr tieši no «Talantu fabrikas» viņa daudz esot mācījusies: «Talsos pasniedzu vokālās nodarbības, un mani audzēkņi ilgu laiku lūdzās, lai izveidoju kaut ko līdzīgu «Fabrikai». Šo to pašpikoju un šobrīd organizēju pamatīgu projektu — 5. martā Talsos notiks jauniešu diena, kurā viena no aktivitātēm būs mūzikas pasākums «Nots«05». Tas būs dziedāšanas šovs: dalībnieki varēs uzklausīt vokālo pedagogu un stilistu padomus, apmeklēt frizierus un baseinu.«

Lai riskētu ar dzīvību, vajag naudu

«Vietējos šovus neskatos. Ne tāpēc, ka būtu skeptiķis, bet gan tāpēc, ka vāji, neizteiksmīgi atdarinājumi mani nesaista,» pretēju viedokli pauž režisors Armands Ekštets. Viņš uzsver, ka būtu jāatrod kaut kas savs un nebijis — tikai tad šovs varētu izdoties. «Turklāt Latvijas šovi ir pilnīgi nederīgi no dramaturģijas viedokļa. Jebkurā filmā skatītājs vēlas identificēties ar varoņiem, taču mūsu raidījumos nav spilgti izteiktu pozitīvo un negatīvo varoņu.» Ekštets ir pārliecināts — ja viņš pats veidotu realitātes šovu, viņš ļoti rūpīgi izvēlētos gan vidi, gan varoņus. «Es ņemtu tikai tādus dalībniekus, kas būtu spilgti un jau iepriekš pārbaudīti. Ja kaut kādu iemeslu dēļ varoņi netiktu paši galā, es noteikti situāciju dramatizētu.«

Ekštets neslēpj, ka liela nozīme laba šova izveidošanā ir finansēm: «Ja ārzemēs par uzvaru piešķir 10 tūkstošus dolāru, loģiski, ka dalībnieki gatavi darīt jebko — lēkt no trasēm, riskēt ar dzīvību. Tas ir kas tāds, ko tikai vienreiz dzīvē var saņemties izdarīt.» Vēl divi svarīgi faktori, kas, pēc viņa domām, jāņem vērā, veidojot šovu, ir tautu atšķirīgā mentalitāte un režisora zināšanas par šovu uzbūvi. «Ir ļoti konkrētas zināšanas, bez kurām nevar izveidot interesantu šovu,» Ekštets saka un nobeigumā atzīstas, ka arī pats pieļaujot domu uz rudens pusi iesaistīties kādā televīzijas projektā — iespējams, ka tas būšot jauns realitātes šovs.