Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8736340t1h0778.jpg)
Viens eksperts kaut kā pateica, ka šajās vēlēšanās pārsteigums esot Dzimtenes panākumi vēlēšanās, un daudzi eksperti sāka paust līdzīgu pārsteigumu. Eksperti laikam nezina iepriekšējo vēlēšanu rezultātus, varbūt tāpēc tāds pārsteigums.
Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2001. gadā Rīgā PCTVL guva 23,4% balsu, žuravļovieši — nepilnus 2,2%, kopā tātad 25,5%. 2002. gadā Saeimas vēlēšanās Rīgā PCTVL guva 30,38%, žuravļovieši, parlamentā neiekļūstot, dabūja 2,2%, tātad kopā 32,58% balsu. 2005. gada vēlēšanās Rīgā PCTVL gūst 13,6% balsu, apvienotie rubikieši un žuravļovieši ar nosaukumu Dzimtene — 11,6% balsu, kas kopā ir tikai 25,2%. Un, tikai pieskaitot Jaunā centra 7,1% un domē neiekļuvušās Tautas saskaņas partijas 4,3%, uz krievu tautības vēlētājem orientēto partiju sniegums kopā pārsniedz 30%. Tāds tas ir bijis arī iepriekš. Zinot Rīgas pilsoņu etnisko sastāvu un iepriekšējo vēlēšanu rezultātus, nekāda pārsteiguma nav. Tas nav pārsteigums, ka ar Rubika vārdu par Žuravļova naudu var dabūt vienas desmitdaļas vēlētāju atbalstu Rīgā.
Pārsteiguma ar krievu partijām šajās vēlēšanās nav. Ir mācība, ko sniedz jau trešās vēlēšanas pēc kārtas. Krievu kārts neiet. Krievu partijas nevar gūt vairākumu pat Daugavpilī un Rīgā, nemaz nerunājot par Latviju kopumā. Šī mācība nozīmē, ka aktīviem krievu tautības cilvēkiem, kuri grib nopietni darboties valsts vai pašvaldības labā, esot pozīcijā, nevis tupot opozīcijā, ir prātīgāk stāties un darboties tajās pašās partijās, kurās darbojas latvieši. Šī mācība arī krievu tautības uzņēmējiem liek padomāt, vai ir prātīgi finansēt etniskas partijas, kuras nolemtas mūžīgai opozīcijai.
Latvijas krieviem, kuri grib produktīvi darboties politikā, ir prātīgāk stāties partijās, kurām ir iespējas realizēt varu, ja Tautas partija vai Tēvzemei un Brīvībai/LNNK liekas pārāk nacionālas, tad ir taču arī Jaunais laiks, Latvijas Pirmā partija, iespējams, ka nākotne ir Jaunajam centram. Tomēr pat Tēvzemei un Brīvībai darbojas krievu izcelmes latvieši Vladimirs Makarovs un Andrejs Požarnovs; domāju, ka pat šīs partijas durvis nav slēgtas tiem krieviem, kuri grib šeit dzīvot un strādāt, nevis diktēt savus noteikumus ar masu. Jo masas, kā redzams, nav. Ja 2005. gadā vēlēšanās etniskajām krievu partijām neizdevās gūt tādus panākumus, lai veidotu pozīciju, maz ticams, ka tas izdosies 2006. gadā Saeimas vēlēšanās, vēl mazāk, — ka pašvaldību vēlēšanās 2009. gadā, kad integrācijas process būs pavirzījies uz priekšu. Šajā ziņā patiesu sabiedrības integrāciju veicinoša politika būtu Jaunā centra aicināšana labējo partiju koalīcijā. Tā būtu arī godīga politika, ja labējās partijas atceras arī savu ekonomisko labējumu, jo LSDSP tomēr ir sociāldemokrātiska un kreisa, savukārt Jaunais centrs pauž centrisma idejas.
Bet pats galvenais — jābeidz veidot etniskas partijas, kas šķeļ sabiedrību un veido nemieru. Jābeidz kūdīt skolēnus un pensionārus, domājot par balsu makšķerēšanu. Šie mēģinājumi radikalizē sabiedrību, bet tas terorisma laikmetā var arī bēdīgi beigties. Tie, kuri šodien draud ar kautiņiem Liepājas ielās, rīt var dabūt bumbu. Nevajag spēlēties ar uguni. Tas attiecas gan uz latviešiem, kas izkar lozungu «sarkanie nāk» tad, kad tie sarkanie jau aiziet, gan krieviem, kuru darboņi kūda uz šķeltniecisku politiku. Etniski neviendabīgā valstī mieru un saskaņu veicinoša politika prasa veidot vispārnacionālas kopējas partijas. Latvija ir iestājusies Eiropas Savienībā un NATO, un nekāda atpakaļceļa uz Krievijas impēriju nav. Tas ir jāsaprot latviešiem, un tas ir jāsaprot arī krieviem.