/nginx/o/2018/07/12/8736344t1hc744.jpg)
«Videoklipu dziesmai «L.O.V.E.» bija paredzēts filmēt 14. februārī. Todien Olafam Bergmanim sāpēja zobs un bija uzpampis vaigs — gandrīz kā plakātos ar uzrakstu «Policija meklē»,» grupas «C-Stones» dalībniece Līva Boitmane atceras dienu, kurā tā arī nekas netika nofilmēts.
Visi nevizinās aiz tramvaja
Ventspilnieces Līva Boitmane un Zane Beļska uz interviju atnākušas uzreiz pēc klipa pēdējās daļas filmēšanas. «Nepaspējām pat paēst,» malkodama kafiju, saka Līva. Trešais grupas dalībnieks, Olafs, aizņemtības dēļ neesot varējis ierasties. Sarunas sākumā meitenes cenšas radīt priekšstatu par visiem popgrupas dziedātājiem, vairākkārt uzsverot, ka viņi ir pilnīgi dažādi. «Līva mūs visus pieskata, viņa ir arī visrunātīgākā. Es intervijās parasti klusēju,» atzīst Zane. Līva piekrīt, ka tiešām ir ekstraverta, tāpēc viņai dažreiz esot grūti saprast, ko domā Zane. «Viņa ir noslēgtāka, taču ļoti pozitīva,» tā Līva raksturo Zani. Par Olafu abas ir vienisprātis, ka puisis ir sarežģīta personība: viņā valdot divi dažādi cilvēki. «Viens ir huligāns, kas, piemēram, vizinās tramvajam aizmugurē un dara citas trakulības, un ir otrs — paklausīgais Olafs, kas atceras, ka viņam ir 23 gadi un viņš ir pieaudzis cilvēks. Mūsu menedžeris Agris Semēvics neatšķirtu rītu no vakara, ja mēs visi būtu tādi kā Olafs,» smaida Līva.
Meitene par «L.O.V.E.» videoklipu teic, ka tajā neesot vienojoša stāsta: «Klipā mums nav lomu. Varējām būt gandrīz tikpat brīvi kā dzīvē.» Tomēr īsti precīzu priekšstatu par katru «C-Stones» dalībnieku no trīs minūšu klipa gūt nevarot. «Olafs šai dziesmai ir solists, tāpēc viņš klipā vairāk izvirzīts priekšplānā. Ikdienā es esmu līdere, galvenā runātāja un darbiņu veicēja,» saka Līva. Taču Olafa koķetais tēls pilnībā atbilstot patiesībai. «Viņš mūžīgi ir gatavs piemiegt ar aci, iepazīties,» abas smejas.
Neesam roka cienītāji
Dziesma «L.O.V.E.» «Eirovīzijas» skatītājiem jau ir pazīstama. «Lai arī finālā netikām, tomēr esam nedaudz spītīgi un uzskatām, ka dziesma ir laba,» — tā Līva. Lēmums par klipa uzņemšanu pieņemts vēl pirms konkursa. «Klipa galvenais mērķis virzīts uz ārzemēm — tas tiks rādīts Lietuvas mūzikas kanālā «Tango», kā arī popularizēts Ukrainā. Iespējams, noslēgsim līgumu ar Ukrainas producentu firmu par koncertiem un klipa demonstrēšanu NVS valstīs,» dziedātāja turpina.
Grupai jau divi klipi esot, un trešais bijis nepieciešams tāpēc, ka notikušas pārmaiņas sastāvā. «Pirms tam bijām četri. Iepriekšējais «C-Stones» video ir ļoti kvalitatīvs, taču tajā redzams Kristiāns.» Līva atzīst, ka grupu pēdējos mēnešos nemitīgi vajā dažādas nebūšanas; netikšana «Eirovīzijas» finālā, Kristiāna aiziešana no «C-Stones» un klipa aizkavētā filmēšana esot tikai dažas no tām. «Par visu negribas stāstīt. Tomēr rodas sajūta, ka šī rakšanās pa zemi beigās nesīs augļus.» Zane pat pajoko: kopš grupā nav Kristiāna, mūziķiem ir lielāki honorāri, uz koncertiem var doties ar vieglo automašīnu, nevis mikroautobusu, turklāt katram mūziķim tiek veltīts vairāk uzmanības. Un Līva nopietni piebilst: «Kopš viņš aizgāja, grupa ir kļuvusi pilnīgi citāda. To, ka mainījies lomu sadalījums, sapratām tikai pēc kāda pusgada.» Tagad vislielākā atbildība gulstoties uz grupas vienīgā puiša Olafa pleciem.
Nekādu sevišķo nesaskaņu «C-Stones» neesot bijis. «Kristiāns kādu dienu paziņoja, ka ir noguris, šķiet, no darba. Viņš bija arī nedaudz vecāks par mums, turklāt ar atšķirīgu mūzikas gaumi — tas radīja nelielu plaisu,» stāsta Līva. Kristiāns esot nodibinājis savu rokgrupu. Tagad trijotnei neesot domstarpību par muzikālo gaumi, jo visi labprāt klausoties popu un deju mūziku, līdzīgu pašu izpildītajai. «Mums trijiem ir vienāda gaume mūzikā — neesam roka cienītāji,» piebilst Zane.
Kamera notušē kosmētiskus defektus
«L.O.V.E.» klipam neesot vienota sižeta tāpēc, ka «C-Stones» dalībnieki uzskata: viņi jāiepazīst pēc sejām, jo sevišķi ārvalstīs. «Klips veidots dienasgrāmatas formā — tajā redzams, ko «C-Stones» dara, lai būtu tie, kas viņi ir. Tā ir iespēja ielūkoties mūsu ikdienā, ir redzamas atlētikas un horeogrāfijas nodarbības, fotosesija, koncerts, ierakstu studija. Tās ir ainiņas no mūsu dzīves, ko citi ikdienā neredz, — kā mākslinieki mēģina, kā trenējas,» stāsta Līva.
Viss esot uzņemts reālā vidē, piemēram, treniņi filmēti «Martas centrā», kur jaunieši patiesi dodas uzlabot savu fizisko formu. Klipa režisori ir Ilze un Jānis Kalves no grupas «Basic Instinct»; viņi filmējuši arī Ladybird un citus klipus. «Interesanti, ka video uzņemts ar ekskluzīvu kameru, kas Latvijā vēl nebija izmantota mūzikas klipiem,» palielās Līva. Tā esot īpaša platleņķa kamera, kas rada ne vien kvalitatīvu attēlu, bet arī spēj notušēt jebkādus defektus. «Iepriekšējos klipos iesaistījās profesionāli grimētāji un frizieri, tagad tas nebija vajadzīgs — kamera ir tik laba, ka ar to var iegūt vajadzīgās korekcijas. Ļoti ekonomiski,» priecājas dziedātāja.
Dziesma «L.O.V.E.» ir viena no nedaudzajām «C-Stones» pašu radītajām kompozīcijām; viņi tāpat kā Ladybird un citi «aktivmusic» mākslinieki izmanto lielākoties ārzemju komponistu materiālus. «Turklāt pirmoreiz tērpu meklēšanā ieguldījām tik daudz paši savas radošās enerģijas,» piebilst Zane.
Dziesmu meitenes raksturo kā jautru un nenopietnu: «Dzirdamas taures — tas rada riktīga disko gabaliņa noskaņu. Parasti koncertos publikai ļoti patīk šī dziesma, arī horeogrāfija ir vienkārša, smieklīga.»
Nedēļu neēdām, taču…
Atgriezušās pie stāsta par klipa filmēšanu, abas meitenes teic, ka Olafa slimība pamatīgi izjaukusi plānus. «Protams, tādā izskatā viņu nevarēja filmēt — māte Daba bija iejaukusies mūsu plānos. Mēs bijām izsistas no sliedēm… Sapucējušās, mani smuki saveidoti, nedēļu neēdušas, man pat bija paņemts atvaļinājums… Un filmēšana tika atlikta,» emocionāli stāsta Līva.
Arī pats Olafs, protams, bija nelaimīgs, ka tā sanācis. «Vēlāk bija grūti atsākt filmēšanu. Valentīna dienā bija sarunāts «Essential» klubs, kurā filmēt koncertu, taču, pēc nedēļas, kad tika atsākts darbs, bija grūti sameklēt piemērotu vietu. Tomēr atradām risinājumu — «ielauzāmies» ēnu deju festivālā Lielvārdē; šo festivālu Agris Semēvics rīko ik gadu,» atceras Līva. «Būtu bijis labi, ja vien pirms tam mēs nebūtu dziedājuši Mis un Misters pasākumā Dobelē. Tas beidzās nedaudz pirms pusnakts, turklāt vēl pa ceļam mūs apturēja policija. Lielvārdē ieradāmies pārguruši. Un laikā no pusdiviem līdz pieciem rītā apmēram septiņas reizes filmējām uzstāšanos.
Publikas bija daudz, kādi 500 cilvēki. Es viņiem jūtu līdzi — tik daudz reižu klausīties vienu un to pašu gabalu. Agris viņiem lika dzīvot līdzi, māt ar rokām. Pēdējā filmēšanas reizē piecos no rīta bija grūti savākties gan mums, gan publikai. Labi, ka beigās mūs filmēja iztālēm — lai nevarētu redzēt, cik pārguruši esam.»
Vairumu citu klipa epizožu grupas meitenes atceras ar prieku: «Izsmējāmies, filmējot horeogrāfijas nodarbības. Klipā piedalījās Aigars Magone no deju grupas «Spirit». Parasti mēs paši veidojam horeogrāfiju, bet Aigars pielabo mūsu kustības. Mēģinājumā Aigaram bija kaut kas jālabo, taču mēs dejojām tik labi, ka nebija, ko mainīt. Tāpēc speciāli sarunājām, ka viens no mums nepareizi salieks roku, lai Aigaram būtu ko darīt,» smaida Līva.
Turklāt zālē, kur tika filmēts horeogrāfijas mēģinājums, bija tik daudz spoguļu, ka operators ļoti nopūlējies, lai pats nebūtu redzams kadrā — klipā varēšot pārliecināties, vai viņam tas izdevies.
Svīdām, neko nedarīdami
«Atlētikas zālē bijām palaisti savā vaļā darīt, ko vien vēlamies, un režisori ik pa laikam kaut ko filmēja,» saka Zane. Arī viņām pašām pagaidām nav zināms, kuras no uzņemtajām epizodēm tiks iekļautas klipā. «Es uz trenažieru zāli atnācu mazliet vēlāk — gribēju trenēties ar steperu, bet to jau darīja Zane. Piegāju pie slēpotāja, taču man šķita, ka izskatos stulbi, tādēļ atteicos filmēties. Pārāk spoži spīdēja saule, un bija grūti atrast vietu, kur trenēties. Apsēdos uz trepēm, ēdu ābolu, un operators filmēja. Klipā būs daudz epizožu ar dokumentāliem kadriem,» stāsta Līva. Vēl klipā noteikti būšot Olafa akrobātiskie triki — puisis astoņus gadus esot trenējies džudo.
«Arī fotosesijā režisore mums neteica, ko darīt, — mēs jutāmies ļoti brīvi,» teic Līva. «Tikai pati pirmā filmēšana ierakstu studijā bija grūta, jo vajadzēja uzņemt daudz tuvplānu un koncentrēties, lai sejas izteiksmē būtu pareizās emocijas. Režisore Ilze teica, ka mūsu tēlošana robežojas ar ņirgāšanos. Māksliniekiem visbiežāk tiek rādīta seja, tāpēc galvā jābūt pareizajām domām. Ja domā par biezpienu, tas biezpiens arī būs redzams sejā; ja domā par skaistām jūtām, to sajūt arī skatītājs. Tas bija emocionāli grūti — mēs svīdām, neko nedarīdami.»
Lembergs dalās pieredzē
Abas meitenes piekrīt: daudzi mēdzot zoboties, ka «C-Stones» finansiālo atbalstu sniedz Ventspils. «Ja nebūtu šā atbalsta, būtu grūti, jo, kā teic «C-Stones» menedžeris, mūsu grupai garšo nauda — popgrupai nemitīgi vajag jaunus tērpus, līdzekļus klipiem un ierakstiem,» skaidro Līva, piebilzdama, ka arī citas grupas nāk no bagātām pilsētām, piemēram, «Z-Scars» ir no Jūrmalas. Un Zane turpina: «Domāju, ka jebkurš izmantotu šādu iespēju. Mēs šo atbalstu neslēpjam un sakām paldies Lemberga kungam.»
Meitene priecīgi salīdzina: «Līvas mamma (grupas «Jūras akmentiņi» vadītāja) ir mūsu grupas mamma, bet «C-Stones» tētis ir Lembergs. Mēs netiekamies bieži, taču, kad tas notiek, viņš dod dažādus norādījumus, kā pārliecinošāk uzstāties.» Viens no padomiem — Ventspils mērs ieteicis pagājušā gada «Eirovīzijā» dziedātājiem izplesties pa visu skatuvi. «Viņš pats ir dejojis sporta dejas, tāpēc interesējas par mūsu horeogrāfiju,» saka Līva. Lembergs ir pirmais, kurš saņem grupas ierakstus un fotogrāfijas. Arī klipu viņš redzēs pirmais. «Pagaidām viņam viss ir paticis, viņš ne par ko nav sūdzējies,» priecājas Zane.