Kāds tu esi, zemais asinsspiedien?

Arteriālā hipotensija — pazemināts asinsspiediens sastopams krietni retāk nekā paaugstināts asinsspiediens. Hipotensija ir sarežģīta problēma; tai var būt ļoti dažādi cēloņi, ko ne vienmēr iespējams precīzi noskaidrot. Ir cilvēki, kuriem asinsspiediens ir pazemināts vienmēr, taču pašsajūta ir laba, tāpēc nav nekādas vajadzības spiedienu mākslīgi paaugstināt. Citiem turpretī veicies mazāk, viņi jūtas slikti un meklē ārsta palīdzību. Par to, kā izpaužas problēmas, kas saistītas ar pazeminātu asinsspiedienu, un ko lietas labā iespējams darīt, stāsta valsts SIA «Diagnostikas centrs» konsultatīvās nodaļas kardioloģe Aleksandra Mazjāne.

Ko uzskata par normu

Droši vien katram cilvēkam atmiņā no skolas laikiem ir palikuši skaitļi, kas raksturo normālu asinsspiedienu: 120/80 dzīvsudraba stabiņa milimetru. Varētu būt arī 110/80 vai 110/70 mm Hg — šie rādītāji ir normāli. Ja asinsspiedienu izdodas noturēt tādā līmenī, ir pamats cerēt, ka nākotnē asinsvadi īpaši necietīs no pārmaiņām, kas laika gaitā rodas asinsspiediena, vielmaiņas un citu faktoru ietekmē.

Jāatgādina, ka lielākais skaitlis apzīmē sistolisko (augšējo) asinsspiedienu, ar kādu sirds izgrūž asinis no kreisā kambara, bet mazākais — diastolisko (apakšējo) asinsspiedienu, kas atspoguļo asinsvadu summāro pretestību sistoliskajam spiedienam.

Cēloņi — visai komplicēti

Nemediķim tikt skaidrībā par pazemināta asinsspiediena cēloņiem ir pavisam neiespējami, un arī kvalificētiem mediķiem nākas krietni papūlēties, lai konstatētu, kādā līmenī meklējami traucējumi, kas to izraisa.

Asinsspiedienu regulējošie mehānismi ir centrālajā nervu sistēmā — smadzeņu garozā, zemgarozā, vidussmadzenēs, iegarenajās smadzenēs.

Gan hipotensijas, gan hipertensijas gadījumā ļoti liela nozīme ir nierēm — tās izstrādā neiromediatoru renīnu, kas ietekmē asinsspiedienu. Daudz kas ir atkarīgs arī no katra organisma individuālajām īpatnībām.

Hipotensija un pašsajūta

Ievingrināta mediķa acs nereti pazīst hipotensijas pacientu jau pēc astēniskās miesasbūves. Viņam arī raksturīgas aukstas rokas, kuru ādas nokrāsa var būt zilgana, šie cilvēki bieži sūdzas par ekstremitāšu svīšanu un salšanu, viņiem ir ātra sirdsdarbība, nereti jūtams diskomforts sirds apvidū (tas saistīts ar sirds ritma traucējumiem, kaut gan cilvēks pats to, iespējams, neizprot). Cilvēki ar pazeminātu asinsspiedienu ir emocionāli labili, ātri nogurdināmi, bāli, viņiem gribas vairāk pagulēt, atpūsties, viņus nomoka galvassāpes, bieži vien izmeklējumos atklājas pazemināts vēnu tonuss. Reizēm viņiem gadās noģībt masu pasākumos. Šīs parādības raksturīgas jaunām meitenēm. Zemo asinsspiedienu nosaka veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi, kam arī var būt dažādi cēloņi. Ļoti bieži tas tiek pārmantots no paaudzes paaudzē.

No zema asinsspiediena mēdz ciest jaunietes, kas cenšas saglabāt slaidu figūru, ēd ļoti maz un nelieto pietiekami daudz šķidruma, uzturā trūkst arī nātrija hlorīda. Nepatīkamos simptomus saasina psiholoģiska pārslodze, piemēram, studentiem eksāmenu sesijas laikā. Par sliktu nāk arī uzturēšanās nevēdinātās, ar cilvēkiem un biroja tehniku pieblīvētās telpās. Pazeminātu asinsspiedienu novēro arī sievietēm pēc dzemdībām, jo rūpes par bērniņu prasa lielu psihoemocionālo slodzi un bieži vien jaunā māmiņa nevar pietiekami izgulēties. Cilvēkiem lielākā vecumā zemo asinsspiedienu galvenokārt ietekmē dažādas slimības.

Slimības, kas izraisa hipotensiju

Pazeminātu asinsspiedienu var izraisīt tādas slimības kā, piemēram, sirdskaites, miokarda infarkts, sirds mazspēja, insults, virsnieru patoloģija, kas saistīta ar nepietiekamu hormona izstrādi, vai kāda cita endokrīna slimība, kas izraisa akūtu asinsvadu vājumu. Tas var būt arī ārstēšanas rezultāts — piemēram, ja pacients ilgstoši lietojis urīndzenošus līdzekļus. Par šādiem gadījumiem ārsti drīz vien tiek skaidrībā.

Pirmā palīdzība sev

Ja zemais asinsspiediens sadumpojas nelaikā, piemēram, brīdī, kad nekādi nav iespējams atstāt darbavietu, pirmais solis ir izdzert glāzi tīra ūdens vai atspirdzinošas sulas. Ieteicams uz 10–15 minūtēm atlaisties horizontāli pie atvērta loga, tas uzreiz uzlabo pašsajūtu.

Jāiet pie ārsta

Katram bērnam pirmoreiz vajadzētu izmērīt asinsspiedienu skolas vecumā, jo reizēm jau tad atklājas dažādas patoloģijas. Parasti zemais asinsspiediens pirmoreiz izpaužas pubertātes periodā, biežāk tas ir meitenēm, retāk zēniem, jo viņi ir fiziski aktīvāki. Zemais asinsspiediens normalizējas fiziskas slodzes laikā, tāpēc ārsti iesaka aktīvas nodarbes: peldēšanu, slēpošanu, skriešanu vai vismaz rīta rosmi. Reizēm pietiek vienkārši ar diētas korekciju: jāsāk lietot vairāk šķidruma un sāls, normāli jāpaēd. Tomēr vispirms jānoskaidro, vai tā ir pārmantota vai citu slimību izraisīta hipotensija, tāpēc noteikti vajadzētu apmeklēt kardiologu. Ir gadījumi, kad jālieto dažādi medikamenti. Zems asinsspiediens ir salīdzinoši grūti koriģējams, tāpēc ārstam nākas nozīmēt vienu preparātu, vērot, vai tas dod vajadzīgo efektu, vajadzības gadījumā ārstēšanu mainīt. Šis process prasa iedziļināšanos un pacietību.

Dzīvesveida ieteikumi

• Cilvēkiem ar noslieci uz pazeminātu asinsspiedienu sestdienas un svētdienas ir pilnīgi jāvelta atpūtai (vislabāk — aktīvai atpūtai svaigā gaisā), distancējoties no darba problēmām.
• Ik dienu jāuzņem pietiekami daudz šķidruma un pilnvērtīgi jāpaēd, atturoties no ļoti trekniem un ceptiem produktiem un neaizraujoties ar pārlieku piena tauku patēriņu. Uzturā jāiekļauj treknās zivis vai jālieto zivju eļļa, kas labvēlīgi ietekmē asinsvadu iekšējo struktūru, mazina sirdsritma traucējumus.
• Pat ja uzturs ir pareizs, periodiski jāpārbauda holesterīna līmenis asinīs. Līmenis, kas pārsniedz 5 milimolus, uzskatāms par paaugstinātu. Jāapspriežas ar ārstu par piemērotu medikamentu lietošanu.
• Ziemā, vēlā rudenī un agrā pavasarī noteikti jālieto polivitamīni, kuru sastāvā ir arī elektrolīti.
• Vienmēr normāli jāizguļas.
• Ja jau kopš pusaudža gadiem ir zināms par zemo asinsspiedienu, jācenšas izvēlēties tādu profesiju, kur nav pārāk lielas psihoemocionālās slodzes, vēlams fiziski aktīvs darbs.
• Nedrīkst smēķēt. Smēķēšana izraisa perifēro asinsvadu spazmu, un veidojas endarterīts — asinsvadu sieniņas sabiezē, asinsvadi sašaurinās, rodas gangrēna, tā ka jādomā par operāciju; nemaz nerunājot par sirds asinsvadu un smadzeņu asinsvadu bojājumiem, ko izraisa smēķēšana.
• Alkohols nav vēlams. Lai arī pastāv pētījumi, kas liecina, ka regulāra vīnu lietošana pazemina holesterīna līmeni, jāņem vērā, ka alkohols bojā citus orgānus, pirmām kārtām aknas, turklāt tas var izraisīt atkarību.
• Jāatceras, ka negatīvās emocijas mēs varam regulēt vienīgi ar savu attieksmi pret notiekošo. Ja pašiem neizdodas tikt galā, par to jārunā ar savu ģimenes ārstu vai psihoterapeitu.

Gadiem ejot

Lielākajai daļai cilvēku ar gadiem attīstās hipertensija. Taču arī ilgstošai hipotensijai var būt bēdīgas sekas: veidojas sirds mazspēja vai sirds un plaušu mazspēja, virsnieru defekts.

Holesterīna nogulsnējumi uz asinsvadu sieniņām, sklerotiskas pārmaiņas izraisa ortostatiskas parādības — no rīta, strauji ceļoties, cilvēks var nokrist pat bezsamaņā. Ortostatiskas parādības izraisa arī atsevišķi medikamenti, kurus nozīmējot, ārsts brīdina pacientu, ka nedrīkst strauji mainīt pozu no horizontālas uz vertikālu, bet vajadzīgs laiks, lai asinsvadi piemērotos vertikālam stāvoklim, tāpēc dažiem cilvēkiem jāpasēž pat 10 minūtes, pirms drīkst piecelties kājās.

Visiem, kas jau sasnieguši 45 gadu vecumu, jāpārbauda sirds veselība, lai laikus konstatētu novirzes un sāktu ārstēšanu. Sievietēm klimaktēriskajā periodā, bet vīriešiem pat agrāk klusi pielavās visādas kaites, ko viņi nepamana. Bieži vien 50 gadu veciem cilvēkiem, izklausot sirdi, ārsts konstatē problēmas, reizēm pat jau veidojas aortas vārstuļa vai miega artērijas stenoze (sašaurinājums). Vairāk sirdsslimību riskam ir pakļauti tie, kam asinsvadi anatomiski ir nedaudz šaurāki vai mazāk elastīgi.

Jākontrolē asinsspiediens, holesterīna līmenis un cukura līmenis, arī urīnskābe (sevišķi cilvēkiem ar lieko svaru). Laikus jāatklāj, ja zemo asinsspiedienu izraisa kāda cita slimība, piemēram, sirds mazspēja pēc infarkta, sirds ritma traucējumi, aritmija, Adisona slimība. Visbiežāk slimības izpaužas nevis klasiskā formā, bet savstarpēji kombinējas, tāpēc ārstam jāliek lietā visas savas zināšanas, lai noteiktu pareizu diagnozi.

Tas, cik bieži jāmēra asinsspiediens, atkarīgs no vecuma un pašsajūtas. Ja cilvēks jūtas labi un viņam netrūkst spēka, var mērīt retāk, bet, ja ir diskomforts sirds apvidū, ātra sirdsdarbība un citi traucējoši simptomi, spiediens jāpārbauda biežāk. Bīstamas ir krasas asinsspiediena svārstības. Tādas var gadīties arī cilvēkam ar zemu asinsspiedienu. Tas, kuram parastais spiediens ir 90/70 mm Hg, jūtas slikti, ja viņam pēkšņi konstatē 120/80 mm Hg, kas citam būtu ideāls rādītājs. Tad ārstam jādomā, kā asinsspiedienu stabilizēt.

Netrūkst arī cilvēku, kam spiediens pastāvīgi ir 80/60 mm Hg, taču pašsajūta ir pilnīgi normāla un nav nekādas vajadzības pēc asinsvadus tonizējošiem medikamentiem. Ārsta uzdevums ir ieteikt piemērotus profilaktiskus līdzekļus, lai pacients varētu justies vesels.