6. un 7. maijā Rīgā valsts vizītē ieradies ASV prezidents Džordžs Bušs un viņu pavadošās personas, kuru varētu būt vairāki simti. Trīs ASV prezidenti gājuši bojā no slepkavas rokas, tāpēc Amerikas valsts galvu apsargā ļoti rūpīgi. Jau tā stingrais drošības režīms vēl pastiprināts pēc terora aktiem 2001. gada 11. septembrī. Toreiz teroristi bija plānojuši ietriekt lidmašīnas arī kongresa ēkā un Baltajā namā, taču lidaparātu pasažieri izjauca viņu nodomus.
Drošībnieku ielenkumā
Kad ASV prezidents ierodas vizītē ārzemēs, drošībnieki neatkāpjas no viņa ne soli. Agrāk drošības pasākumi nebija tik dzelžaini, ja prezidents apmeklēja demokrātisku valsti, kas ir ASV sabiedrotā, taču pēc 11. septembra noteikumi ir vienlīdz stingri. Tas attiecas arī uz Britāniju, ko ar ASV vieno īpaši ciešas saites. Londona ir viena no 15 pilsētām ārpus ASV, kur izvietots ASV drošības dienesta birojs. Tā darbinieki kā vietējo apstākļu pazinēji iesaka labākos rīcības variantus prezidenta apsardzei. Ārzemēs par prezidenta drošību rūpējas gan ASV, gan vietējie speciālie dienesti. Katrs prezidenta ārzemju brauciens tiek uzskatīts par īpašu nacionāla mēroga drošības pasākumu.
Prezidents dodas ārzemju braucienos ar speciāllidmašīnu «Air Force One», bet citā lidaparātā atrodas viņa bruņu automobilis «Cadillac deVille» un helikopters «Marine One» , kas arī drošs pret lodēm un sprādzieniem. Ārzemju braucienos prezidentam līdzi dodas vairāki simti, bet dažreiz pat līdz tūkstotim pavadītāju, kas izvietojas vēl vairākās lidmašīnās. Arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins ārzemju ceļojumos ņem līdzi bruņu automobili.
Džordžam Bušam uzturoties Londonā, par viņa drošību gādāja 250 amerikāņu drošībnieku, neskaitot 14 000 britu speciālo dienestu darbinieku un policistu, kas patrulēja pilsētas ielās. Sākotnēji bija plānots, ka britu policistu būs tikai pieci tūkstoši, bet amerikāņu un vietējo drošībnieku apspriedē tika nolemts drošības spēkus pastiprināt. Prezidenta apsardzē strādā īpaši atlasīti virsnieki, kuriem tāpat kā leģendārajam aģentam 007 Džeimsam Bondam ir tiesības nogalināt, ja valsts galvam draud briesmas. Taču galvenais apsardzes uzdevums ir gādāt par drošiem apstākļiem prezidenta un viņa dzīvesbiedres brauciena laikā.
Drošības plānā jāparedz viss
Vairākas nedēļas un nereti pat mēnešus pirms vizītes ASV drošībnieku pirmā komanda dodas uz attiecīgo valsti, lai uz vietas apsekotu paredzētās apmeklējuma vietas. Viņiem jāparedz, kā noslēgt gaisa telpu pret varbūtējiem uzbrucējiem, aizsargāt automobiļu kolonnu pārvietošanās laikā, jāizraugās varbūtējās snaiperu izvietošanas vietas uz ēku jumtiem, jāizvērtē varbūtējie spridzekļu izvietošanas draudi metro tuneļos, kanalizācijas ejās un atkritumu tvertnēs. Drošības plānā jāparedz arī vissliktākais variants, lai vietā būtu ātrās palīdzības ārstu komandas, jāizstrādā prezidenta evakuācijas maršruts un ārkārtas nolaišanās vietas lidaparātiem.
Ekspertu ieskatā 250 bruņoti aģenti var izveidot vairākus necaurraujamus drošības lokus ap prezidenta un viņa pavadītāju automobiļu kolonnu. Drošībnieku vidū ir Nacionālās drošības dienesta darbinieki, kam vienmēr līdzi ir soma ar slepenajiem kodiem kodolraķešu palaišanai, sakaru virsnieki un arī ārsti ar pārvietojamo asins pārliešanas iekārtu.
Apsardzes uzdevums ir jau iepriekš novērst varbūtējos draudus, bet tai jābūt gatavai nekavējoties reaģēt uz ārkārtas situācijām. Pirms dažiem gadiem Londonu apmeklējot Ķīnas prezidentam, apsardzei visvairāk pūļu sagādāja daudzo demonstrantu turēšana pienācīgā attālumā, jo tūkstošiem britu un ķīniešu protestēja pret Pekinas varmācīgo politiku Tibetā un cilvēktiesību pārkāpumiem. Pēc vizītes Britānijas varas iestādes atzina, ka vēršanās pret demonstrantiem bijusi nepamatota, jo demokrātiskā valstī pilsoņiem ir ļauts paust savu viedokli, nepārkāpjot likumu. Buša vizītes laikā Britānijā un citās Eiropas valstīs drošības pasākumi bija ļoti stingri, taču likuma ietvaros notika arī plašas protesta demonstrācijas pret ASV politiku Irākā.
Lai gan prezidenta apsargiem ļauts nēsāt ieročus, Britānijas iekšlietu ministrs uzstājis, lai viņiem netiktu piešķirta juridiska neaizskaramība, ja viņi tos pielietotu. Britu policisti gadu desmitiem patrulēja bez ieročiem, bet, iestājoties starptautiskā terorisma laikmetam, tagad nēsā ieročus un pastāvīgi sazinās ar drošības dienestiem. Likums par cīņu pret terorismu policistiem dod tiesības apturēt, pārmeklēt un aizturēt aizdomīgas personas.
Bruņu auto — drošs patvērums
Mūsdienās vairākums augstu amatpersonu pārvietojas bruņu automobiļos, bet Buša auto esot īpaši drošs.
Vienu no pirmajiem bruņu automobiļiem politiķu vajadzībām 1949. gadā izgatavoja firma «O'Gara-Hess&Eisenhardt» ASV prezidentam Harijam Trumenam 1949. gadā. Pasaules līderu aizsargāšana ir nopietns darbs, un atbilstoša tehnoloģija ir tikai dažām firmām.
Viena no tām ir «Mercedes», kuras bruņu automobiļi divreiz glābuši dzīvību Gruzijas bijušajam prezidentam Eduardam Ševardnadzem. 1998. gadā vairāk nekā desmit uzbrucēji apšaudīja viņa automobili ar triecienšautenēm un raķešu granātmetējiem. Gāja bojā trīs viņa miesassargi, bet Ševardnadze tika cauri ar dažām skrambām.
Vācija joprojām ir pateicīga bijušajam padomijas ārlietu ministram par ieguldījumu Vācijas apvienošanā un pēc diviem atentātiem piegādāja Ševardnadzem jaunus bruņu automobiļus.
Drošāko bruņu automobiļu logi izgatavoti no 6–8 cm bieza polikarbonāta lamināta, kas iztur tiešus ložu triecienus un granātu sprādzienus.
Visbīstamākais ir mīnas vai bumbas sprādziens zem automobiļa. Tā itāļu mafija nogalināja tiesnesi Džovanni Falkoni 1992. gadā.
Konstruktori ir mācījušies no šā atentāta. 1998. gadā Kanādā izgatavots bruņu automobilis nejauši uzbrauca prettanku mīnai, kurā bija četri kilogrami sprāgstvielas, kas izrāva vairākus metrus dziļu bedri. Auto uzlidoja gaisā un nogāzās uz jumta. Tajā sēdošie guva tikai nelielus savainojumus no trieciena, bet kabīne palika neskarta.
Lai atklātu spridzekļus, auto aprīko ar īpašu elektronisku iekārtu. Aprīkojumā ir infrasarkano staru iekārta ceļa pārraudzīšanai tumsā, ugunsdzēšanas sistēma, atsevišķi salona nodalījumi ar autonomu gaisa padevi, saziņas sistēma ar ārpasauli, pret iejaukšanos droši izpūtēji. Motors un degvielas tvertne ir īpaši nodrošināti pret sprādzienu. Mašīnas aizsargstieņi var būt īpaši nostiprināti, lai nostumtu no ceļa uzbrucēju automobili.
Drošība un protesti jālīdzsvaro
Londonā un Romā Buša vizītes laikā notika plašas demonstrācijas pret karu Irākā un Baltā nama augstprātīgo un nievājošo attieksmi pret sabiedrotajiem Eiropā. Romā Buša portretu apmētāja ar sapuvušiem āboliem. Pēc incidenta Irākā, kur ASV karavīri nošāva Itālijas drošības dienesta virsnieku, kas ar savu ķermeni aizsedza no teroristu gūsta atbrīvoto itāliešu žurnālisti, Itālijas un ASV attiecības kļuvušas ledainas.
Bušam ierodoties Vācijas mazpilsētā Maincā, vietējie iedzīvotāji bija izvēlējušies citu taktiku. «Vecajā» Eiropā ASV prezidentu «sveica» tukšas ielas. Bušam klājās labāk Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā, kur viņa runu par brīvības uzvaras gājienu Austrumeiropā uzņēma ar aplausiem. Slovāku drošībnieki aizturēja kādu britu žurnālistu, kas bija Buša pavadītāju komandā un kuram bija pat septiņas dažādas caurlaides. Taču viņam nebija pases, kura šādos braucienos tiek nodota ASV drošības dienestam. No aresta žurnālistu glāba tikai ASV delegācijas pārstāvja iejaukšanās.
Īpašs notikums bija Buša valsts vizīte Britānijā 2003. gadā, kad viņš ar sievu apmetās karaļnama rezidencē Bakingemas pilī. Karaliene Elizabete II ir tikusies ar visiem ASV prezidentiem, kas ievēlēti pēc viņas kronēšanas 1952. gadā, taču Bušs bija pirmais ASV prezidents, kas ieradies Britānijā valsts vizītē kopš Vudro Vilsona 1918. gadā.
Ar klusumu karaļnama rezidencē kontrastēja skaļās protesta demonstrācijas, kurās piedalījās vairāki simti tūkstošu cilvēku Londonas ielās pret Vašingtonas politiku Irākā, turklāt Britānija ir ASV tuvākā sabiedrotā. Demonstrācijas kulminācija bija Buša atveida statujas gāšana Trafalgara laukumā, parodējot Sadama statujas gāšanu Bagdādē. Demonstrācija nebija vardarbīga. Par «sabiedriskās kārtības pārkāpšanu» tika aizturēts tikai viens protestētājs, kas bija metis olu uz prezidenta automobiļu kolonnu. Bušam uzturoties Londonā, par dažādām protesta izpausmēm kopumā tika aizturēti 67 cilvēki. Skotijā tika apturēta parlamenta sēde, jo publikas balkonā kāds protestētājs Buša maskā izkliedza pret Irākas karu vērstus saukļus.
ASV drošībnieki sākotnēji bija pieprasījuši Buša vizītes laikā slēgt daļu Londonas centra, taču britu policijas vadība atteicās to darīt, uzsverot, ka ir ļoti svarīgi līdzsvarot rūpes par prezidenta drošību ar pilsoņu tiesībām izteikt protestu. Citādi bija Frankfurtē, kur uz ielām tikpat kā nebija iedzīvotāju, jo viņiem tika ieteikts palikt mājās. Londonā nebija «izņēmuma joslu», policijai rūpējoties ne tikai par drošību, bet arī iespējām paust protestu likuma ietvaros. Prezidenta pārvietošanās laikā uz ietvēm bija demonstranti, kuru saukļus Bušs varēja dzirdēt un plakātus redzēt. Par drošību Londonā atbild galvaspilsētas policijas priekšnieks, nevis ASV slepenais dienests, paziņojis Britānijas Iekšlietu ministrijas pārstāvis.
Prezidenta bruņu automobilis «Cadillac One»
1. Tas ir īpašs modelis «Cadillac deVille» ar 12 cm biezām bruņām, kas spēj izturēt ar raķešmetēju palaistu granātu triecienu.
2. Riepas ir drošas arī tad, ja sadurtas.
3. Automobiļa tehniskie raksturojumi ir slepeni un vienmēr tiek izmantots otrs automobilis kā māneklis
4. Auto var izturēt ķīmisko un bioloģisko uzbrukumu.
5. Arī zem automobiļa ir bruņu plāksne.
6. Automobilis domāts sešiem cilvēkiem.