Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8746599t1hda4c.jpg)
Valstu un valdību vadītājiem, kuri apmeklēs 9. maija pasākumus Maskavā
Kā pilsoņi, kuri tic demokrātijas principiem, mēs vēlamies izteikt mūsu dziļās bažas par tuvojošos pasaules līderu un valstsvīru pulcēšanos Maskavā 9. maijā, lai piedalītos Krievijas valdības sponsorētajos fašisma sagrāves Eiropā 60. gadadienas piemiņas pasākumos. Lai gan pati jubileja, bez šaubām, ir cienījams iemesls, lai svinētu vienu no lielākajām cilvēces uzvarām pār tirāniju, mēs uzskatām, ka šā pasākuma norises vieta un rīkošana kopumā nav piemērota fundamentālajiem principiem, kuru dēļ šī vēsturiskā uzvara Otrajā pasaules karā tika gūta.
Sešus gadu desmitus pēc fašistu despotisma sagrāves Eiropā pašas Krievijas pilsoniskās brīvības, politiskā brīvība, likuma vara un demokrātiskās institūcijas ir ļoti vājas un trauslas, ja vispār tās ir. Tas patiešām ir ārkārtīgi ironiski, ka viens no Eiropas vismazāk demokrātiskajiem, visrepresīvākajiem režīmiem rīko brīvās pasaules globālo līderu sanāksmi, lai svinētu kontinenta atbrīvošanu. Brīdī, kad pašas Maskavas pieturēšanās pie demokrātijas un taisnīguma principiem piedzīvo nopietnu pagrimumu, kad selektīvi sāk vajāt pilsoņus, kuri mēģina liberalizēt šīs valsts politisko un ekonomisko sistēmu, pulcēšanās tur par godu XX gadsimta vissvarīgākajam ziedojumam Eiropas brīvībai mums šķiet ņirgāšanās.
Tautas ievēlētas amatpersonas visā pasaulē ir kritizējušas Krievijas vadības rīcību, ignorējot pamata pilsoniskās brīvības un neatkarīgu tiesu varu. Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja nesen pieņēma rezolūciju, kurā kritizē Krievijas līderus par to ilgstošo rīcību, lai «vājinātu politiskos oponentu, kurš neslēpj savus uzskatus, lai iebiedētu citus turīgus indivīdus un lai atgūtu kontroli pār stratēģiskām ekonomiskām vērtībām». ASV Kongresa pārstāvji gan individuāli, gan kolektīvi atkārtoti aicinājuši ieviest Krievijā brīvu un godīgu politisko un tiesu sistēmu. Krievijas atkāpšanās no brīvības un demokrātijas postpadomju ērā nekad nav šķitusi ātrāka un aptverošāka kā šobrīd.
Mēs dziļi cienām par vēsturisko ieguldījumu visas tautas, kuras cīnījās, lai Otrajā pasaules karā sakautu fašismu. Tomēr mēs aicinām ASV un Eiropas augstākstāvošos pārstāvjus, kuri dodas uz Maskavu, lai apmeklētu 9. maija pasākumus, pavēstīt Krievijas līderiem par mūsu nopietnajām bažām par demokrātijas un taisnīguma principu izzušanu Krievijā šodien. Tas būs žests solidaritātei ar Krievijas iedzīvotājiem, kuri joprojām gaida brīvību no valsts rokās koncentrētās varas un apspiešanu. Vēsture māca, ka nedrīkst būt kompromisi par brīvības, demokrātijas un likuma varas principiem.
***
Ričards Alens, bijušais prezidenta Reigana nacionālās drošības padomnieks, ASV
Fredo Ariass-Kings, «Demokratizatsiya» redaktors, Meksika
Dr. Ronalds Asmuss, Vācijas Māršala fonds, ASV
Viktors Balašovs, politieslodzītais un Intelektuālās brīvības savienības dibinātājs, ASV
Rafaēls Bardahi, Stratēģisko pētījumu grupa (GEES), Spānija
Brūss Bīns, profesors, Mičiganas Valsts universitātes juridiskā skola un katedra, ABAs Krievijas un Eirāzijas likuma komiteja, ASV
Jeļena Bonnere, Otrā pasaules kara veterāne un cilvēktiesību aktīviste, ASV
Elena Borka, Jaunā amerikāņu gadsimta projekts, ASV
Malkolms Brūss, Lielbritānijas parlamentārietis un EPPA deputāts
Marks Bžežinskis, bijušais «Krievija/Eirāzija» direktors, Nacionālās drošības padomes darbinieks, ASV
Janušs Bugajskis, Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrs (CSIS), ASV
Ītans Burgers, asociētais profesors, Amerikāņu universitāte, ASV
Jons Čekolis, parlamentārietis, Lietuva
Klejs Konstantinou, bijušais vēstnieks, ASV
Dace Koupelenda, Amerikas latviešu apvienības prezidente, ASV
Denijs Deiviss, Kongresa pārstāvis, ASV
Dr. Alfredo Defago, bijušais Šveices vēstnieks ASV
Ļubošs Dobravskis, bijušais Čehijas aizsardzības ministrs un bijušais vēstnieks Krievijā, Čehija
Stjuarts Eizenštats, bijušais finanšu ministra vietnieks, bijušais vēstnieks ES, ASV
Jurijs Fjodorovs, Atzinības fonds, ASV
Dadlijs Fišbērns, bijušais parlamentārietis, Lielbritānija
Džefrijs Gedmins, Aspenas institūta Berlīnē direktors, Vācija
Dr. Ištvans Ģjarmati, Eiroatlantiskās integrācijas un demokrātijas centra padomes priekšsēdētājs, Ungārija
Andrē Gluksmans, intelektuālis, Francija
Deniels Hemiltons, Transatlantisko attiecību centra direktors, Džona Hopkinsa universitāte, ASV
Vāclavs Havels, bijušais prezidents, Čehija
Milans Horačeks, eiroparlamentārietis, Vācija
Skots Hortons, Starptautiskās cilvēktiesību līgas prezidents, ASV
Tomass Hendriks Ilvess, Eiropas Parlamenta ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks, bijušais ārlietu ministrs, Igaunija
Brūss Pitkērns Džeksons, Pārejas demokrātiju projekts, ASV
Lija Karma, Apvienotā Baltijas amerikāņu nacionālā komiteja, ASV
Tunne Valdo Kelams, eiroparlamentārietis, Igaunija
Mati Koiva, Igauņu amerikāņu nacionālās padomes prezidents, ASV
Vlads Korbets, jauniešu kustība par demokrātisku Baltkrieviju «Zubr», Baltkrievija
Irina Krasovska, «Mēs atceramies fonda» prezidente, Baltkrievija
Viljams Kristols, Jaunā amerikāņu gadsimta projekta priekšsēdētājs, ASV
Ģirts Valdis Kristovskis, eiroparlamentārietis, Latvija
Jānis Kukainis, Pasaules Brīvo latviešu federācijas prezidents, ASV
Sauļus Kupris, Lietuviešu amerikāņu padomes prezidents, ASV
Aldis Kušķis, eiroparlamentārietis, Latvija
Tarass Kuzio, Džordža Vašingtona universitātes profesors, ASV
Marts Lārs, bijušais premjers, Igaunija
Dr. Oto Grāfs Lambsdorfs, bijušais Bundestāga deputāts, bijušais ekonomikas ministrs, Vācija
Vītauts Landsberģis, eiroparlamentārietis un bijušais prezidents, Lietuva
Toms Lantoss, Kongresa pārstāvis, ASV
Dr. Pols Mārtins, Kolumbijas universitāte, ASV
Klifords Mejs, Demokrātijas aizsardzības fonda prezidents
Bils Makolams, bijušais Kongresa pārstāvis, ASV
Dr. Ogņjans Minčevs, Reģionālo un Starptautisko pētījumu institūta izpilddirektors, Bulgārija
Baronese Emma Nikolsone no Vinterburnas, EP ārlietu komisijas vadītāja vietniece, Lielbritānija
Valdis Pavlovskis, Baltijas amerikāņu brīvības līgas direktors, ASV
Alekss Rondoss, bijušais vēstnieks, Grieķija
Hosē Ignasio Salafranka, eiroparlamentārietis, Spānija
Rendijs Šeinemans, Jaunā amerikāņu gadsimta projekts, ASV
Radeks Sikorskis, Jaunā Atlantijas iniciatīva, Polija
Martins Simečka, rakstnieks, Slovākija
Kīts Smits, CSIS, ASV
Vlads Spanu, Moldovas fonda izpilddirektors, Moldova
Jaromirs Štetina, parlamenta senators, Čehija
Inese Vaidere, eiroparlamentāriete, Latvija
Petrs Vančura, Brīvības un demokrātijas asociācijas priekšsēdētājs, Čehija
Āri Vatanens, eiroparlamentārietis, Francija
Aleksandrs Vondra, bijušais ārlietu ministra vietnieks, Čehija
Greiems Votsons, eiroparlamentārietis un Eiropas liberāļu un demokrātu alianses priekšsēdētājs, Lielbritānija
Džozefs Vilsons IV, vēstnieks, ASV
Dženifera Vindzora, «Freedom House» izpilddirektore, ASV
Tatjana Jankeleviča, Saharova cilvēktiesību programma, Hārvarda universitāte, ASV
Jurijs Jarims Agajevs, cilvēktiesību aktīvists, Krievija/ASV
Piezīme: amata nosaukumi tiek izmantoti vienīgi parakstītāju identifikācijas nolūkā; vēstule var arī neatspoguļot minēto institūciju oficiālo viedokli.