Pēdējā laikā Zemes virsmu sasniedz vairāk Saules enerģijas

Šveices un ASV zinātnieki noteikuši, ka pēdējo 15 gadu laikā atkal sācis palielināties Saules enerģijas daudzums, kas sasniedz Zemes virsmu, raksta žurnāls «Science».

Zinātnieki uzskata, ka to nosaka atmosfērā samazinājies smoga blīvums, kas agrāk daļēji kompensēja siltumnīcas efektu un tādējādi nedaudz bremzēja globālo sasilšanu.

Saskaņā ar agrāko pētījumu datiem laikā no 1960. līdz 1990. gadam Saules enerģijas daudzums, kas sasniedz Zemi, samazinājās par 5%, jo to aizturēja atmosfēras piesārņojums ar cietajām un šķidrajām daļiņām.

Taču pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad Eiropas valstis pārgāja uz ekoloģiski tīrākām tehnoloģijām, savukārt bijušās Padomju Savienības teritorijā krasi saruka rūpnieciskās ražošanas mērogi, atmosfēra atkal kļuva dzidrāka, secinājusi Mārtina Vailda vadītā Cīrihē bāzētā Šveices federālā tehnoloģiju institūta zinātnieku grupa un ASV Mērilendas universitātes pētnieki Reičelas Pinkeres vadībā.

Lai gan šīs ziņas, no vienas puses, uzskatāmas par labām, tās vienlaikus nozīmē, ka smogs vairs neaizkavē globālo sasilšanu, norāda izdevums.

Atmosfērai kļūstot dzidrākai un pastiprinoties Saules enerģijas plūsmai, kas sasniedz Zemes virsmu, klimatologiem kļūst grūtāk veidot laika prognozes, jo mākoņu veidošanās un laika apstākļu maiņa kļūst aizvien neparedzamāka. Galu galā šo pārmaiņu dēļ var sākties pretējs process — pastiprināti veidojoties mākoņiem, Zemes saņemtās Saules gaismas daudzums atkal samazinātos. Tas varētu būtiski ietekmēt daudzas jomas — no iespējām izmantot Saules enerģētiku tautsaimniecībā līdz pārmaiņām augu veģetācijas periodos.

Kā liecina satelītu novērojumi, atmosfēra kļuvusi jūtami caurspīdīgāka virs Eiropas un bijušās PSRS teritorijas, kur samazinājies rūpniecisko izmešu apjoms, kā arī virs Ziemeļamerikas, Japānas un Okeānijas, kur tika veiktas kampaņas par piesārņojuma samazināšanu, tikmēr virs Dienvidāzijas un Āfrikas smogs joprojām sabiezē.