Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš kā valsts pārstāvjus vēlas izvirzīt «Ventspils naftas» padomē augstas klases profesionāļus. Tiesa, aplūkojot minēto pretendentu profesionālās biogrāfijas, par tranzītbiznesa lietpratējiem šos cilvēkus grūti nosaukt.
«Ventspils naftas» padomē no partijas «Jaunais laiks» tiek izvirzīti vidusskolas izglītību ieguvušais Einara Repšes draugs un ieroču nesējs Dans Titavs un Rīgas mēra Aivara Aksenoka biroja vadītāja — divdesmit četrus gadus vecā Baiba Pirktiņa. D. Titavs nekad nav strādājis liela uzņēmuma vadībā un, pirms atrada vietu sava drauga E. Repšes birojā, bija reportieris Latvijas Televīzijā.
Savukārt B. Pirktiņa jauno darbu uztver kā izaicinājumu savu spēju apliecināšanai. Sarunā ar «Neatkarīgo» B. Pirktiņa atzīst, ka par tranzīta biznesu nekad nav īpaši interesējusies un šobrīd ļaujas saules glāstiem Spānijā, Maljorkas pludmalē, kur atpūšas kopā ar draugu. Darbs «Ventspils naftas» padomē sola pieklājīgu atalgojumu — 2500 latu mēnesī, kas divdesmit četrus gadus vecajai jaunietei šķiet viņas zināšanām atbilstošs atalgojums.
«Ventspils naftas» padomē no «Jaunā laika» tiek izvirzīts arī apdrošināšanas kompānijas «Balta» brokeris Juris Imaks, kā arī pašreizējais padomes loceklis Mārtiņš Jansons.
Pēdējais izcēlies vienīgi ar to, ka paklausīgi pildījis visus sava priekšnieka K. Kariņa norādījumus.
Teorētiski padomē tiek virzīti arī citi cilvēki, kuri sabiedrībā varētu tikt uztveri ar lielāku pietāti — tie ir Tautas partijas pārstāvis Aivars Tiesnesis, Latvijas Pirmās partijas pārstāvis Romāns Mežeckis un «zaļo zemnieku» izvirzītais Kārlis Boldišēvics. Taču, kā sarunā ar «Neatkarīgo» atzina ekonomikas ministrs K. Kariņš, reāli par «Ventspils naftas» padomes locekļiem kļūs vienīgi «Jaunā laika» pārstāvji. Amizanti, ka šajā situācijā JL pilnībā ignorē koalīcijas partnerus, liekot saprast, ka VN padomē viņiem ir nepieciešamas vietas, lai realizētu partijas (acīmredzot finansiālās), nevis valsts intereses.
Uzdevumu balsot par «Ventspils naftas» padomes locekļiem dos Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošā Latvijas Privatizācijas aģentūra, kura šobrīd ir lielākā uzņēmuma «Ventspils nafta» valsts akciju turētāja. Pašlaik valstij pieder 38,62% «Ventspils naftas» akciju. Varētu šķist, ka nav būtiski, kādi valsts pārstāvji atradīsies «Ventspils naftas» padomē, ja reiz viņiem nav balsu vairākuma. Taču lietu sarežģī tas, ka «Ventspils naftas» mātesuzņēmuma Latvijas naftas tranzīts īpašnieku vidū nav vienprātības. Ir akcionāri, piemēram, Olafs Berķis un Oļegs Stepanovs nepārprotami vēlas savas akcijas par skaidru naudu pārdot Krievijas investoriem. Izskatās, ka Kariņa un partijas «Jaunais laiks» personā viņi ir atraduši lobiju, kas, aizsedzoties ar valsts interesēm, nostājas pret valsti.