Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8759804t1h11aa.jpg)
Piektdien apritēja gads, kopš ceļu satiksmes noteikumus ignorējošo šoferu sodīšanai tiek likta lietā soda punktu sistēma. Uzreiz jāpasaka, ka tā nākusi par labu satiksmes drošībai.
Saistībā ar ceļu satiksmes negadījumiem ir pamats domāt, ka pārvarēts sabiedrību šokējušais «Jāņu sindroms», kuru izraisīja 2000. gada Līgosvētkos ceļu satiksmes negadījumos zudušās 28 cilvēku dzīvības. Šogad Jāņu dienās autokatastrofās bojā gāja septiņi cilvēki. Arī tas ir daudz. Neaizmirsīsim arī
91 savainoto autovadītāju un līdzbraucēju. Vēl jāpiebilst, ka četrās svētku dienās reibumā pie stūres pieķerti turpat pieci simti šoferu. 215 no viņiem nebija vadītāja apliecību.
Protams, ir pieredzēti arī asiņaināki laiki. Tālajā 1991. gadā, kad ceļi droši vien bija vismaz maķenīt labāki, bet automašīnu — pilnīgi droši — krietni mazāk, autokatastrofas prasīja 923 cilvēku dzīvību. Pērn — «tikai» 516. Šis «tikai» ir pietiekami liels skaits, lai drošība uz ceļiem nezaudētu aktualitāti, jo mēs visi — gan braucēji, gan kājāmgājēji — diendienā esam ceļu satiksmes dalībnieki.
Latvijas sodība ir slikti ceļi un dulli stūresvīri, kurus laikam gan pilnībā iznīdēt nevarēs nekad. Taču samērīgi un līdzsvaroti piemēroti sodi var likt pierauties tiem, kas pārkāpj satiksmes noteikumus, domājot, ka «par to nekā nebūs». Ne visiem, tomēr daudziem.
Soda punktu sistēma devusi iespēju skaidrāk saskatīt satiksmes noteikumu pārkāpumu likumsakarības un noteikt pārkāpēju riska grupas. Te vispirmām kārtām jārunā par tiem, kas sēžas pie stūres dzērumā, un lielākoties jauniešiem, kuri nav saņēmuši vadītāja apliecību. Vēl ļaunāks ir kombinētais variants — promiles rumpī ir, dokumenta, kas vispār atļauj sēsties pie stūres (protams, ne jau reibumā), nav. No visiem šogad pie stūres reibumā aizturētajiem to bija vairāk nekā trešā daļa, un viņiem soda punkti ir bijuši nebijuši. Acīmredzot te savs vārds jāsaka likumdevējiem.
Ir kāds apstāklis, kas pašlaik vieno visus dzērumā pie stūres sēdošos — viņi var streipuļot tālāk. Ceļu policistiem ir savas funkcijas, taču, it īpaši jau apdzīvotajās vietās, ir iespēja sadarboties ar citiem Iekšlietu ministrijas dienestiem, lai nogādātu kunga prātā iedzīvojušos šoferi tuvākajā policijas iecirknī, bet automašīnu noenkurotu turpat tuvumā. Tas kliedētu apziņu, ka «man neko nevar padarīt», un nebūtu tā, ka iereibušu braucēju pie stūres pieķer divreiz dienā.
Laikam jau pašlaik piemērojamie naudassodi ir pārmēru maigi, un arī tos pārkāpēji maksā negribīgi. Ir jābūt ciešākai pārkāpuma sasaistei ar soda izpildi. Pārkāpējam jāzina, kādas nepatikšanas sekos, ja viņš, piemēram, sēdīsies pie stūres, pirms nomaksāts sods par iepriekšējo pārkāpumu. Pašlaik vienu naudassodu pārklāj nākamie, un bezbēdu dzīve turpinās. Latvijā nesamaksāto sodu rekords pārsniedz četrus tūkstošus latu, un tā īpašnieks, iespējams, varētu mēģināt pretendēt uz vietu Ginesa rekordu grāmatā. Pie mums nav parādnieku cietuma, un tas ir pareizi, taču acīmredzot nav arī cita efektīva mehānisma, kā piespiest samaksāt šo specifisko parādu.
Par īres parādiem jau sen var piespiedu kārtā izlikt no dzīvokļa, tagad aktualizējies jautājums par «izlikšanu» no automašīnas, proti, par auto konfiskāciju, ja izdarīts sevišķi smags pārkāpums. Ceļu satiksmes speciālisti iesaka piemērot konfiskāciju gadījumos, kad dzērumā pie stūres pieķerts cilvēks, kuram nav šofera apliecības. Pret to nebūtu nekas iebilstams, ja mašīna pieder pašam pārkāpējam. Tāpat ir skaidrs, ka nedrīkst konfiscēt zagtu automašīnu — tā jāatdod īpašniekam. Sarežģītāk būs gadījumos, kad mašīna pieder kādam citam — radiniekiem, paziņām vai juridiskai personai. Likumdevējam jāizstrādā ļoti precīzs konfiskācijas tiesiskais mehānisms, lai nepieļautu, ka tajā var atrast «pelēko zonu». Turklāt lēmums par konfiskāciju noteikti jāpieņem tiesai. Jābūt arī skaidrībai, kas tālāk notiks ar konfiscēto automašīnu.
Vismaz tuvākajā laikā Latvijas ceļu kvalitātes uzlabošanas lēciens nav gaidāms, taču pavisam noteikti ir iespējams samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un cietušo skaitu. Ar to pašu vienkāršo un pārbaudīto paņēmienu: izvēlēties starp žvinguli un sēšanos pie stūres. Tās ir nesavienojamas lietas. Un vēl — pirms vairākiem gadiem izdomātais trāpīgais sauklis «Izglāb draugu» nebūt nav zaudējis aktualitāti, un nav pamata domāt, ka tas jau itin drīz varētu kļūt par anahronismu.