Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8762743t1h9524.jpg)
Veiksmīgajam advokātam Šarlam Diamelam, kurš vairs nespēj dzīvot kopā ar skaisto sievu Ivonnu, pēc briesmīgas aviokatastrofas izdodas paglābties un ar viltotiem dokumentiem sākt jaunu dzīvi kopā ar mīļoto sievieti Andreu — dzīvi, kas sola piepildījumu. Taču drīz vien Diamelu sāk vajāt pagātnes rēgi. Vīlies draugos, pakļauts šantāžai, viņš beidzot izšķiras par vienīgo izeju — slepkavību…
Izdevniecība «Jumava»:
Johanness Mario Zimmels
«Lūdzu, ļaujiet puķēm ziedēt!»
No vācu valodas tulkojusi Sinda Krastiņa
Daces Dravnieces mākslinieciskais noformējums
Apjoms: 577 lpp
Johanness Mario Zimmels, dzimis 1924. gadā Vīnē ebreja un prūsietes ģimenē, ir ļoti cilvēcīgs autors ar apskaužamu stāstītāja talantu, spožs žurnālists, veiksmīgs scenārists.
No Zimmela aptuveni 36 sarakstītajām grāmatām latviešu lasītājam pazīstami tulkotie romāni: «Cilvēks nav vientuļa sala» (1981; 1992,2004), «Mīla — tas ir tikai vārds» (1993), «Tad — klauni un asaras» (1994), «Un Džimijs gāja uz varavīksni»(1995), «Cerība mirst pēdējā» (1995), «Dievs sargā mīlētājus» (1995), «Mūsu mīlestības tiesa» (1996), «Brīnos, ka esmu tik priecīgs» (2002), «Es atzīstos visā» (2002), «Tu nedrīksti pārlieku bēdāties» (2002), «Mūsu mūžs — tik viena diena» (2003), «Ne vienmēr ir jābūt kaviāram» (2004), «Mīlestība ir pēdējais tilts» (2004), «Atbildi zina tikai vējš» (1995,2005), «Vīrs, kurš gleznoja mandeļkociņus»(2005).