Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Bijušais Krievijas naftas koncerna «Jukos» vadītājs Mihails Hodorkovskis beidzot nosaucis tā cilvēka vārdu, kurš organizēja «uzbrukumu» vēl nesen valsts lielākajai naftas kompānijai. Intervijā Krievijas laikrakstam «Vedomosti» uzņēmējs paziņoja, ka šis cilvēks ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina administrācijas vadītāja vietnieks Igors Sečins.
Hodorkovskis, kuram tiesa piesprieda deviņu gadu cietumsodu, noliedza sava biznesa partnera, «Menatep Group» vadītāja Leonīda Ņevzļina paziņojumu, ka daļa vainas par «Jukos» sagraušanu ir Krievijas bagātākajam cilvēkam Romānam Abramovičam.
"Ļoņam (Ņevzļinam) tā, visticamāk, ir emocionāla reakcija. Roma Abramovičs, protams, maigi izsakoties, nav svētais apustulis Pēteris. Taču «Jukos» lietas organizētājs un motors bija tieši Igors Sečins — viens no viņa konkurentiem cīņā par ietekmi uz Putinu,» laikrakstam sacīja Hodorkovskis.
Agrāk tika izteiktas aizdomas, ka aiz nevienam nepazīstamās kompānijas «Baikalfinansgrup», kas sensacionāli iegādājās «Jukos» lielāko naftas ieguves uzņēmumu «Juganskņeftjegaz», patiesībā stāv «Rosņeftj» direktoru padomes priekšsēdētāja un Putina administrācijas vadītāja vietnieka Sečina vadīta ierēdņu un uzņēmēju grupa.
Komentējot tiesas spriedumu viņa lietā, Hodorkovskis pauda pārliecību, ka izies brīvībā pēc «kādiem trim četriem gadiem». «Par to, ka man iedos maksimālo cietumsodu, mani informēja jau aprīļa vidū. Es esmu pārliecināts, ka Krievijas Augstākā tiesa spriedumu ne tikai mīkstinās, bet arī atcels. Bet pagaidām pasēdēšu, ja jau tā ir sanācis,» paziņoja Hodorkovskis.
Pašlaik viņš gaida lēmumu par kasācijas sūdzību, kuru iesniedza par 31. maijā piespriesto deviņu gadu cietumsodu.
Savas tiesas prāvu Hodorkovskis komentēja šādi: «Viņiem (Ģenerālprokuratūras darbiniekiem), domāju, pašiem ir kauns ar tāda līmeņa materiāliem vispār ieiet tiesas zālē. Cita lieta ir tā, ka prokurori zināja: jautājums tiek risināts Kremlī, pierādījumiem nav nozīmes. Kas attiecas uz tiesnesi Irinu Koļesņikovu — nelaimīga sieviete, nebrīvs cilvēks. Ko no viņas lai prasa?"
Pēc Hodorkovska domām, ««Jukos» lieta» deva valstij divas svarīgas mācības. «Pirmā. Nedomājiet, ka liela nauda ir burvju eliksīrs, kas ļauj atrisināt jebkuras problēmas. Nauda ir tikai viens no komforta instrumentiem un ne vairāk. Otrā. Ja gribat, lai pret jums attiektos pēc likuma un taisnības, veidojiet taisnības un likuma valsti, veidojiet attiecīgu sabiedrisko vidi. Neceriet uz izņēmumiem — veidojiet noteikumus, ievērojiet tos, aizstāviet tos,» norāda Hodorkovskis.
Pēc viņa domām, citiem oligarhiem tuvākajā laikā nedraud Kremļa uzbrukums. «Putinam pietika arī ar «Jukos» lietu, bet viņa tuvākajiem — ar «Juganskņeftjegaz» un citiem izlaupītās kompānijas aktīviem. Valstij nepietiks ne spēka resursu, ne enerģijas, ne pārliecības par savu taisnību, lai uzbruktu vēl vienai nacionālajai korporācijai,» uzskata bijušais «Jukos» vadītājs.
«Tagad Kremlis piedāvā biznesam kaut ko līdzīgu neuzbrukšanas paktam, taču, kā man no kameras redzams, savstarpējā valsts un uzņēmēju uzticēšanās ir zudusi. Un nekādi pakti vairs nelīdzēs, kamēr nebūs nomainījusies vara, bet lielais bizness nebūs spēris dažus izlēmīgus soļus pretim sabiedrībai, arī uzsākot privatizācijas leģitimēšanu,» uzsver Hodorkovskis.
Kamēr privatizācija nav leģitimizēta, cīņa par lielajiem īpašumiem turpināsies, uzskata uzņēmējs. Un šajā cīņā, pēc viņa vārdiem, tiks aktīvi izmantotas pusprivatizētās tiesas un prokuratūras un iekšlietu orgāni. «Un arī par to, vai tuvākajā nākotnē nevienu no lielajiem vai mazākiem tā saucamajiem oligarhiem neapcietinās vai nenogalinās, es nudien negalvotu,» laikrakstam teica Hodorkovskis.
«Kremlis nav vienīgais spēlētājs. Tas, kurš nosaka pašreizējos spēles noteikumus, būs spiests pēc tiem arī spēlēt un jebkurā brīdī var pats izrādīties par upuri. Apdrošināties «individuālā kārtā» nav iespējams,» viņš piebilda.