Igaunijā “Rail Baltica” trase izmaksās vismaz par trešdaļu lētāk nekā Latvijā (5)

"Eiropas dzelzceļa līnijas" uzskata, ka igauņu plāni ir nereāli un finālā līdzināsies Latvijas izmaksām. Savukārt "Latvijas dzelzceļš" cer sliedes būvēt pats, jo to varot izdarīt lētāk.

"Eiropas dzelzceļa līnijas" savulaik radīja tādēļ, ka LDz neuzticējās, uzskatīja, ka to pārāk ietekmē tā laika Ventspils mērs Aivars Lembergs un Krievijas bizness. Lembergs savulaik publiski aģitēja pret "Rail Baltica" projektu, sakot, ka prātīgāk naudu novirzīt dzelzceļa elektrifikācijai austrumu robežas virzienā.

Kopš tā laika LDz vadība jau vairākas reizes nomainījusies. Satiksmes nozare vairs nav ar Lembergu saistītās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārraudzībā. Bet "Rail Baltica", ko plānoja pabeigt līdz 2026. gadam, tā īsti nav pat uzsākta.

Šonedēļ valdība apstiprināja par Rail Baltica projektu atbildīgā uzņēmuma pievienošanu citai valsts kapiālsabiedrībai LDz. Tā cer iekustināt iekavēto projektu un padarīt to lētāku, vēstī raidījums.

Valdība konceptuāli atbalstīja Eiropas dzelzceļa līniju pievienošanu Latvijas dzelzceļam, taču vēl pirms tam notiks audits, kurā izvērtēs, pārklājošās funkcijas.

" Mums jāskatās konceptuāli, kā mēs varam integrēt esošo dzelzceļa infrastruktūru un izmantot tās zināšanas, kas ir jau mūsu dzelzceļam, jo skaidrs, ka tādā ne tik lielā valstī kā Latvijā uzturēt tik daudz infrastruktūras uzturētājus, kapitālsabiedrības un visu to administratīvo resursu - diez vai tas ir ekonomiski izdevīgi un pamatoti," raidījumam teica premjere Evika Siliņa.

Par trases būvniecību pirms pusotra gada noslēgts līgums ar maksimālo summu 3,7 miljardi eiro. EDZL ziņo, ka panākts 100 miljonu samazinājums - uzbērumi un pārvadi būs zemāki, veiktas vēl citas izmaiņas. Galīgā summa aizvien nav zināma, bet atkarībā no posma tā varētu būt 11 līdz 20 miljoni eiro par kilometru.

Pēc raidījuma vēstītā, Igaunija katram pamattrases posmam rīko atsevišķu iepirkumu. Šopavasar kļuva zināmi pirmie būvnieki. 53 kilometrus garā Pērnavas - Iklas posma līgums ir 332 miljoni eiro. Tātad 5,7 miljoni eiro par kilometru jeb divas līdz trīs reizes lētāk nekā Latvijā. Pat ņemot vērā, ka igauņiem izmaksas ar tiltiem un pārvadiem būs augstākas, tāpat viņu tāme ir vismaz par trešdaļu zemāka. Posmu būvēs vairāku uzņēmumu apvienība - arī Polijas "Budimex", kas būvēs trasi arī Latvijā.

LDz  jau iepriekš piedalījies Centrālās stacijas būvniecībā. Tas uzņēmies arī jaunā sliežu ceļa būvniecību lidostas virzienā. Tagad notiekot diskusijas ar Finanšu ministriju, Konkurences padomi un citiem uzraugiem par to, vai varētu iesaistīties arī pamattrases būvniecībā.

Tuvākajā laikā LDz nāksies steidzami atjaunot avārijas stāvoklī esošos kontakttīklus, kas nodrošina elektrovilcienu satiksmi. Šm mērķim LDz plāno naudu aizņemties. Naudas veco tīklu atjaunošanai nepietiek, jo tā novirzīta jaunā sliežu ceļa būvniecībai lidostas virzienā. Tur valsts uzņēmums arī būvēs jaunus kontakttīklus. Tas LDz, kura zaudējumi pērn bija 39 milljoni eiro, ļaušot iekarot jaunu biznesa virzienu - būvēt sliedes un kontakttīklus ārzemēs. Vispirms gan jāpielāgo tehnika Eiropas sliežu platumam.