Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8771209t1h43ec.jpg)
Pēc garā vasaras atvaļinājuma šodien Nacionālā teātra aktieriem un darbiniekiem — pirmā tikšanās, lai sāktu gatavoties 87. sezonas pirmizrādei — Edmunda Freiberga režisētajām Mārtiņa Zīverta «Minhauzena precībām», ko redzēsim jau 8. septembrī.
Līdz Jakobīnes «jāvārdam»
Edmunda Freiberga Minhauzens — jā, tas pats fantasts un labsirdīgais muldētājs, kurš melnā, saltā ziemas naktī dauzās pie Duntes muižas namdurvīm, ir pērnās sezonas labākais aktieris Ivars Puga, bet viņa daiļā Jakobīne — Daiga Gaismiņa. Vietējo augļotāju Uksenu, kuru ķeizariskās svītas parādīšanās «stāvus dzen kokā», draudot izjaukt iecerēto blēdību, atveido Uldis Dumpis; savukārt galma favorītu, narcisma apsēsto Nariškinu — Normunds Laizāns vai Mārcis Manjakovs. Jakobīnes uzticības personas aukles Irmes lomā — Astrīda Kairiša vai Lolita Cauka.
Nepārstāstot saturu, jāuzsver režisora Edmunda Freiberga iecere — caur asprātīgām vārdu pārmaiņām un pārpratumiem, romantiskiem sapņiem un ilūziju virpuļiem, viegli un gaiši aizvest Jakobīni un Minhauzenu līdz altārim, respektīvi — jaunās «Minhauzena precības» žanriski definējamas kā romantiska ģimenes komēdija par mīlestības piedzimšanas brīnumu.
Klasika un cilvēcības alkas
Nacionālā teātra jaunās sezonas kopīgā iezīme — klasika un cilvēcības meklējumi.
Māra Ķimele pirmizrādei novembrī gatavo Raiņa drāmu «Jāzeps un viņa brāļi», vienu no skaistākajiem latviešu dramaturģijas darbiem, kas caur konkrētu tēlu atklāj gan personības izaugsmes ceļu, gan to vispārcilvēcisko vērtību kopu, ko neizmainīt nekādiem laikmetu griežiem.
Režisore uzskata: pasaulē no jauna pieaug alkas pēc cilvēcības, garīguma, piedošanas — varbūt tieši tāpēc, ka tik skaļas ir balsis, kas kliedz pēc atriebes. Lomās Uldis Dumpis, Ivars Puga, Uldis Norenbergs, Jānis Skanis, Voldemārs Šoriņš, Dita Lūriņa.
Vēl viena klasikas pērle — Aleksandra Ostrovska «Līgava bez pūra» Indras Rogas režijā. Šī smalki smeldzīgās «atvadu benefices ar čigāniem un Volgas plašuma izjūtu» pirmizrāde paredzēta decembrī. Galveno lomu — Larisu, kurai, pašai neapjaušot savu varu, apkārt spieto kaislības pārņemti vīrieši, atveido Līga Vītiņa; viņas nemīlēto topošo laulāto draugu Karandiševu — Uldis Anže, bet mūža pazudinošo mīlu Paratovu — Normunds Laizāns.
Ceturtais jauniestudējums — Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes rokopera «Hotel Kristina» — tāpat bāzēts uz klasikas motīviem, proti, Rūdolfa Blaumaņa mīlas drāmu «Ugunī» — stāstu par Edgaru un Kristīni, mīlestību, uzupurēšanos un ziedošanos otra labā.
Režisors Edmunds Freibergs un libreta autore Māra Zālīte muzikālo melodrāmu iecerējuši kā stāstu par diviem mūsdienu jauniešiem — Kristīni, kura strādā hotelī, un Edgaru, kurš savu mākslinieka talantu atšķaida stipros dzērienos, mīlestības līnijai velkot paralēli otru — par šodienas Latviju, kas pārtapusi milzīgā viesu namā… Galvenajās lomās — Dita Lūriņa, Ainārs Ančevskis. Pirmizrāde — janvārī.
Piektajai pirmizrādei ar klasiku sakara maz, toties ar cilvēcību gan. Ingas Ābeles «Latviešu skola» jeb, kā to žanriski definējis režisors Pēteris Krilovs, jaunības stāsti, ir arhetipisks vēstījums par «mazo latviešu cilvēku, kurš pamet mājas un dodas pasaulē».
Pirms divsimt gadiem vai šodien, uz ciema skolu, pilsētu, Pēterburgu vai Ameriku, «atraitnes dēls», «cibiņš» vai «dullais dauka» — nav svarīgi! Būtiskākais, ko atklāj šī pēc izcilāko latviešu rakstnieku skolai veltītajiem darbiem tapusī luga, — zināšanas padara mūs par pasaules cilvēkiem un vienlaikus liek dziļāk apzināties sevi kā latviešus. Lomās — Kaspars Zvīgulis, Jānis Reinis, Astrīda Kairiša, Ināra Slucka, Romualds Ancāns, Jānis Skanis un LKA 3. kursa studenti.