Arī vasarā var apsaldēt muguru

Vasaras mēneši paiet tik ātri, tāpēc gribas iespējami vairāk izbaudīt gan sauli, gan iespēju nopeldēties jūrā, gan apģērbties brīvāk — bez smagās mēteļu un biezo džemperu nastas. Tā, pašiem nemanot, mums piezogas caurvējš, un — otrā dienā mugura stīva. Ko iesākt?

Nekas, gan jau pāries tāpat…

Kāpēc vieniem caurvēja izraisītās veselības problēmas allaž iet secen, bet citiem atliek tikai reizi apsēsties atvērta tramvaja loga tuvumā, pagulēt vēsās pludmales smiltīs vai sasvīdušam iziet uz balkona un nākamajā dienā muguras sāpes garantētas?

«Tāpat kā pret vīrusu saslimšanām, arī pret muguras sāpēm vairākumā gadījumu cilvēki izturas nenopietni,» informē Latvijas Spinālās un Funkcionālās neiroķirurģijas asociācijas prezidents Igors Aksiks. «Ja vien problēma nav tik nopietna, ka pilnībā paralizētas darbaspējas, pacients sāpes plecu vai jostas daļā uzskata par maznozīmīgu, pārejošu parādību un turpina iesāktos darbus. Visbīstamākā šāda attieksme pret savu veselību ir tiem pacientiem, kuru ikdienas pienākumi saistīti ar lielu fizisko slodzi. Ikviens apsaldējums izraisa lielāku vai mazāku iekaisumu, kas neārstējoties laika gaitā pāriet hroniskā formā. Rezultātā strauji krītas organisma imunitāte, tas vairs nereaģē uz dažādiem ārējiem faktoriem (arī saaukstēšanos) tā, kā vajadzētu. Cilvēks apsaldējas, viņam ir smags, bieži pat strutains iekaisums, bet ķermeņa temperatūra — tāda pati kā agrāk. Ja problēma nenomāc ilgstoši, sāpes pēc dažām dienām nereti pierimst, pacients domā, ka viss kārtībā, taču pēc neilga laika mugura tajā pašā vietā sāp atkal. Jo hroniskas veselības problēmas saaukstējoties vienmēr saasinās pirmās.»

Simptomi

Visbiežāk no apsaldēšanas cieš muguras plecu daļa un jostas apvidus. Ja vien cilvēkam jau nav ļoti nopietnu neiroloģisku traucējumu, par to, ka kaut kas nav tā, kā vajadzētu, pirmās parasti signalizē sāpes. Apsaldētas kakla daļas gadījumā pacientam var būt stīvs kakls, stipras galvassāpes, reiboņi. Sašaurinoties asinsvadiem, tiek traucēta asins apgāde, un tas var izraisīt ģīboņus. Ja līdz šim muguras problēmu nav bijis, sākumā — pirmās piecas sešas dienas — sāpošo vietu var smērēt ar kādu no sildošajām ziedēm vai gēliem. Var iedzert kādu pretsāpju medikamentu, taču jāatceras — tie mazina sāpes, taču neārstē slimību. Muguras sāpju gadījumā būtiski lietot medikamentus, kas mazina sāpes un reizē ārstē arī iekaisumu. Taču šādas zāles var izrakstīt tikai ārsts, zinot precīzu diagnozi. Tāpēc, ja sāpes nedēļas laikā nepāriet, noteikti jāmeklē speciālista palīdzība. Tāpat gana nopietns iemesls, lai dotos pie neirologa vai neiroķirurga, ir tad, ja apsaldējoties mugura atkārtoti sāp vienā un tajā pašā vietā vai arī sāpes jau izstarojas uz rokām vai kājām. Minētie simptomi liecina par ļoti nopietnām neiroloģiskām problēmām, kas jārisina nekavējoties.

Cilvēkiem jau parasti pat prātā neienāk, ka vienkārša apsaldēšanās, ja laikus nemeklē ārstu palīdzību, smagākos gadījumos var beigties ar strutainu iekaisumu un gūžu protezēšanu. Neārstējot iekaisums «aiziet» dziļāk, līdz ar to tiek traucēta skriemeļu disku barošana. Rezultātā notiek izmaiņas starpskriemeļu diskā. Ja sākumā tās var novērst ar medikamentozo terapiju, kā arī samazinot fizisko slodzi un nēsājot speciālas korsetes, tad vēlāk, slimību ielaižot, problēmu nereti var risināt vairs tikai ar ķirurģisku iejaukšanos. Smagākos gadījumos iestājas paralīze.

Profilakse

«Muguras sāpes jau sen vairs nav tikai vecu cilvēku problēma,» informē I. Aksiks. «Vājās imunitātes, nepietiekamās fiziskās slodzes un neveselīgā dzīvesveida dēļ minētās problēmas ar katru gadu vairāk skar aizvien jaunākus cilvēkus. Diemžēl — tieši viņi tās uztver visnenopietnāk. Laukā silts — kādi vēl lakatiņi ap pleciem vai piesardzības pasākumi? Taču cilvēkiem, kuriem jau ir zināmas muguras problēmas (hroniska osteohondroze, muguras sāpes, ko izraisījusi nepareiza darba slodze, daudzas pie datora pavadītas stundas u. c.) jutīgās vietas pasargāšana no aukstuma (kaut vai tramvajā apmetot ap pleciem džemperi vai lakatiņu) ir vienīgā iespēja, kā izvairīties no kārtējā slimības saasinājuma. Tāpat jutīgākiem cilvēkiem nevajadzētu sasvīdušiem mesties aukstā ūdenī vai gulēt vēsās pludmales smiltīs. Pēc peldēšanās vēlams noslaucīties, aplikt ap pleciem dvieli, nevis stāvēt vējā, kamēr ķermenis nožūst pats. Jaunas meitenes bieži apsaldē muguras lejas daļu, vēsā laikā velkot bikses ar pazeminātu jostas vietu. Mugura līdz ar to paliek kaila, un, tiklīdz tai tiek klāt caurvējš, sāpes garantētas.

Diagnostika

Pati vienkāršākā un lētākā (taču joprojām aktuāla un nebūt ne nemoderna) pārbaude joprojām ir rentgenogrāfiskā izmeklēšana. Lai diagnosticētu iekaisumu, ārsts parasti rekomendē arī asins analīzes. Pusmūža cilvēkiem sāpes var izraisīt ne tikai apsaldēšanās, bet arī dažādas onkoloģiskas problēmas, izmaiņas skriemeļos vai osteoporoze. Šādos gadījumos nepieciešama pamatīgāka izmeklēšana un citu speciālistu iesaistīšanās ārstēšanas procesā. Kādu, to, ņemot vērā konkrēto situāciju, rekomendēs ārsts. Tāpat kā izvēlēsies piemērotāko ārstēšanās programmu. Katrā ziņā pacientam pašam bez speciālista rekomendācijas nevajadzētu doties uz tik dārgām un komplicētām pārbaudēm kā kompjūtertomogrāfija vai magnētiskā rezonanse.

Sildošās procedūras un masāžas

Tāpat bīstami bez ārsta rekomendācijas izvēlēties fizikālās terapijas procedūras vai doties uz dažādu veidu masāžām. Lai arī ārsti saaukstēšanās gadījumā nereti iesaka fizikālās procedūras, katram pacientam tās jāizvēlas ļoti individuāli. Tas, kas palīdzējis kaimiņienei vai draudzenei, kādu citu var iedzīt kapā. Piemēram, sildot strutainu iekaisumu, drīz vien var sākties asins saindēšanās, rasties smagi neiroloģiski bojājumi, kurus novērst reizēm neizdodas arī viskompetentākajiem mediķiem. Sildošās procedūras tikpat bīstamas ir onkoloģijas pacientiem. Ārsti slimības akūtajā periodā neiesaka arī sāpošo vietu spaidīt un staipīt. Vēl jo vairāk tas bīstami tad, ja «masāžu» veic neprofesionālis.