Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8782435t1h7c11.jpg)
Iesākoties jaunajam studiju gadam, Latvijas studentu rindas neiztrūkstoši papildina arī vairāki simti ārvalstu studentu. Lielākā daļa no viņiem Latvijas augstskolās mācās pirmo semestri, taču viņiem jāsaskaras ar dažādiem šķēršļiem.
Ārvalstu jauniešu mācības Latvijā un ārvalstīs iegūtās augstākās izglītības daļas atzīšanu regulē Augstskolu likuma 83. — 85. pants, skaidro Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības departamenta Augstākās izglītības politikas nodaļas vadītāja Velta Vikmane. Tas nosaka arī to, ka ārvalstnieku zināšanām jāatbilst attiecīgās augstskolas uzņemšanas noteikumu prasībām.
Tāpēc problēmas ārvalstu studentiem vispirms sagādā jau uzņemšana, jo, atbilstoši uzņemšanas noteikumiem, viņiem ir jābūt apliecinājumam, ka jaunieši pārvalda latviešu valodu atbilstoši centralizētā eksāmena prasībām, skaidro Daugavpils Universitātes (DU) Ārējo sakaru daļas vadītāja Ilze Kačāne. No studentiem, kuri Latvijā ierodas pirmo reizi, to prasīt ir nereāli, tieši tāpēc DU arī nestudē ārvalstu studenti no augstskolām, ar kurām nav parakstīti līgumi. Vairāku augstskolu pārstāvji cer, ka šis jautājums tuvākajā laikā tiks atrisināts, jo šobrīd tas būtiski ietekmē studentu skaitu.
V. Vikmane norāda, ka Latvijas valsts augstskolās apmācība norisinās saskaņā ar Valodu likumu — valsts valodā, taču kopējais princips neliedz studiju daļas, lekciju un nodarbību ciklus lasīt arī citās valodās, nemaz nerunājot par studiju programmām, kur to satura īstenošanas priekšnosacījums ir attiecīgās valodas — piemēram, filoloģija un tulkotāju programmas.
Vairāki jaunieši vasarās mēdz zvanīt uz Latvijas augstskolām un interesēties par iespējām šeit studēt, taču valodas dēļ vismaz šobrīd tas rada problēmas. I. Kačāne atklāj, ka 1996. gadā DU tika nodibināts Krievu valodas mācību centrs ārvalstniekiem, tādējādi uz šejieni iespējas braukt studēt arī tiem ārvalstu studentiem, ar kuru augstskolām nav noslēgti starpuniversitāšu līgumi.
Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) Ārējo sakaru daļas vadītāja vietas izpildītāja Ilze Beimane skaidro, ka problēmas rada arī fakts, ka studentiem, kuri nevar mācīties latviski, nenoliedzami ir jānodrošina lekcijas angļu valodā. Tas nozīmē gan papildu slodzi pasniedzējiem, par kuru tiek maksāts atsevišķi, gan arī brīvu angļu valodas pārvaldīšanu. Pieredze rāda, ka daļa ārvalstu studentu patiešām mācās latviski, tādā gadījumā īpašas atlaides viņiem piemērotas netiek, bet jārēķinās, ka lielākā daļa ārzemnieku latviski tomēr vismaz sākumā nesaprot. Protams, vēl svarīgi ir nodrošināt arī ārvalstu studentu iejušanos šejienes dzīvē, vidē un valodā.
Lielākā daļa ārvalstu studentu Latvijā ierodas dažādu apmaiņas programmu ietvaros, no kurām pazīstamākā un galvenā nenoliedzami ir izglītības apmaiņas programma «Socrates/Erasmus», kā arī HESP (Higher Education and Support Program). Pirmā nodrošina studentu un pasniedzēju apmaiņas iespējas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un kandidātvalstu starpā. Viena no šīs programmas priekšrocībām ir mācību maksa — augstskolās, kurām ir noslēgti savstarpējie līgumi, ārvalstu studentiem papildu par mācībām nav jāmaksā, jo viņi naudu stipendijai saņem no savas augstskolas.
«Augstskolu internacionalizācija ir jebkuras ES augstskolas prestižā lieta, jo augstskolas pievilcība arī ārvalstu studentu acīs liecina par studiju kvalitāti. ES ilgstoši darbojas studentu mobilitātes programmas, piemēram, Socrates, Erasmus Mundus, lai veicinātu studentu mobilitāti ES ietvaros un nostiprinātu ES izglītības prestižu ārpus ES valstīm. Latvijas augstskolu studenti labprāt un aktīvi iekļaujas šajās programmās, savukārt šo programmu ietvaros ES valstu studenti ierodas pie mums. Latvijas augstskolu uzdevums ir censties līdzsvarot studentu apmaiņu,» ir pārliecināta V. Vikmane.
Latvijas Universitātē pat 170 ārvalstu studentu
Ārvalstu studentu skaits dažādās Latvijas augstskolās ir atšķirīgs — dažās šogad nav ne viena studenta no ārzemēm, bet citās ir vairāki desmiti. Piemēram, Latvijas Universitātē (LU) šogad mācīsies vairāk nekā 170 ārvalstu studenti, no kuriem 81 ir apmaiņas studenti (58 Latvijā studē izglītības apmaiņas programmā «Socrates/Erasmus») — apmaiņas programmās studenti var piedalīties arī, balstoties uz starpvalstu vai starpuniversitāšu līgumiem.
LU ir 49 divpusējās sadarbības līgumi ar universitātēm 22 valstīs. LU Preses centra pārstāve Gundega Krakopa informēja, ka visvairāk LU apmaiņas programmās ir ārvalstu studentu no Vācijas, Polijas un Lietuvas, bet pastāvīgie studenti pārsvarā ir Šrilankas, Sīrijas un Indijas jaunieši, kuri LU studē medicīnu nolūkā iegūt kvalitatīvāku un lētāku izglītību. Piedaloties apmaiņas programmās, studenti toties visbiežāk izvēlas mācīties ekonomiku un vadību, filoloģiju un politoloģiju.
Ievērojams skaits ārvalstu studentu — 59 — sastopams arī Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā (RSEBAA), atklāj RSEBAA Sabiedrisko attiecību menedžere Elita Uzulēna. Lielākā daļa no šiem studentiem (42 jaunieši no ASV, Baltkrievijas, Horvātijas, Krievijas, Lietuvas, Uzbekistānas, Polijas, Ukrainas un Izraēlas) apgūst Eiropas biznesa studijas angļu valodā un Uzņēmējdarbības organizāciju un vadību (krievu valodā). Vēl pieci jaunieši no Lielbritānijas, Indijas, Ukrainas, Kazahstānas un Krievijas studē Solfordas MBA programmā angļu valodā, bet pārējie 12 šogad ir Erasmus programmas apmaiņas studenti no Francijas, Vācijas, Somijas un Polijas, kuri vienu semestri mācās Eiropas biznesa studijas.
52 ārvalstu studenti šogad studē arī Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), liecina augstskolas Interneta mājas lapa. Studiju programmas, kur viņi studē, ir tikpat dažādas kā valstis, no kurām nāk ārvalstu studenti — Kazahstānas, Indijas, Pakistānas, Sīrijas, Šrilankas, ASV, Turkmenistānas, Ukrainas, Lietuvas, Vācijas, Ēģiptes, Krievijas, Ķīnas, Moldovas, Kamerūnas un Libānas jaunieši RTU studē vai visās augstskolas fakultātēs.
Transporta un sakaru institūta (TSI) vicerektors Boriss Mišņevs atklāj, ka vairāk nekā 30 ārvalstu studentu no 12 valstīm šogad papildina augstskolas studentu rindas. Interesanti, ka eiropieši priekšroku dod vadībzinātnei un loģistikai, bet citu valstu studenti — datorzinātnei un elektronikai. Pagājušajā gadā TSI piedalījusies arī starptautiskajā augstākās izglītības izstādē «ORIENTA-2004» Briselē, atvērusi informācijas centru Austrijā un sagatavojusi studiju programmas angļu valodā, tāpēc, kā norāda B. Mišņevs, augstskolā studē ne tikai bijušo PSRS republiku studenti, bet arī Eiropas, Āzijas, Āfrikas un ASV jaunieši. Šogad augstskola pievienojusies «Socrates/Erasmus» programmai, noslēgta virkne vienošanās arī ar Slovākijas, Polijas un Nīderlandes augstskolām.
Citās augstskolās pa desmit studentiem
13 ārvalstu studenti rudens semestrī studē LKA. Astoņi no viņiem ir Vācijas studenti, kuri maģistrantūrā mācās mediju un kultūras menedžmentu, viens soms apgūst kultūras teoriju, bet vēl astoņas Vācijas studentes «Socrates/Erasmus» programmas ietvaros apgūst kultūras teoriju, atklāj I. Beimane.
Arī Rīgas Juridiskajā augstskolā (RJA) ir ārvalstu studenti, viņu skaits sasniedz 12 jauniešus no Serbijas provinces Kosovas, Lietuvas, Vācijas, Igaunijas un Ukrainas. RJA Administrācijas vadītāja Dace Ose norāda, ka viņi visi augstskolā mācās pastāvīgi, mācību programma ir ļoti kompakta, tāpēc apmaiņas studenti nav līdz šim pieteikušies.
«Jāpiebilst, ka tikai iepriekšējā mācību gadā (2004/05) RJA sāka uzņemt studentus no valstīm ārpus Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Ņemot vērā to, ka augstskolas specializācija ir Eiropas un starptautiskās tiesības, šeit nav īpaši lielas variāciju iespējas, viņi visi mācās šajā studiju programmā,» teic D. Ose.
Deviņi ārvalstu apmaiņas studenti no Nīderlandes, Spānijas, Norvēģijas un Polijas studē Vidzemes augstskolā (ViA), stāsta ViA Komunikācijas un informācijas daļas vadītājas asistente Ilze Ārniece, bet vēl divi jaunieši no Norvēģijas un Spānijas augstskolā studēs visu akadēmisko gadu. Visi apmaiņas studenti studē tūrisma organizācijas un vadības nodaļā vienu semestri, bet pavasara semestrī ViA ieradīsies 5–10 citi studenti, kuri studēs politoloģiju. Visvairāk ViA iecienījuši studenti no Spānijas, Nīderlandes un Kirgizstānas — no šīm augstākajām mācību iestādēm studenti ViA ierodas regulāri.
Rēzeknes Augstskolā (RA) šajā semestrī mācās 10 ārvalstnieki no Lietuvas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas un Itālijas. RA Ārējo sakaru daļas galvenā speciāliste Helēna Overina norāda, ka visi ārvalstu studenti RA ieradušies Eiropas studentu un pasniedzēju apmaiņas programmas «Socrates/Erasmus» ietvaros. Pašlaik neviens ārzemju students RA nestudē patstāvīgi, taču ir vairāki sadarbības līgumi ar Krievijas un Baltkrievijas augstskolām, kas drīzumā ļaus realizēt arī šādas studijas.
H. Overina atklāj, ka apmaiņas programmas studenti no ārvalstīm RA regulāri brauc apgūt filoloģijas, svešvalodu skolotāja un ekonomikas programmas. «Augstskolā rit intensīvs darbs latviešu valodas kursu sagatavošanā, jo nereti pamatproblēma ir tieši tā, ka studijas notiek valsts valodā, bet izvēlēties individuālas konsultācijas kontaktstundu vietā ārzemju studenti ne vienmēr vēlas,» piebilst H. Overina.
Lielākā daļa — Socrates/Erasmus apmaiņas studenti
DU studentu skaitu šogad savukārt papildinās astoņas ārvalstu studentes «Socrates/Erasmus» programmas ietvaros. Četras ir Polijas universitātes studentes, kuras studēs ekonomiku un krievu valodas filoloģiju, trīs studentes no Spānijas apgūs dabaszinības un angļu filoloģiju, bet Slovākijas studente apgūs angļu filoloģiju. DU Ārējo sakaru daļas koordinatore Diāna Veigule atzīst, ka ar katru gadu augstskolas partneru loks paplašinās.
Atbilstoši šīs programmas noteikumiem, studentiem, dodoties studēt uz citu valsti, nav jāmaksā studiju maksa. Ja viņi nestudē svešvalodu programmās, tad studijas notiek pēc individuālā plāna. Daudzu valstu studenti, visbiežāk tieši no Āzijas valstīm, ir izrādījuši interesi arī par DU studiju programmām angļu valodā, taču iepriekš minēto šķēršļu dēļ pagaidām nav atrasts konkrēts risinājums, kā šiem studentiem būtu iespējams mācīties Latvijā.
Liepājas Pedagoģijas akadēmijā (LPA) šogad studē seši ārvalstu studenti «Socrates/Erasmus» mobilitātes programmas ietvaros, atklāj LPA Ārzemju sakaru daļas vadītāja Egita Sieka. Pieci no viņiem ir no Lietuvas (divi mākslas studenti, divas sabiedrisko attiecību studentes un viena filoloģijas studente), bet viens topošais svešvalodu skolotājs — no Vācijas. Viņi visi LPA studēs vienu semestri, bet augstskolas pieredze liecina, ka līdz šim pieprasītākā ir bijusi tieši svešvalodu skolotāju programma. Pagājušajā gadā tur studēji trīs Francijas un viens Čehijas students.
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas (RPIVA) studentu skaitu šogad palielinājuši četri studenti no ārzemēm. Divi no viņiem ir lietuvieši, kas studē Dejas un mūzikas skolotāja programmā, bet otri divi — austrieši, kuri apgūst Sākumskolas skolotāja programmu, teic RPIVA Sabiedrisko attiecību un informācijas daļas vadītāja Laura Kuršīte. Jāpiebilst, ka visi četri studenti ir Erasmus studentu apmaiņas programmas dalībnieki.
Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas (ISMA) gaiteņos šajā mācību gadā var sastapt trīs ārvalstu studentus «Socrates/Erasmus» programmas ietvaros. Viens students no Lielbritānijas un divi no Spānijas studē uzņēmējdarbības vadību, bet ISMA vadība gaida ierodamies vēl arī dažus poļu studentus. Tiesa gan, īsta skaidrība par viņu ierašanos vēl nav, atzīst ISMA Ārējo sakaru daļas vadītāja Sniedze Joma.
Dažās augstskolās ārvalstu studentu nav
Neviena ārvalstu studenta šogad nav Latvijas Kristīgās akadēmijas (LKra) rindās, kur iepriekšējos semestros studenti no Somijas apguva sociāli karitīvo darbu. LKra rektores palīdze Laura Ozola atklāj, ka šīs studijas ietilpa apmaiņas brauciena ietvaros. Arī Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) šajā mācību gadā neviens ārzemju students nav pieteicies mācīties, taču pagājušajā gadā divi studenti no Vācijas un Dānijas studēja LLU Ekonomikas fakultātē, stāsta LLU Ārlietu daļas vadītājas vietniece Zinaida Jurševska.
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) Studiju daļas vadītājs Jānis Žīdens atklāj, ka arī LSPA šogad nav neviena ārvalstu studenta, lai gan vairāki studenti no Eiropas un Arābu valstīm regulāri interesējas par maģistrantūras un doktorantūras programmām. Arī Ventspils augstskolā (VeA) šogad nav neviena ārvalstu studenta, norāda VeA Ārējo sakaru koordinatore Daiga Ivsiņa.