AM atklāj NATO identificētos Latvijas attīstības virzienus

AM norādīja, ka ministrija jau iepriekš ir informējusi Ministru kabinetu par NATO identificētajiem prioritārajiem attīstības virzieniem un Ministru kabinets ir konceptuāli vienojies, ka valsts aizsardzības, NATO spēju mērķu sasniegšanas un drošības vajadzībām, kā arī militārajam atbalstam Ukrainai Ministru kabinets ar 2026.gadu plāno virzīties uz izdevumiem 5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

NATO identificētie prioritārie attīstības virzieni Latvijai ir kaujas spējīgas divīzijas izveide, Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes attīstība, pretgaisa aizsardzība, un sabiedroto spēku uzņemšanas spējas attīstība.

Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) šonedēļ darba vizītē apmeklēja Briseli Beļģijā, kur ar NATO aizsardzības ministriem apsprieda atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšanu un uzsvēra nepieciešamību ieguldīt vairāk aizsardzībā.

Komentējot to, ka NATO vienojusies par lielāko bruņošanās programmu kopš Aukstā kara laikiem, Sprūds aģentūrai LETA norādīja, ka tas ir vēsturisks un svarīgs lēmums, jo notiek virzīšanās uz konkrētiem un skaidriem ambicioziem NATO spēju mērķiem.

Atgādinot ministrijas pausto, Sprūds uzsvēra, ka spēju īstenošanā liels uzsvars jāliek uz pretgaisa aizsardzību, artilērijas sistēmām, munīciju, tehnoloģijām un dronu attīstību. Tāpat jāveido spēcīgas vienības, kas spēj īstenot reģionālos aizsardzības plānus, un šīs darbības Latvija jau veicot.

"Nākamie soļi jāsper, lai šī jauda būt vēl lielāka. Latvijai tas nozīmē, ka šī izpratne par aizsardzības stiprināšanas nepieciešamību ir vienprātīga un ir jāstiprina kolektīvās aizsardzības alianse," uzsvēra Sprūds.

Latvijai bruņošanās spēju mērķi ir skaidri, jo pagājušā gadā Latvija jau nodefinēja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) attīstības plānu 12 gadiem, kurā ir mērķi, kas saskan ar NATO mērķiem, tāpēc Sprūds iestājas par 5% no IKP veltīšanu aizsardzībai.

Vaicāts, kā NATO panāktā vienošanās izpaudīsies, tostarp, vai alianse piešķirs finansējumu aizsardzības projektiem un gaidāma vēl plašāka sabiedroto karavīru pārstāvniecība Latvijā, ministrs atbildēja, ka, pirmkārt, Latvijas aizsardzības spēju mērķi ir jāsasniedz mums pašiem un tādi ir uzdoti katrai dalībvalstij, lai tās būtu jaudīgas un dotu pienesumu kolektīvajai aizsardzībai.

Vienlaikus Latvija iestājas par to, ka ir jābūt vēl lielākai klātbūtnei NATO dalībvalstīs, kurām ir saskarsme ar agresoru. Latvijā jau jau patlaban atrodas daudznacionālā brigāde ar 14 valstīm, un brigāde tiek attīstīta gan bruņojuma, gan personāla ziņā. Vienlaikus Latvija virzās uz to, lai Latvijā būtu papildu alianses aktivitātes gan vingrinājumos, gan gaisa telpas rotācijas ieviešanā, norādīja ministrs.

Vienlaikus notiek uzņemošās valsts infrastruktūras veidošana, piemēram, Liepājas ostas attīstībā, kur NATO apstiprinājis miljoniem eiro lielus ieguldījumus.

"Mēs apzināmies savus mājasdarbus, bet praktiski šie spēju mērķi attiecas uz visām dalībvalstīm," komentāra nobeigumā uzsvēra Sprūds.

Jau ziņots, ka NATO vienojusies par lielāko bruņošanās programmu kopš Aukstā kara laikiem, ceturtdien aģentūrai DPA pavēstīja sarunām tuvu stāvoši avoti.

Tā paredz ievērojami palielināt atturēšanas un aizsardzības spējas turpmākajos gados, jo Krievija joprojām rada nopietnus draudus militārajai aliansei.

Galvenās prioritātes ir tāla darbības rādiusa ieroču sistēmas, pretgaisa aizsardzība un mobilie sauszemes spēki, pavēstījis NATO ģenerālsekretārs Marks Rite.

Pārapbruņošanās programmā ir paredzēti konkrēti mērķi dažādām militārajām spējām. Atsevišķām NATO valstīm ir doti precīzi norādījumi par to, kas tām ir jādara kopīgajā atturēšanā un aizsardzībā tuvākajā nākotnē.

Nepieciešamās spējas tika noteiktas, pamatojoties uz jaunajiem aizsardzības plāniem. Tajos ir ņemti vērā arī izlūkdienestu novērtējumi, ka Krievija jau pēc dažiem gadiem varētu būt gatava uzbrukt NATO sabiedrotajam, neraugoties uz notiekošo karu pret Ukrainu.