Edmunds Krastiņš: «Likums bremzē Rīgas attīstību»

Vienlaikus daudzi Rīgas domes politiķi pēdējā laikā aizvien skaļāk runā, ka šovasar Saeimas pieņemtais privatizācijas pabeigšanas likums ietver normas, kas būtiski apgrūtina pašvaldību iespējas kontrolēt savas teritorijas attīstību. Lai noskaidrotu situāciju, RB uz sarunu aicināja Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāju, domes Tautas partijas frakcijas vadītāju Edmundu Krastiņu.

— Jūs personīgi esat iesniedzis Saeimā grozījumus privatizācijas pabeigšanas likumā. Uz kā pamatots ir jūsu sašutums šā likuma sakarā? Kādā veidā likums apgrūtina pašvaldības darbu?

— Mūsu sašutums, pirmkārt, izriet no tā, ka šis likums vispār netika nekādā veidā saskaņots ar pašvaldībām. Latvijas Pašvaldību savienība tā apspriešanā vispār netika pieaicināta. Rezultātā tiek nopietni pārkāptas pašvaldību īpašuma tiesības. Vislielākajā mērā tas attiecas uz Rīgu, jo tai ir ļoti daudzi īpašumi. Arī zemes vērtība Rīgā ir ievērojami augstāka nekā lielākajā daļā Latvijas teritorijas.

Normas, kas šajā likumā iestrādātas, Rīgai nodara ievērojamus ekonomiskos zaudējumus. Kāpēc? Pirmkārt, mēs nevaram iznomāt zemi ar apbūves tiesībām uz laiku, ilgāku par 12 gadiem. Nopietniem projektiem mēs līdz ar to nevaram piedāvāt pilsētas zemi, un tie nevar tikt īstenoti.

Tajā pašā laikā ir ārkārtīgi stingras normas, pēc kurām mēs varam atteikt zemes privatizāciju tikai izņēmuma gadījumos. Var izveidoties tāda situācija, ka nākamgad notiek masveidīga pilsētas zemju privatizācija par pazeminātām cenām. Jo pirmie piemēri rāda, ka Valsts zemes dienesta noteiktā privatizācijas vērtība (jaunums, kas iestrādāts privatizācijas pabeigšanas likumā un tam pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos — aut.) pārsniedz kadastrālo vērtību tikai divarpus trīs reizes. Rīgā šāda vērtība, protams, ir tālu no patiesās tirgus vērtības.

— Vai likuma sagatavošanas gaitā jūsu partijas kolēģi valdībā un Saeimā nemēģināja iebilst pret privatizācijas pabeigšanas likumu? Kāpēc šā likuma normas izrādījās tāds pārsteigums?

— Tautas partija likuma izstrādē nepiedalījās. To izstrādāja darba grupa, kas bija izveidota Ekonomikas ministrijas ietvaros. Saeimā likums gāja cauri ļoti strauji. Sākotnējā «Jaunā laika» versija vispār bija, ka nedrīkst iznomāt zemi ar apbūves tiesībām. Šī pilnīgi absurdā norma tika aizstāta ar 12 gadu ierobežojumu. Taču tālāk «Jaunais laiks» vairs nepiekāpās, un, lai privatizācijas pabeigšanas likums vispār tiktu pieņemts, to nācās atstāt tagadējā redakcijā.

Jāuzdod jautājums, kāpēc privatizācijas pabeigšanas likumam vispār būtu jāregulē pašvaldības tiesības rīkoties ar savu īpašumu? Tas būtu jāregulē pilnīgi citos likumos. Bet tas acīmredzot ir iestrādāts ar mērķi, lai pašvaldības ātri un lēti izpārdotu savu īpašumu.

— Vai mēs varam teikt, ka likums ir izstrādāts zemes spekulantu interesēs?

— Principā man nav iebildumu, ka zeme nonāk privātā sektora rīcībā. Diemžēl esošā situācija rāda, ka privātpersonu īpašumā ir nonācis ļoti daudz zemes, bet uz tās kā stāvēja pussabrukušie rūpnīcu korpusi, tā turpina stāvēt. Un attīstība nenotiek. Daudzos gadījumos attīstība notiek tieši uz pašvaldības zemēm, kur, kaut vai raugoties no pilsētas attīstības plāna viedokļa, pašvaldībai ir iespēja noteikt, ko vajadzētu būvēt.

Pašvaldībai, protams, ir vajadzība pēc daudziem zemes gabaliem, lai vispār varētu pildīt savas funkcijas. Vienlaikus, ja tagad mums kāds iesniegs, piemēram, privatizācijas pieteikumu Lucavsalas privatizācijai, man grūti iedomāties, kādus juridiskus iemeslus mēs varētu atrast, lai šo zemi neprivatizētu. Un, ja Lucavsalu tagad privatizēs, sākumcena būs apmēram trīs reizes virs kadastrālās vērtības. Kadastrālā vērtība tur ir zema, jo tā ir neapgūta teritorija, infrastruktūras tur nav. Un iespējams, ka visu salu pat par kādiem pāris miljoniem var dabūt. Tad tā nonāks spekulantu rokās, kas tālāk jau to var par lielu naudu pārdot vai arī ilgstoši turēt neattīstītu, gaidot cenas pieaugumu.

— Ekonomikas ministrijas pamatarguments ir — pilsētai zemi izdevīgāk ir pārdot. Iznomājot zemi pat daudzu gadu garumā, pilsēta neiegūtu tos līdzekļus, ko vienā piegājienā pārdodot. Vai tā ir?

— Pašvaldības Latvijā ir autonomas struktūras. Iedzīvotāji tur ievēlē savus pārstāvjus. Kāpēc Ekonomikas ministrija iedomājas, ka ir gudrāka nekā konkrētā pašvaldība? Ministrija jau neuzņemas atbildību pilsētas iedzīvotāju priekšā. Mēs uzņemamies atbildību par saimniekošanu.

Ja mums atņem praktiski visas iespējas saimniekot, kā tas ir noticis, pateicoties privatizācijas pabeigšanas likumam un jaunajiem noteikumiem par zemes nomas maksām, tad daļēji tiek paralizēts pašvaldības darbs kopumā. Mēs tagad nevaram iznomāt zemi nedz reklāmas stendiem, nedz kioskiem, nedz citiem objektiem ielu sarkanajās līnijās. Visu šo «ļoti gudro» lēmumu rezultātā mēs jau tagad ciešam ļoti konkrētus ekonomiskos zaudējumus.

Protams, pilsēta varētu liekās zemes pārdot. Bet tad tam būtu jānotiek kaut vai tādā veidā, kā bija iepriekš. Kad tika veikts zemes novērtējums, noteikts, kāda ir tās tirgus cena. Tagad spēkā ir Valsts zemes dienesta novērtējums, pēc kura zeme tiek atdota. Un šis novērtējums lielākajā daļā gadījumu atpaliek no tirgus vērtības.

— Cik daudz brīvas — neizpārdotas un neiznomātas — zemes pašvaldībai Rīgā vispār ir atlicis?

— Diezgan daudz. Piemēram, lielās Spilvas pļavu un citu pļavu teritorijas, mežu masīvi, šobrīd degradētās teritorijas. Centrā, protams, šādu zemes gabalu ir mazāk, bet arī tur ir. Pat Vecrīgā. Turklāt jāņem vērā, ka arī tās zemes, kas atrodas zem ēkām un būvēm, pēc jaunā likuma praktiski tiks pilsētai atņemtas, lielu daļu samaksas saņemot sertifikātos.

Es piekrītu nostājai — privatizāciju vajadzētu pabeigt pēc iespējas ātrāk. Bet to var izdarīt dažādos veidos. Modelis, kas tiek piedāvāts, drīzāk nozīmē — atņemt pašvaldībai mantu.

— Pilsētas attīstības plānā ir iezīmētas teritorijas nākotnes ceļu, tiltu, citu infrastruktūras objektu būvei. Vai vietās, kur šie objekti ir iecerēti, pilsētai ir brīvas zemes, lai tos vispār varētu uzbūvēt?

— Vairākums visu šo maģistrāļu plānu ir pārmantoti jau no padomju laikiem. Jau senos laikos ir iezīmētas potenciālās maģistrāles, un tās ir arī pietiekami pilsētbūvnieciski pareizi projektētas. Tur ir uzliktas sarkanās līnijas, tādā veidā šo zemi rezervējot pašvaldības vajadzībām.

Protams, tagad, kad ir mainījušās īpašumattiecības, dažās vietās zeme ir atdota privātīpašniekiem. Bet sarkanās līnijas joprojām pastāv. Tas nozīmē, ka brīdī, kad tos projektus īstenos, tās zemes būs jāatpērk vai jāapmaina. Problēma gan ir — privatizācijas pabeigšanas likums ir liedzis veikt arī apmaiņas darbības. Paliek vēl viens ceļš — atsavināt ar speciāla Saeimas likuma palīdzību.

Galvenais — mēs nedrīkstam noņemt sarkanās līnijas. Jo tādā gadījumā šo zemi varēs apbūvēt, un process, kā šīs vietas atgūt lielu objektu būvei, būs jau nesalīdzināmi sarežģītāks un dārgāks.

— Vai šo grandiozo projektu — maģistrāļu, Daugavas šķērsojumu utt. — realizēšanai vēl ir iespējams piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus?

— Protams. Dienvidu tilta pirmajai kārtai mums tas neizdevās, jo iepriekšējā domes sasaukumā tas tika steigā darīts un dokumenti netika pareizi sagatavoti. Bet otrajai kārtai šī nauda jau ir paredzēta. Un kopumā projektam tie ir kādi 40 miljoni latu.

Ziemeļu šķērsojuma izbūvei mēs noteikti domājam piesaistīt Eiropas naudu. Bet pat ar Eiropas un pilsētas naudu vien tur nepietiks. Katrā ziņā, visai Ziemeļu maģistrālei (no Berģiem līdz Rīgas apvedceļam pie Babītes — aut.) noteikti nepietiks.

Hipotētiski šim projektam ir nepieciešami kādi 300–400 miljoni latu. Tas nozīmē, ka vajadzēs piesaistīt arī privātos līdzekļus. Tātad, visticamāk, tā būs koncesijas tipa būve. Vai nu pašvaldībai būs jāapņemas pēc projekta realizācijas privātajam investoram veikt regulārus maksājumus, vai arī kaut kādos maģistrāles posmos būs jāievieš braukšanas maksa. Piemēram, šķērsojot Daugavu.

— Vai maksas ieviešana nebūs pretrunā ar ideju transporta plūsmu novirzīt no centra? Jo cilvēki, lai nebūtu jāmaksā, turpinās braukt pa to pašu Vanšu tiltu.

— Ja būs jāizvēlas — samaksāt nelielu maksu vai pusstundu stāvēt sastrēgumā, tad katrs varēs izsvērt, ko viņš grib. Tādas izšķiršanās priekšā ir arī autobraucēji tajās Eiropas valstīs, kur šādi maksas ceļi ir. Un redzams, ka šie maksas ceļi tiek izmantoti.

— Cik tālu šobrīd ir Lucavsalas apbūves projekts, kas iestrēga 12 gadu zemes nomas termiņa dēļ? Privātie investori šajā gadījumā piedāvāja jaunu sadarbības modeli attīstības projektu īstenošanai — pilsētas un investoru kopuzņēmumu.

— Tur šobrīd notiek divas lietas — zemes novērtēšana, lai noteiktu, cik vērta ir šī pašvaldības zeme pēc tirgus vērtības, kā arī ir izveidota darba grupa, kas gatavo dokumentāciju kopuzņēmuma izveidei.

Protams, šāds modelis nav ideāls. Pie tā mūs piespieda nonākt jau iepriekš minētais privatizācijas piebeigšanas likums, jo neviens neparakstītos 12 gadu laikā savest kārtībā tādu neattīstītu teritoriju un vēl mēģināt atpelnīt ieguldīto. Mēs tā vietā varējām izvēlēties ilgtermiņa nomas risinājumu, kas, manuprāt, ir vienkāršāks un labāks modelis. Pašvaldība tādā gadījumā saņem regulārus nomas maksājumus, turklāt investoram ir uzliktas saistības attīstīt infrastruktūru un būvēt attiecīgas būves. Attiecības ir daudz vienkāršākas un skaidrākas.

Vai kopuzņēmuma modelī var atrast abpusēju ieinteresētību — to mēs redzēsim tad, kad būs gatavs zemes novērtējums, sagatavota dokumentācija un pašvaldībai būs skaidrs, kādas prasības tā var izvirzīt.

— Kāda šobrīd ir situācija domes valdošajā koalīcijā? Iepriekš ir notikušas dažādas peripetijas, vairākus mēnešus dome praktiski nestrādāja, pamatā pieņemot lēmumus par politiski represētā statusa piešķiršanu un tamlīdzīgi.

— Darbs ir kaut kādā ziņā kļuvis raitāks. Kvorumi vairs netiek norauti, un jautājumi, kas noteikti ātri jāizskata, tiek izskatīti. Bet, protams, domes darba apjoms ir samazinājies līdz ar privatizācijas pabeigšanas likumu, jo mēs, teiksim, nevaram slēgt nomas līgumus.

Koalīcijai šogad būs vēl divi galvenie pārbaudes punkti — attīstības plāna un nākamā gada pašvaldības budžeta apstiprināšana. Ja tos apstiprina, tad galvenais būs izdarīts. Ja kāds no tiem izgāžas — tās jau ir lielas problēmas šīs koalīcijas pastāvēšanai. Jo, piemēram, attīstības plāna neapstiprināšana var radīt ļoti lielas kataklizmas.

— Vai ir kādi signāli, ka attīstības plāna pieņemšana ir apdraudēta?

— It kā nav. Bet jāatceras, ka koalīcijai ir tikai 51 balss. Ir arī nākuši dažādi pretrunīgi priekšlikumi no dažādu valdošās koalīcijas partiju puses. Līdz ar to pilnīgi droši mēs nevaram būt.