Pēdējie pētījumi liecina, ka Latvijas uzņēmumi vēl aizvien ir kūtri uz jaunu vai uzlabotu produktu attīstīšanu. Eksperti problēmu saredz universitātēs, kam esot pārāk maza saikne ar komercsektoru, bet paši uzņēmumi sūdzas par naudas trūkumu.
Šobrīd Latvijā sešreiz mazāk zinātnieku nekā deviņdesmitajā gadā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijā tikai 18,6% uzņēmumu aktīvi darbojas inovāciju jomā – liecina jaunākais Centrālās statistikas pārvaldes pētījums par pētniecību un jauninājumiem. Turklāt patentēto izgudrojumu skaits mūsu valstī ir viens no zemākajiem Eiropā. 2002. gadā Eiropas patentu birojā esam iesnieguši tikai 14 patentu, attīstītajās Eiropas valstīs šīs cipars iet pāri tūkstotim, un Vācijā patentu skaits tajā laikā jau tuvojās 25 tūkstošu slieksnim. Kopš 2000. gada Latvija ik gadu konstanti reģistrē tikai ap 10 izgudrojumiem, neuzrādot nekādu progresu.
«Latvijas uzņēmējdarbībā inovatīvais līmenis ir diezgan zems, kā rezultātā mūsu produktiem ir grūti konkurēt tirgū. Mums diemžēl tirgū šobrīd dominē lēta darbaspēka izmantošana. Taču vispārējās tendences rāda, ka izmaksas pieaug un šādu uzņēmumu konkurētspēja tirgū samazinās. Risinājums šai problēmai pāreja uz zināšanās pamatotu ekonomiku,» norāda Latvijas Tehnoloģiskā centra projektu vadītājs Ints Vīksna. Saskaņā ar viņa redzējumu attiecībā uz inovācijām līdzekļu trūkums ir par iemeslu tam, ka tikai neliela daļa Latvijas zinātnieku un uzņēmēju veic savu izstrādājumu patentēšanu Eiropas patentu iestādē. Uzņēmējiem trūkstot arī līdzekļu patentu uzturēšanai, kā rezultātā daudzi vērtīgi un plaši lietojami izgudrojumi netiekot aizsargāti.
Latvijas tehnoloģiju kompānijas Tilde programmizstrādes direktors Andrejs Vasiļjevs norāda, ka problēma nav tik daudz finansējumā kā jauninājumu radīšanas kultūras trūkumā. No Eiropas Savienības kohēzijas fondiem inovatīvo risinājumu attīstībā ir atvēlēta diezgan liela daļa, taču uzņēmumi uz to piesakoties maz. «Jau labu laiku uzņēmumi pieraduši dzīvot no rokas mutē un domājuši tikai par savu darbību tuvākā nākotnē. Maz ir tādu, kas būtu gatavi investēt šodien, bet atdevi no šīm investīcijām iegūt tikai pēc diviem trim gadiem,» teica A. Vasiļjevs. Arī informācijas tehnoloģiju uzņēmumi vairāk pieraduši strādāt konkrētam pasūtītājam, piemēram, gatavojot produktu kādai ārzemju kompānijai, nekā izstrādā paši savu produktu, kas ir riskantāk, bet no kā veiksmes gadījumā būtu lielāka atdeve.
Taču arī A. Vasiļjevs atzīst, ka dārgie patenti ir problēma. Viņaprāt, labs piemērs šā jautājuma risināšanā esot Lietuva, kura apņēmusies segt patentēšanas izdevumus, turklāt arī starptautiskos. Rīgas Informācijas tehnoloģiju institūta direktors un datorzinātņu doktors Juris Borzovs pastāstīja, ka Latvijā patents izmaksā ap 500 līdz 1000 latiem, bet ārzemēs ir jārēķinās ar 20 tūkstošiem dolāru. Turklāt šī summa ir jāmaksā katru gadu. Jāpiebilst, ka patents derīgs tikai tajā valstī, kur tas piereģistrēts.
Taču lielāko problēmu inovāciju trūkumam Latvijā eksperti saredz akadēmiskajās struktūrās. «Ciklam būtu jāsākas no universitātes, kur tiktu pētītas un radītas inovatīvas idejas, kuras pēc tam varētu pārņemt un tālāk attīstīt uzņēmēji,» norāda J. Borzovs. Taču šobrīd Latvijā esot tikai aptuveni pusotrs tūkstotis zinātnieku, kas esot sešas reizes mazāk nekā deviņdesmitajā gadā. Turklāt optimālais rādītājs būtu četri pieci tūkstoši zinātnieku. Tomēr J. Borzovs ir noskaņots optimistiski, jo docentiem tagad esot ievērojami palielinātas algas, kas tos veicināšot vairāk pievērsties pētniecībai universitātē. Tas gan prasīšot vēl vismaz 10 gadu.
Savukārt I. Vīksna norāda, ka problēma esot arī tas, ka skolās un universitātēs māca darba ņēmējus, nevis darba devējus. «Pie mums lielākoties māca tā: labi mācīsies, dabūsi labu darbu, nevis labi mācīsies, izveidosi savu uzņēmumu, firmu,» uzskata I. Vīksna. Trūkstot arī eksakto zinātņu studentu (inženieru, tehniķu utt.).
Jaunu risinājumu attīstību varētu veicināt arī riska kapitāls, kur valsts varētu atbalstīt vai veicināt finansējuma piešķiršanu projektiem, kuru veiksmīgs iznākums pirmajā brīdī varbūt nemaz nav tik acīmredzams. Pagaidām šajā jomā Latvijā nav stipru tradīciju, lai arī, pēc A. Vasiļjeva teiktā, nesen esot ieviesta programma Sēklas nauda, lai palīdzētu jaunajiem uzņēmējiem nostāties uz kājām.
Savukārt Microsoft Latvija vadītājs Sandis Kolomenskis inovatīvu risinājumu trūkumā Latvijā kā problēmu saredz arī intelektuālā īpašuma aizsardzības problēmas, jo uzņēmums nevarot būt drošs, ka viņa ideju nenozags vai, piemēram, attiecībā uz programmizstrādājumiem, nelegāli nekopēs.