Ko sievietes domā par seksu. 18 gados

Mēs TO izdarījām! Nu es sevi varu saukt par sievieti, bet Andris sevi — par vīrieti.

FOTO: No «Unas»

Nav jau tā, ka mūsdienās visas meitenes mudīgi cenšas tikt vaļā no savas nevainības vai vieglprātīgi to zaudē ar pirmo, kas pagadās. Mani vērojumi liecina, ka vairākums jauno sieviešu pirmo seksuālo pieredzi gūst ar puisi, kuru mīl vai domā, ka mīl. Šoreiz savās domās par seksu (drīzāk gan mīlestību) dalīsies 18 gadu veca meitene.

«Es tik ļoti mīlu Andri! Vakar skūpstījāmies parkā. Man bija tik labi. Sniga sniegs lielām pārslām. Vajadzēja būt auksti, bet it nemaz nesala. Man šķita, es izkusīšu no laimes Andra apskāvienos. Mums uz galvas izveidojās mazas kupeniņas. Izrādās, mēs noskūpstījāmies divas stundas no vietas. Šodien lūpas ir pietūkušas un sūrst. Tek deguns, bet es vienalga gribu satikt Andri. Es visu laiku gribu atrasties viņam azotē!

Manas mājas kāpņu telpā pēc kino mēs ne tikai skūpstījāmies, bet arī glāstījām zem drēbēm viens otru. Tik ļoti gribējās sajust Andra pieskārienus visur! Tik ļoti gribējās pieskarties Andrim visur! Pēc tam Andris apsēdās uz kāpnēm un teica, ka nevar paiet. Sāpot starp kājām. Es sākumā nesapratu, kas viņam var sāpēt. Uztraucos. Andris kļuva drusku dusmīgs. Es sāku raudāt. Andris paskaidroja, ka esot pārāk stipri uzbudinājies, tāpēc sāpot. Man bija viņa žēl. Es arī stipri uzbudinājos un jutu patīkamu sajūtu vēdera galā, bet man nekas nesāpēja.

Mana mamma teica, lai mēs nemīcoties ar Andri pa kāpņu telpu, bet labāk tā vietā, lai vazātos aukstumā pa āru, dzīvojamies pa manu istabu. Tāpat varot redzēt, ka samīlējušies kā susuriņi. Vēl mamma pa jokam bargi uzprasīja Andrim, vai viņš paņēmis līdzi prezervatīvu. Mēs nosarkām un samulsām. Andris nenoteikti pamāja ar galvu. Tovakar mēs neko TĀDU nedarījām.

Kā man patīk, kad mani izģērbj Andris. Kā man patīk pieskarties viņa gludajai ādai, kad viņš ir kails. Kā es mīlu Andri! Kā man gribas saplūst kopā ar viņu, izšķīst viņā! Kā man gribas viņu darīt laimīgu!

* * *

Mēs TO izdarījām! Nu es sevi varu saukt par sievieti, bet Andris sevi — par vīrieti. Viņš arī to nekad nebija darījis. Mēs tagad esam tik laimīgi! Man tāda sajūta, ka mūsu mīlestība ir kļuvusi vēl lielāka! Kā ieraugu Andri, tā man gribas viņam pielipt un atkal sajust visas tās patīkamās sajūtas, kādas ir, kad mēs mīlējāmies. Kad Andra nav man blakus, es jūtos kā pazaudējusies. Nevaru neko sakarīgu ne izdarīt, ne padomāt. Man vajag Andri visu laiku blakus!»

Uz augšu