Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8816190t1h37d1.jpg)
Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais – šis apgalvojums ik pa laikam kļūst aktuāls daudzās dzīves jomās. Pēdējā laikā arī Latvijā arvien populārāka kļūst haloterapija jeb ārstēšana ar sāls mikroklimatu, jo ne vairs tikai ārstniecības iestādēs, bet arī visdažādākajos SPA ir iespēja izmēģināt tā saucamo sāls alu jeb sāls istabu.
Haloterapijas sakņu meklējumi aizved krietni senā pagātnē – pirms diviem ar pusi tūkstošiem gadu uz seno Grieķiju un seno Romu. Turklāt ir zināms, ka arī mūki izmantojuši šo metodi, ļaužu ārstēšanai izmantojot alas. Zinātniski runājot, šī metode tiek dēvēta par speleoterapiju (no grieķu vārda speleo – ala), un ar to saprot ilgstošu uzturēšanos sāls alās.
Ko vēsta vēsture?
Par speleoterapijas attīstību jāpateicas vācu zinātniekiem, kas 20. gadsimta četrdesmitajos gados, 2. pasaules kara laikā, ievērojuši Vācijas pilsētas Enepetāles iedzīvotāju, kas, slēpjoties no uzlidojumiem, par patvertnēm izmantoja Klutera alu, veselības uzlabošanos. Pēcāk tika veikti klīniski eksperimenti un medicīnā ienāca jauns virziens – speleoklimatterapija. Arī šobrīd pasaulē ir ārstniecības iestādes, kas izmanto pazemes alas, un tādas ir gan Eiropā, gan bijušās PSRS teritorijā. Lai arī šai metodei ir augsti rādītāji elpošanas slimību un ādas slimību ārstēšanā, tomēr vēsture pierādījusi arī to, ka ne visiem šī metode ir piemērota, piemēram, tiem pacientiem, kam ir bailes no dziļuma... Drošības apsvērumu dēļ daudzviet ir arī noteikts vecuma ierobežojums (no 15 līdz 55 gadiem) dabisko alu apmeklētājiem, un arī tas bija viens no faktoriem, kas veicināja meklēt alternatīvu speleoklimatterapijai. Nemaz jau nerunājot par tik prozaisku aspektu kā atbilstība starp piedāvājumu un pieprasījumu...
Rezultātā ir radīta haloterapija, kurā ārstniecības process notiek mākslīgos, ne vairs dabiskos apstākļos. Tiesa – šie mākslīgi radītie apstākļi ir maksimāli pietuvināti tam, kādi sastopami dabā. Šīs ārstniecības metodes nosaukuma pamatā izmantots grieķu vārds halos jeb sāls. Par haloterapijas lielo pagrieziena punktu uzskatāms 1982. gads, kad šajās mākslīgi radītajās halokamerās sāka izmantot arī tā saucamo haloaerosolu. Kopš tā laika tiek uzskatīts, ka šīs terapijas trīs galvenie faktori – temperatūra, mitruma procents un sāls daļiņu procents gaisā – ir optimālajā balansā arī mākslīgi radītajos apstākļos. Protams, prestižos kūrortos, kas atrodas dabisko sāls alu tuvumā, tiek joprojām izmantota speleoterapija, bet pārējiem tiek piedāvāta mākslīgā alternatīva.
Brīnumdare, bet ne panaceja
«Tā ir ārstnieciska metode, kuras pamatā tiek izmantota sāls un kas stimulē elpošanas ceļu aizsargmehānismus, veicina šlakvielu izvadīšanu no organisma, un tai piemīt arī pretiekaisuma darbība. Haloterapija mazina elpošanas ceļu tūsku un iekaisuma parādības, līdz ar to samazinās klepus un iesnas. Sāls caur degunu un rīkles gļotādu nokļūst organismā, un tāpēc, ka sāls satur arī negatīvos jonus, tam ir ne tikai ārstniecisks, bet arī relaksējošs un nervu sistēmu nomierinošs efekts,» stāsta Baltic Beach SPA rehabilitoloģe Inta Dagile. Šī terapija plaši tiek izmantota pret elpošanas ceļu slimībām (bronhīts, bronhiālā astma, elpošanas alerģijas, krēpu viscidoze u.c.), pret LOR patoloģijām (faringīts, sinusīts, adenoidīts, rinīts u.c.), pret ādas pataloģijām (dermatīts, ekzēmas, sviedru dziedzeru hipersekrēcija, augoņi, strutaini ādas iekaisumi u.c.), kā arī psihoemocionālas spriedzes un sezonas depresijas gadījumos, un pat pret sirds asinsvadu patoloģijām. Un, protams, vispārējai imūnās sistēmas aizsardzībai un vispārējai ādas atveseļošanai.
«Haloterapijas izmantošanas spektrs patiešām ir ļoti plašs, tomēr to nekādā gadījumā nedrīkst uzskatīt par panaceju pilnīgi visām kaitēm. Jo panacejas taču vispār nav,» uzsver Inta Dagile. Mūsdienās nekāds retums nav arī gadījumi, kad ļaudis paši pieņem lēmumu par to, kas nepieciešams viņu veselībai, tomēr rehabilitoloģe uzsver, ka pirms sāls alas apmeklējuma tomēr nepieciešams konsultēties ar ārstu. «Haloterapija stimulē imunitātes izstrādāšanos, tāpēc ļoti ieteicama cilvēkiem, kas bieži slimo, kas ir vārgi un gandrīz vai uz ikvienu saaukstēšanos reaģē ar saslimšanu. Tomēr, no otras puses – pašrisks var būt arī kaitīgs, jo, nodomājot – redz, man bieži iesnas un vēl klepus – nu aizbraukšu un izmēģināšu, var nesniegt kāroto efektu. Jo, no vienas puses – var būt hroniskas iesnas, no otras – var būt arī nieru slimība, kas izslēdz šādas istabas apmeklējumu... Pašdarbība jebkurā gadījumā nav īsti laba, labāk pakonsultēties ar speciālistu.» Inta Dagile atgādina, ka šī terapijas metode nav vēlama tad, ja cilvēkam ir augsta temperatūra, vīrusa infekcijas uzplaukuma periodā, nieru slimības un hipertonijas smagās formas gadījumos. Protams, katrs gadījums ir individuāls, tāpēc to, kas atļauts un kas tomēr nav vēlams, vislabāk pateiks ārsts.
Tieši tāpat kā to, cik regulāri ieteicams apmeklēt sāls alu, cik ilgam jābūt ārstniecības kursam un cik bieži to ieteicams atkārtot.
«Protams, es varu teikt tikai aptuveni – tiem, kas bieži slimo, haloterapijas kurss var būt sešas līdz astoņas reizes, savukārt ādas slimībām, kas grūti padodas ārstēšanai, būs nepieciešamas vismaz desmit reizes, savukārt relaksācijai un detoksikācijai varētu pietikt ar kādām četrām reizēm sāls alā. Hroniskas un ieilgušas slimības, protams, tiek ārstētas plānveidīgi. Tikpat relatīvs ir jautājums par to, cik regulāri jādodas paelpot sāls gaisu – labāk ir katru otro dienu, jo tas ir labs periodiskums, kad ārstnieciskā iedarbība ir stabila un noturīga. Tomēr ādas slimību ārstēšanā, iespējams, būs nepieciešams sākt ar ikdienas apmeklējumu. Un uzskatu, ka arī tikai speciālists var pateikt, vai šāds kurss nepieciešams vienu vai trīs reizes gadā. Pacientam galvenais ir zināt, ka šāda ārstniecības metode ir iespējama un pieejama tepat Latvijā,» stāsta Inta Dagile.
Kā tas notiek?
Haloterapija visklasiskākā formā ir kā vienkārša istaba, kuras griesti, sienas un arī grīda klāta ar sāli, bet tikpat būtiski ir vēl trīs faktori – temperatūra, mitruma procents un sāls aerosols, respektīvi – speciāla iekārta, kas uzkarsētu sāli sasmalcina putekļos un izpūš istabā. Kas jādara pacientam? Jāguļ uz telpā izvietotas saliekamās gultas un vienkārši jāelpo. Tā kā gandrīz visas elpošanas ceļu slimības provocē infenkcija, speciālisti uzsver sāls istabas baktericīdo un bakteriostatisko iedarbību uz elpošanas ceļiem. Turklāt nedrīkst nenovērtēt arī šīs terapijas psihoneiroloģisko iedarbību. Mēdz teikt, ka visas slimības rodas no nerviem (protams, izņemot tās, kas rodas no mīlestības...), un tāpēc veģetatīvās nervu sistēmas stabilizēšana ir tikpat būtisks faktors. Nervoza cilvēka ārstēšana, protams, nekad nav pārāk sekmīga, tāpēc haloterapijas neatņemama sastāvdaļa ir relaksējoša mūzika. «Sāls alu var kombinēt ar dažādām ārstniecības metodēm, tāpēc tā ir ļoti labi piemērota arī SPA klientiem. Protams, der zināt, ka pēc sāls alas labāk neizvēlēties ūdens procedūras, labāk – otrādi. Jo āda jau ir attīrīta un sāls alas iedarbība ir dziļāka. Bet šīs profesionālās nianses, kas ir ļoti būtiskas, jums pateiks speciālisti. Arī to, ka haloterapijai vispiemērotākais laiks ir pavasaris un rudens, jo tās ir sezonas, kad ir mainīgi laika apstākļi un līdz ar tiem atmostas un uzrodas no jauna tās slimības, kas ir vairāk raksturīgas šiem periodiem,» saka Inta Dagile.