Būvē vairāk, darbaspēka kļūst mazāk

Vienlaikus ar pozitīviem rādītājiem skaitļos būvniecības nozarē šogad bija vērojamas arī vairākas negatīvas tendences. Līdztekus inflācijai un būvniecības izmaksu kāpumam par vienu no būtiskākajām nozares problēmām ir kļuvis kvalificēta darbaspēka trūkums, turklāt aizvien vairāk būvlaukumos sāk pietrūkt arī zemākas kvalifikācijas strādnieku. Prognozi par to, ka nozari sagaida šāda situācija, daudzi būvuzņēmēji izteica jau pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, paredzot darbaspēka masveida aizplūšanu uz citām Eiropas valstīm.

Vērtējot būvniecības tirgu kopumā, 2005. gads bijis raksturīgs galvenokārt ar jaunu mājokļu un viesnīcu būvniecību; valstī īstenoti arī vairāki nozīmīgi vides projekti. Arī Rīgā jaunu daudzdzīvokļu ēku projektu realizācija šogad bijis viens no galvenajiem būvuzņēmumu darba lauciņiem; interesanti, ka radikāli pretēja situācija galvaspilsētā bija pirms 2-4 gadiem, kad «topā» bija jaunu tirdzniecības centru un autosalonu celtniecība, kas veidoja lielāko daļu būvapjoma, bet beidzamo pāris gadu laikā tā ir pieklususi.

Tirgū negaidīti pārsteigumi

Kā uzsver Latvijas Būvnieku asociācijas (LBA) prezidents Viktors Puriņš, jebkura uzņēmējdarbība ir risks, un būvniecībā šogad tas izpaudies īpaši, jo tirgu pārsteidza daudz neparedzētu faktoru. Tā bija gan degvielas sadārdzināšanās, gan negaidītais cementa deficīts, kad Krievija sāka iepirkt cementu no Baltkrievijas par dārgāku cenu, radot tā iztrūkumu gan Latvijā, kas izmanto apmēram 30% importēta cementa, gan citās Baltijas valstīs.

Jāpiebilst, ka Latvijā šobrīd cementa cena ir zemākā Eiropas Savienībā, bet no nākamā gada 1. janvāra tā tiks palielināta par 20% un sasniegs Ls 40 tonnā, norāda V. Puriņš. Cementa īpatsvars būvniecībā ir relatīvi neliels - apmēram 5% - tomēr šā materiāla cenu kāpums jūtami ietekmēs kopējās būvniecības izmaksas. Līdztekus tam izmaksu pieaugums gaidāms arī sakarā ar paredzamo darba algu paaugstināšanos - pēc LBA aprēķiniem, vidējā darba alga būvniecībā nākamgad varētu pieaugt par apmēram 20%, kas ir sava veida tirgus reakcija pret straujo darbaspēka aizplūšanu.

Inflāciju, iepriekš neparedzēto būvmateriālu krīzi un darbaspēku resursu trūkumu par negatīvāko aspektu gan būvniecībā, gan ekonomikā kopumā atzīst arī būvuzņēmuma «Re & Re» valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš. Tomēr viņš uzsver, ka tirgus dalībnieki jau ir vairāk vai mazāk situācijai pielāgojušies, tālab īsti par krīzi to vairs saukt nevar.

A. Pauniņš izsaka viedokli - lai gan paredzama būvniecības izmaksu paaugstināšanās, kopumā būvniecības nozares pozitīvās attīstības tendences saglabāsies. «Latvijas būvuzņēmumi piedalīsies aizvien lielākos un nopietnākos projektos, pierādot savu profesionalitāti un varēšanu. Nākamgad, ņemot vērā šā gada pieredzi, būvnieki būs daudz labāk sagatavoti iespējamiem riskiem - gan būvmateriālu, gan darbinieku resursu ziņā,» viņš uzskata. To apliecina arī pagaidām vēl provizoriskie dati par būvuzņēmumu gada rezultātiem - vismaz lielākajām kompānijām ir paredzams 10-20% liels apjomu pieaugums, lai gan, iespējams, ne visi varēs lepoties ar strauju peļņas kāpumu.

Situāciju var glābt paši

«Būvniecība ir otra lielākā nozare valstī, kas zaudē sakarā ar darbaspēka resursu aizplūšanu, un uzņēmējiem ir nopietni jāpadomā par situācijas uzlabošanu - un rezerves tam noteikti ir. Ir tāds jēdziens kā laika norma, un, analizējot situāciju ārzemēs un pie mums, jāsecina, ka Latvijā būtiski pieklibo tāda lieta kā produktivitāte, lai gan mēs paši uzskatām, ka esam tie ražīgākie un centīgākie,» saka V. Puriņš.

Viņš informē, ka Eiropā lietderīgās darba stundas (8 stundu darba dienā) sasniedz 6,8-7,2, kamēr Latvijā vidējais lietderīgā darbā pavadītais laiks būvniecībā ir mazāk par 6 stundām. «Uzskatu, ka inženiertehniskajam personālam ir vairāk jāseko līdzi tam, kas notiek būvlaukumā, nevis jākliedz, ka strādnieki brauc projām. Eiropā lielākā dienas daļa tiek pavadīta strādājot, nevis pīpējot vai atpūšoties, un arī Latvijā, strādājot produktīvi, algas pieaugs - šobrīd vismaz 95% būvniecībā strādājošo izpeļņa pie mums tiek rēķināta pēc padarītā darba, un nav paredzams, ka Latvijā drīzumā varētu tikt ieviestas stundas likmes,» apgalvo V. Puriņš.

Sāk kristies kvalitāte

Pēc tirgus speciālistu vērtējuma, darbaspēka aizplūšanas problēma būvniecībā vairāk saistīta ne tik daudz ar skaitlisku strādājošo skaita samazināšanos, bet gan ar to, ka peļņā uz ārzemēm dodas labākie speciālisti - gan inženiertehniskie darbinieki, gan strādnieki; katastrofāli sāk pietrūkt arī labu projektētāju un konstruktoru.

Piemēram, kā jau savulaik tika norādīts nekustamā īpašuma kompānijas «Ober Haus» tirgus pētījumā, darbību daudzdzīvokļu māju būvniecības tirgū Latvijā nodrošina ap 200 būvfirmu, tostarp apmēram 80% šā tirgus dalībnieku nav pieredzes celtniecībā un atbilstošas profesionālās sagatavotības.

Kā uzsver V. Puriņš, daudzi pasūtītāji taupa līdzekļus nevietā, piemēram, uz sertificētu būvuzraugu rēķina, kuru ir ļoti maz, bet daudzos objektos - nav vispār. Kopā ar kvalificēta darbaspēka trūkumu tas rada zināmu risku, un sekas jau daudzviet esot redzamas. «Tā kā trūkst kadru, daudzas būvfirmas pieņem darbā neprofesionālus palīgstrādniekus, un šogad, apmeklējot un izvērtējot vairākus būvobjektus, ir redzams, ka mums jau sen vairs nav tās darbu kvalitātes, kāda bija vēl pirms 2-3 gadiem. Protams, uzņēmējam ir noteikti termiņi, līgums ir jāizpilda, lai nav jāmaksā līgumsods, bet tai pašā laikā ir ļoti maz lielo būvuzņēmēju, kas regulāri ieguldītu līdzekļus speciālistu un strādnieku apmācībā un veicinātu jaunāko tehnoloģiju apgūšanu,» saka LBA prezidents.

Būvniecības apjomi faktiskajās cenās (milj. Ls):

2001. gads 431,9

2002. gads 469,3

2003. gads 524,7

2004. gads 635,8

2005. gads 731,2*

Dati: LR Centrālā statistikas pārvalde