Arī nenopietnās kaites iesnas vai klepus bieži kļūst mokošas un iznīcina darbspējas. Ja pašsajūta ir tik slikta vai laika ļoti maz, ka neder labais padoms ļaut organismam saaukstēšanos izslimot, jāmeklē dabas vai ķīmijas līdzekļi, lai drīzāk novērstu nepatīkamos simptomus. Kā neapjukt to piedāvājumā un nekļūdīties, izvēloties piemērotāko?
Iesnu, klepus, kakla sāpju vai paaugstinātas temperatūras dēļ daudzi pie ārsta nedodas, uzskatot, ka prot to ārstēt paši. Un ne bez pamata, jo kāju vannošana vai sviedrējošas tējas dzeršana ir gadu gadiem pārbaudītas un gana efektīvas metodes, kas palīdz šos simptomus novērst. Taču nereti atveseļošanās ieilgst, jo piemirsti daudzkārt atkārtoti un it kā labi zināmi saaukstēšanās slimību ārstēšanas principi, skaidro
farmaceite Sigita Čulkstena.
1. Vistipiskākā kļūda, saaukstēšanos ārstējot, ir bez apdoma lietot zāles.
Neizprotot to iedarbību un nezinot, kādu aktīvo vielu satur medikaments, viegli to pārdozēt. Visbiežāk tā gadās ar paracetamolu, ibuprofēnu vai pseidoefedrīnu saturošiem preparātiem, kam ir dažādi nosaukumi, bet vienāda iedarbība.
Kā rīkoties? Pirms sākt lietot kādu medikamentu, noteikti jāizlasa arī norāde par tā ķīmisko sastāvu un aktīvo vielu, kas uz iepakojuma parasti nodrukāta ar sīkākiem burtiem.
Darbīgajai vielai organismā summējoties, var rasties sirdsdarbības traucējumi, paaugstināties asinsspiediens, tikt bojāta elpceļu gļotāda. Pat ja šādas izpausmes nerodas, nav prāta darbs organismu piesārņot ar tam nevajadzīgām vielām.
Nereti zāles tiek pārdozētas arī tāpēc, ka vienlaikus ar ārsta izrakstītajiem medikamentiem slimnieks tomēr vēl kādas citas zāles lieto pats uz savu roku, cerot, ka labs labam neskādē. Reizēm skādē gan.
2. Aplami ir censties par katru cenu ar medikamentiem nosist paaugstinātu temperatūru.
Temperatūras paaugstināšanās ir gan papildu slodze organismam, gan organisma aizsargreakcija, kas mobilizē imūnās šūnas slimības izraisītāja nomākšanai un iznīcināšanai. Tāpēc, ja tā ir paciešama un neizraisa sirdsklauves, vemšanu vai krampjus (īpaši bērniem), šo dabiski veidoto aizsardzību nevajadzētu mazināt, lietojot zāles.
Kā rīkoties? Pareizāk ir ļaut organismam pašam tikt galā ar savārgumu izraisījušo vīrusu, ierobežojot slodzi un pietiekami daudz uzņemot šķidrumu, lai mazinātu vīrusa koncentrāciju organismā un veicinātu drīzāku izvadīšanu no ķermeņa.
Ar pastiprinātu šķidruma uzņemšanu jābūt piesardzīgiem tikai tad, ja ir nieru mazspēja. Temperatūras krišanos var panākt ne vien ar tabletēm, bet arī ar dabas līdzekļiem vai fizikālām metodēm.
Efektīvi iedarbojas ar verdošu ūdeni aplietas sasaldētas, ar cukuru sarīvētas avenes. Temperatūru var pazemināt, arī liekot līdz 40° atšķaidīta spirta vai degvīna kompreses vai slimajam plānāk sasedzoties. Saaukstēšanās simptomus mazina karstas kāju peldes un sinepju plāksteri.
Ja temperatūra ir augsta, visas sildošās procedūras jāierobežo, citādi karstuma izraisītā slodze organismam var būt pārāk liela.
Ja sirdzējam tiešām nav laika slimot, ārstniecisku efektu drīzāk var sasniegt ar spēcīgākas iedarbības temperatūru pazeminošiem ķīmiskiem medikamentiem.
Ja lieto gan iekšķīgus, gan lokālas iedarbības līdzekļus, atvieglojumu var rast drīzāk.
Vīrusa infekcijas gadījumā paaugstināta temperatūra parasti turas trīs četras dienas. Ja tā nekrītas ilgāku laiku, jāmeklē cēlonis, kas to izraisa. Ļoti iespējams, ka radies vai vīrusu infekcijai pievienojies bakteriāls iekaisums, kura ārstēšanai lietojami citi, ārsta ieteikti, līdzekļi.
3. Arī klepus ir organisma aizsargreakcija, lai atbrīvotos no kairinātāja elpceļos. Tāpēc, kad tas no sausa, rejoša kļūst mīkstāks, nepareizi un pat kaitīgi ir nomākt klepu.
Tieši otrādi — atklepošana un sekrēta atdalīšanās no elpceļu gļotādas jāveicina, lai tie tīrītos.
Klepošanu bez ievērības atstāt nedrīkstētu. Jo, klepu ilgstoši neārstējot, tas bieži vien iet dziļumā — neizdalītajā sekrētā var savairoties baktērijas, izraisot daudz smagāku iekaisumu bronhos vai plaušās.
Kā rīkoties? Elpceļu attīrīšanos no sekrēta var panākt gan ar dabas līdzekļiem — dzerot atkrēpošanu stimulējošas drogu tējas vai sīrupu un veicot inhalācijas, gan ārīgi lietojot ziedes, kam ir sildošs efekts, gan ar ķīmiskiem preparātiem.
Ja sauss klepus ir ļoti mokošs, traucē gulēt vai publiski runāt, rada neērtības sabiedriskās vietās, refleksa mazināšanai īslaicīgi var lietot kādu klepus centru nomācošu medikamentu.
Nereti, lai ārstētu klepu, slimnieks cenšas dzert iespējami karstāku tēju vai inhalēt ļoti karstus tvaikus. Taču tā var jau iekaisušo gļotādu vēl papildus kairināt un termiski bojāt. Turklāt pārlieku augstā temperatūrā iet bojā vitamīni un mazinās arī medus ārstnieciskā iedarbība.
Dažkārt jāklepo tikai no rīta — kad elpceļi no sekrēta attīrījušies, kāsēšana norimstas. Šādā gadījumā klepus zāles visbiežāk lietot ir pilnīgi lieki, jo kairinājuma iemesls ir sausais gaiss, it īpaši telpās ar centrālapkuri un pakešu logiem. Kamēr organisms, apkures sezonai sākoties, nav pārorientējies un pieradis pie samazināta skābekļa daudzuma gaisā, jākrekšķina. Klepu ārstē un ārstē, bet tas nepāriet, jo patiesībā vajadzētu mitrināt gaisu.
Reizēm pat tad, ja klepus iemesls ir bakteriāls iekaisums, tomēr var iztikt bez antibiotikām, ārstēšanā lietojot Islandes ķērpja, pelašķu, lakricas, priežu pumpuru, māllēpju, mārsila tēju.
Taču, ja klepus ieildzis vairāk par vienu divām nedēļām, turklāt ir paaugstināta temperatūra, pašārstēties, lietojot bezrecepšu medikamentus, nevajadzētu. Jādodas pie ārsta, lai noteiktu klepus cēloni un to mērķtiecīgi ārstētu.
4. Lai mazinātu gļotādas tūsku un atvieglotu elpošanu caur degunu, daudzi iesnu ārstēšanai mēdz pārlieku ilgi lietot deguna pilienus.
Atvieglojošs efekts tiek panākts, jo ķīmiskās vielas to sastāvā sašaurina asinsvadus. Bet, lai izvairītos no to izraisītas gļotādas atrofijas, šādus ķīmiskas vielas saturošus deguna pilienus nedrīkst lietot neierobežoti ilgi (maksimāli 5–10 dienas).
Kā rīkoties? Ja nomoka iesnas un deguna gļotāda ir sakairināta un sāpīga, lai to mitrinātu un attīrītu, var lietot izotonisko jūras ūdeni. Viens no tiem satur arī pantenolu. Pantenols veicina audu atjaunošanos.
Iesmidzinot izotonisko jūras ūdeni degunā, tas tiek mehāniski attīrīts, savukārt minerālvielas tā sastāvā labvēlīgi iedarbojas uz gļotādu un baro to.
Gan pret saaukstēšanās izraisītām, gan alerģiskas izcelsmes iesnām ļoti noderīgi ir arī dažādi homeopātiskie deguna aerosoli.
Lai ārstētu iesnas, ieteicamas inhalācijas, taču ne vienmēr jāelpo karsti tvaiki. Tikpat efektīva ir arī pakāpeniska ēterisko eļļu (eikalipta, lavandas u. c.) izgarojumu ieelpošana — to uzpilina uz spilvena un elpo miega laikā.
Labvēlīgi iedarbojas arī dažādas ziedes — gan uzsūcoties caur ādu un izsildot audus, gan atbrīvojot aizliktu degunu, elpojot to sastāvā esošo ēterisko eļļu garaiņus.
Ja bieži veidojas vidusauss vai deguna blakusdobumu iekaisums, iesnu ārstēšana jāsāk iespējami drīzāk. Veicinot sekrēta izdalīšanos, elpceļu un auss kanālu ventilēšanos, mazinās iekaisuma veidošanās iespēja tajos dobumos, kas pacientam ir īpaši jutīgi.
5. Jāatceras, ka var pārdozēt arī dabas līdzekļus.
Mentols paplašina asinsvadus, un tā pārmērīga iedarbība, ilgstoši un daudz dzerot piparmētru vai melisas tēju, var izraisīt galvas reiboņus vai sirdsdarbības traucējumus. Timiāna ēteriskā eļļa, kas sniedz gandrīz momentānu atvieglojumu mokoša klepus gadījumā, ir ļoti spēcīga. Grūtniecības laikā jāuzmanās to lietot.
Kā rīkoties? Nevajadzētu mēnešiem ilgi lietot tikai vienu tēju, lai cik tā būtu ārstnieciska un garšīga. Labāk līdzīgas iedarbības drogas mainīt.
Reizēm kādas netīkamākas drogas garšu mēdz nomākt, tējai pievienojot vēl kādu citu ārstniecības augu. Taču, lietojot dažādu drogu maisījumus, kas satur vairāk par pieciem ārstniecības augiem, to iedarbība vairs nav prognozējama, jo aktīvās vielas var darboties viena pretī citai.
6. Slimniekam vajadzētu izlemt, pie kura ārsta un ar kādām metodēm ārstēties, nevis mētāties no viena speciālista pie cita un lietot te homeopātiskas, te ķīmiskas zāles.
Kā rīkoties? Ja ārstēšanās metode vai rezultāts neapmierina, to vajadzētu pārrunāt ar ārstu, nevis uz savu roku sākt izmēģināt kaut ko pavisam atšķirīgu. Dodot organismam pretrunīgas pavēles, izveseļošanās var ieilgt.