Pieņemti vairāki grozījumi pedagogu darba samaksas noteikumos

Turpmāk izglītības iestāžu vadītājiem būs pienākums rakstveidā informēt pedagogus par plānoto darba algu un slodzi ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms mācību gada sākuma.

Šāda prasība papildina jau Darba likumā noteikto, kas paredz darbinieka informēšanu vismaz mēnesi pirms darba nosacījumu izmaiņām. Valsts kontrole bija secinājusi, ka tikai daļa izglītības iestāžu vadītāju šādu informēšanu veic mēnesi pirms mācību gada sākuma.

Grozījumi arī paredz pedagogiem apmaksāt visas faktiski aizvietotās stundas, tostarp citus pedagoģiskos pienākumus, piemēram, gatavošanos nodarbībām vai darbu labošanu, pat ja aizvietošana ilgst ne ilgāk kā vienu mēnesi. Ja prombūtnē esoša pedagoga aizvietošana vai vakanta pedagoģiskā amata pienākumu pildīšana turpinās ilgāk par mēnesi, samaksas aprēķina kārtība nemainās.

Tāpat mainīta kārtība, kā organizē un apmaksā papildu pedagoģisko darbu izglītības iestāžu direktoriem, vietniekiem un citiem pedagoģiskajiem darbiniekiem. Līdz šim noteikumi ļāva veikt papildu pedagoģisko darbu līdz septiņām stundām nedēļā ar atsevišķu samaksu. Taču Valsts kontrole konstatējusi, ka šāda prakse neatbilst Darba likuma prasībām un rada risku pedagogu pārslodzei.

Pašreiz Valsts izglītības informācijas sistēmas dati liecina, ka tikai 3,8% pedagogu veic darba stundas, kas pārsniedz normālo darba laiku, tostarp izglītības iestāžu vadītāji un viņu vietnieki.

No 2027.gada septembra šie papildu pienākumi tiks iekļauti normālā darba laika ietvarā, nepieļaujot darba stundu pārsniegšanu virs 40 stundām nedēļā un nodrošinot virsstundu darba apmaksu atbilstoši likumam, norāda Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Izglītības iestāžu vadībai un dibinātājiem līdz tam būs jāpielāgojas jaunajām prasībām un jāizvērtē vadītāju, vietnieku, metodiķu, sporta organizatoru, izglītības iestāžu bibliotekāru "lietderība izglītības iestādes darbībā".

Tāpat noteikts, ka izglītības iestāžu vadītāju atalgojums varēs pārsniegt līdz 60% no zemākās mēneša darba algas likmes. Ierobežojums neattieksies uz Aizsardzības ministrijas pakļautības izglītības iestādēm, jo to vadītāju atalgojums tiek segts no ministrijas budžeta.

IZM norāda uz gadījumiem, kad desmit izglītības iestādēs, galvenokārt privātajās un tālmācības iestādēs, vadītāju mēneša darba algas likme pārsniegusi 60% robežu. Divās no tām vadītāju algas pārsniegušas pat 166% no noteiktajām minimālajām algām, kas, ministrijas ieskatā, nav samērīgi ar valsts budžeta finansētajām iestādēm.

Grozījumi pedagogu darba samaksas noteikumos paredz arī tehniskus precizējumus.

IZM ieskatā, pieņemtie grozījumi nodrošinās "sistēmisku un vienlīdzīgu" pieeju pedagogu atalgojuma noteikšanā. Taču vairākas izglītības nozares organizācijas šos grozījumus nav atbalstījušas, izsakot bažas par vakanču aizpildīšanu. Pašvaldības savukārt uzskata, ka laicīga informēšana par atalgojuma un slodzes izmaiņām būs iespējama tikai pēc jaunā finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanas, jo esošajā modelī "nauda seko skolēnam" tas nav realizējams.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga valdības sēdē pauda gandarījumu, ka beidzot pieņemtas izmaiņas, par kuru nepieciešamību arodbiedrība bija norādījusi vairākus gadus.

Vienlaikus viņa vērsa uzmanību, ka apstiprinātajā grozījumu redakcijā vairs nav paredzēta 10% piemaksa izglītības iestāžu administrācijai par to, ka izglītības iestādē tiek īstenotas speciālās izglītības klases.

"Tas motivētu administrāciju veicināt iekļaujošu izglītību, jo tur ir papildu slogs - personāls, infrastruktūra, dokumenti, mācību līdzekļi. Tas ir nesalīdzināmi citādāk nekā, ja nav šo speciālās izglītības klašu," sprieda Vanaga.

Saglabāt piemaksas līdz jaunā finansēšanas modeļa ieviešanai aicināja arī Latvijas Pašvaldību savienība. Tās pārstāve Ināra Dundure valdības sēdē norādīja uz Somijas pieredzi, kur, samazinot speciālās izglītības iestāžu skaitu, tiek veidotas speciālās klases vispārizglītojošās skolās, lai bērni ar īpašām vajadzībām varētu piedalīties skolas dzīvē un vienlaikus tiktu nodrošināta viņu labbūtība.

IZM valsts sekretāra vietniece Kristīne Niedre-Lathere norādīja, ka piemaksas saglabāšana nozīmētu nepieciešamību izvērtēt papildu finansējuma piešķiršanu. Viņa norādīja, ka pašlaik pašvaldībām un izglītības iestādēm no administrācijai paredzētās mērķdotācijas 15% ietvaros šo finansējumu būtu iespējams rast. Sarežģītāka situācija ir pirmsskolās, kur vadītāju atalgojums tiek segts no pašvaldību budžeta, līdz ar to piemaksas nodrošināšana radītu papildu slogu pašvaldībām.

Ministrijas pārstāvji skaidroja, ka, virzot grozījumus saskaņošanai, vēl nebija vienošanās par modeļa "Programma skolā" konkrētu ieviešanas gaitu. Sākotnēji bija paredzēts piemaksu segšanai izmantot netarificēto mērķdotācijas atlikumu, taču šādu ieceri neatbalstīja Finanšu ministrija, jo šo līdzekļu novirzīšana paredzēta jaunā modeļa pakāpeniskai ieviešanai no septembra.

Tas neliedz pašvaldībām piešķirt piemaksas pirmsskolas izglītības iestādēm ar speciālās izglītības grupām, jo izglītības iestāžu vadītāju atalgojumu nosaka tās dibinātājs, uzsver IZM. Valdības sēdes laikā puses vienojās, ka pašvaldībām būs tiesības piešķirt 10% piemaksu esošās mērķdotācijas ietvaros.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Rihards Blese valdības sēdē norādīja, ka virsstundu ierobežošana skolu direktoriem var radīt riskus STEM priekšmetu nodrošinājumam, jo tieši šajos mācību priekšmetos direktori nereti aizvieto trūkstošos pedagogus.

Viņš aicināja par gadu pagarināt pārejas periodu, kam konceptuāli neiebilda izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV). Vienlaikus politiķe uzsvēra, ka "Programma skolā" reformai "tehniski vajadzētu risināt skolotāju pieejamību". Priekšlikumu atbalstīja arī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).