Ko sievietes domā par seksu. 20 gados

Manas darba biedrenes ir kundzes gados, kas ar mani nerunā par intīmām lietām.

FOTO: EPA - AFI

Divdesmitgadīga sieviete vairs nav bērns (kaut gan, kā uz to paskatās…), viņas ķermenis nu jau vairākus gadus ir gatavs dzemdēt, viņa mācās būt atbildīga ne tikai savā, bet arī iespējamās nākamās dzīvības priekšā.

Un vēlreiz atgādināšu — katrs indivīds attīstās citādi, viņa rīcība un lemtspēja atkarīga no neskaitāmiem apstākļiem.

Stāsta Daiga (20 gadi):

«Pirms gada man bija aborts. Tas ir pats muļķīgākais, ko savā dzīvē esmu izdarījusi. Es tā to nožēloju! Ne jau to, ka mīlējos ar savu puisi. Bet gan to, ka nelietoju kontracepciju. Mamma ar mani par to vispār ne runā, ne arī runāja. Tāds iespaids, ka, viņasprāt, es neesmu pieaugusi sieviete. Joprojām maza meitene, kurai TĀDAS lietas nav jāzina. Mana mamma līdz pat šim brīdim nezina, ka man ir bijis aborts.

Man nav daudz draudzeņu. Patiesību sakot, tikai viena — Liene. Viņa ir resna meitene, kuru vecāki nomocījuši ar mūziku. Liene spēlē čellu. Visu mūžu mūzikas skola, vingrinājumi un mamma, kas sēž klāt. Ar mani Lienei atļāva draudzēties, jo viņas mamma uzskatīja, ka es nāku no inteliģentas ģimenes. Tagad Liene mācās konservatorijā. Čīgā savu čellu no rīta līdz vakaram, rij bulkas, kļūst aizvien resnāka un nesatiekas ne ar vienu puisi.

Ar to es gribu teikt, ka no draudzenes es neko nevarēju uzzināt par izsargāšanos. Es strādāju vienas firmas grāmatvedībā. Manas darba biedrenes ir kundzes gados, kas ar mani nerunā par intīmām lietām.

Es nevaru teikt, ka neko nezināju par to, kas ir kontracepcija, man tikai vienmēr likās, ka tas uz mani neattiecas. Tad, kad aizgāju pie ginekoloģes uz pārbaudi un man konstatēja grūtniecību, daktere man vaicāja, vai tad draudzeņu starpā netika runāts par hormonālajām tabletēm vai citiem izsargāšanās veidiem. Nu kaut kā netika runāts… Tāpēc jau sanāca tā, kā sanāca.

Ja es būtu izsargājusies, tad, iespējams, nebūtu izšķīrusies ar savu puisi. Pēc aborta mūsu attiecības pajuka. Tagad man tā skumji paliek, kad ieraugu kādu mazuli. Man arī tāds varētu būt! Līdz abortam es par to nedomāju, bet tagad pavisam skaidri apzinos, kas tas ir — dzemdēt bērnu. Man ļoti gribas bērnu. Man ļoti gribas atrast savam nākamajam bērnam īsto tēti. Un vēl man ļoti gribas vairs nekādas kļūdas nepieļaut!»

Uz augšu