Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/12/8821911t1h0e43.jpg)
Arī tuvākajos gados aptaukošanās un tās ārstēšana būs viena no galvenajām problēmām visā pasaulē, arī Latvijā.
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Ķirurģijas nodaļas vadītājs Māris Pavārs apaļā galda diskusijā par aptaukošanās problēmām Latvijā informēja, ka tagad arī Latvijā tiem cilvēkiem, kam ķermeņa masas indekss ir virs 35 un kas paši saviem spēkiem vairs nespēj zaudēt svaru, ir pieejama bariatriskā ķirurģija.
«Bariatriskā ķirurģija nav kosmētiskās ķirurģijas paveids, un to nevar veikt pēc katra cilvēka iegribas. Ķirurģiskās ārstēšanas metode ir pēdējā iespēja svara zaudēšanā,» uzsvēra Pavārs.
Viņš pastāstīja, ka aptaukošanās problēma ir aktuāla jau tagad un kā aktualitāte pastāvēs vēl turpmākos gadus. Katru gadu vidēji tiek veiktas 40 000 operācijas Eiropā, Vidējos Austrumos un Āzijā. Lietuvā šī problēma tika aktualizēta jau 2004. gadā un tagad trīs centros tiek veikts ap 500 operāciju gadā. «Latvijā šī problēma valstiskā līmenī ir pacelta tikai tagad, jo valsts apmaksā operācijas izmaksas,» norādīja Pavārs.
Pašreiz pieņemamais vecums, kurā tiek sākta ķirurģiska ārstēšana pacientiem ar patoloģisku aptaukošanos, ir 18 gadu. Pavārs informēja, ka vecuma ierobežojums operācijām var arī nedaudz mainīties. «Agrāk tika noteikta 50 gadu robeža ķirurģiskās operācijas veikšanai, taču tagad latiņa ir pacelta līdz 65 gadiem. Ķirurģisku ārstēšanu var veikt arī pacientiem, kuri ir jaunāki par 18 gadiem, tikai gadījumā, ja vismaz divus gadus konservatīvās ārstēšanas metodes nav devušas nekādus rezultātus,» sacīja Pavārs.
Pirms pacientam tiek veikta bariatriskā ķirurģija, tiek noteikts ne tikai pacienta veselības stāvoklis, bet arī, piedaloties citiem speciālistiem, tiek noteikts, vai operācija ir piemērots risinājums. Tāpat pirms operācijas pacientiem jāzaudē 10% no esošā svara.
Pavārs pastāstīja, ka Latvijā tiek veiktas divu veidu operācijas — obstruktīvā un kombinētā operācija. Veicot obstruktīvo operāciju, tiek uzlikta regulējamā kuņģa saite, kad kuņģis kļūst par savdabīgu smilšu pulksteni ar mazu augšējo daļu, kas pilda rezervuāra funkciju. Tas nozīmē, ka vienā ēdienreizē cilvēks spēj apēst pavisam nedaudz, turklāt ar šo mazumiņu viņam pietiek. Par to smadzenes informē tā saucamie sāta receptori, kas atrodas kuņģa augšējā daļā.
«Šai operācijai ieguvumi ir tādi, kā pēc tās ir īss atveseļošanās laiks, netiek pārtraukts anatomiskais veselums, kas nozīmē, ka nekas netiek nogriezts, kā arī, valkājot kuņģa nosienošo saiti, iespējams zaudēt vismaz 57% no liekā svara piecos gados,» uzsvēra Pavārs.
Savukārt, veicot kombinēto operāciju, tiek pārtraukts anatomiskais veselums. Kuņģa samazināšanas operācijas laikā tiek izveidots mazs kuņģītis, kas tieši tiek savienots ar tievās zarnas vidējo daļu, tādējādi radot sāta sajūtu un ievērojami samazinot apēstās barības uzsūkšanos. Pēc šīs operācijas aptuveni 77% no liekā svara tiek zaudēti pirmajā gadā.
Pavārs informēja, ka samaksa par operācijas regulējamo kuņģa saiti jau iekļauta valsts apmaksājamo operāciju sarakstā — 1280 lati, savukārt otras operācijas samaksa varētu tikt iekļauta valsts apmaksājamo operāciju sarakstā tuvākajos gados.
«Liela daļa ar aptaukošanos sirgstošu cilvēku ir darba spējīgā vecumā, un, ja šādi cilvēki pārtrauc strādāt, tas valstij nes zaudējumus. Pasaules pieredze rāda, ka aptuveni 80% šādu operāciju pacienti ir apmierināti ar rezultātu. Tāpat ir novēroti gadījumi, kad pacients izvēlējies veikt operāciju, bet pēc 10% no esošā svara nomešanas atteicies no operācijas,» uzsvēra Pavārs.
Bariatrisko operāciju ideja ir panākt, lai pacients var apēst pēc iespējas mazāku daudzumu ēdiena, vienlaikus nodrošinot organismu ar nepieciešamajām uzturvielām. Bariatriskās operācijas laikā neatsūknē taukus, nesavelk izstaipījušos ādu un nenogriež liekos tauku slāņus.
Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Ķirurģijas klīnikas vadītājs profesors Jānis Gardovskis uzsvēra, ka, veicot operāciju, ir runa par patoloģisku aptaukošanos, kad neviena cita metode vairs nespēj palīdzēt cilvēkam, kuram jau ir izveidojušās vai arī tuvākajā laikā izveidotos ar aptaukošanos saistītas pat dzīvošanai bīstamas slimības.
Pēc Gardovska teiktā, šogad Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā veiktas jau 20 operācijas. Kopumā Latvijā divos gados veiktas 150 šādas operācijas.
Septembrī sākts arī unikāls pētījums par dzīves kvalitātes izmaiņām bariatrijas pacientiem, un, kā norādīja Pavārs, aptuveni pēc diviem gadiem varēs redzēt šā pētījuma rezultātus.
Diskusijā diētas ārsti apgalvoja, ka cilvēkiem pirms došanās uz operāciju jābūt motivētiem atbrīvoties no liekā svara, savukārt ārstiem noteikti jāiepazīstina pacienti ar to, kas viņus sagaida pēc operācijas.
Sabiedrības veselības aģentūras veikto pētījumu dati norāda, ka vismaz 150 000 Latvijas iedzīvotāju būtu vajadzīga būtiska svara samazināšana, lai uzlabotu savas dzīves kvalitāti.