Strīds ar darba devēju - kā rīkoties? (1)

Likumdošana paredz dažādus veidus, kā risināt domstarpības ar darba devēju. Katrs var izvēlēties savām iespējām piemērotāko un atkarībā no tā, cik daudz laika un līdzekļu vēlas ieguldīt šajā procesā. Jebkurā gadījumā universāls paņēmiens, kā aizstāvēt savas aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesībās, ir vēršanās tiesā, ja strīds iepriekš jau nav izšķirts uzņēmumā. Turklāt ir tādi jautājumi, kas vispār risināmi tikai tiesā, piemēram, par atjaunošanu darbā, ja darba devēja uzteikums nav pamatots.

Vispirms – uz inspekciju

Ja domstarpības ar darba devēju neizdodas atrisināt paša spēkiem, pēc palīdzības ieteicams vērsties Valsts darba inspekcijā (VDI). Tās speciālisti – inspektori stāstu par konfliktu ar darba devēju uzklausa gan telefoniski, gan klātienē, kā arī izskata rakstveida sūdzības. Ja nepieciešams, veic arī pārbaudi uzņēmumā. Ja pēc darbinieka sniegtās informācijas pārbaudes apstiprinās fakts par darba likumdošanas pārkāpumiem, pirmkārt, darba devējam tie jānovērš, otrkārt, viņu var administratīvi sodīt. Vēršoties VDI, darbinieks pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības, tādēļ pēc likuma darba devējs nedrīkst viņu par to tieši vai netieši sodīt.

Lai sūdzētos VDI, pietiek ar informāciju un faktiem par varbūtējiem darba likumdošanas pārkāpumiem. Taču, ja darbiniekam ir konkrēti pierādījumi, tie lieti noder.

Ja neapmierina VDI amatpersonu pieņemtie lēmumi (brīdinājumi un rīkojumi), kas skar darbinieka intereses, viņam ir tiesības attiecīgo administratīvo aktu pārsūdzēt inspekcijas direktoram, bet viņa lēmumu – tiesā (administratīvā procesa ietvaros).

Paša spēkiem

Papildus palīdzības meklēšanai VDI darbinieks domstarpības var risināt arī pats – ar uzņēmuma vadītāju vai viņa pilnvarotu personu. Ja konkrētais darbinieks ir arodbiedrības biedrs vai uzņēmumā ievēlēti darbinieku pilnvaroti pārstāvji, tā ir labāka iespēja augstākā līmenī risināt sāpīgos jautājumus. Darba likumdošana arī garantē tiesības iesniegt sūdzību par darba tiesisko attiecību vai interešu pārkāpumiem un atbildi uz to sagaidīt nekavējoties, bet ne ilgāk kā 7 dienu laikā. Likums arī darbiniekam paredz tiesības piedalīties sūdzības izskatīšanā, izteikt viedokli un sniegt paskaidrojumus.

Lieta nonāk tiesā

Ja tas viss darbiniekam nedod pozitīvu rezultātu, nākamais solis domstarpību risināšanā ir tiesa. Šajā gadījumā svarīgi zināt gan prasības pieteikuma sastādīšanas, gan civillietu izskatīšanas kārtību. Tādēļ, pirms sniedz prasību tiesā, nepieciešams rūpīgi izsvērt, kādi fakti un pierādījumi ir darbinieka rīcībā (pat neskatoties uz to, ka darba strīdu lietās tiesā lielākoties pierādīšanas nasta gulstas uz darba devēju).

Pareizi sastādītam prasības pieteikumam ir būtiska nozīme, tādēļ šim mērķim ieteicams konsultēties ar juristu. Tomēr šo pieteikumu tiesai katrs var mēģināt uzrakstīt pats. Tajā obligāti jānorāda:

• tiesas nosaukums, kurai iesniegts pieteikums;
• prasītāja (vai viņa pārstāvja, ja prasību ceļ pārstāvis), atbildētāja, trešās personas vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, bet juridiskajai personai – tās nosaukums, reģistrācijas numurs un atrašanās vieta (juridiskā adrese). Atbildētāja personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;
• prasības priekšmets – apstrīdētās tiesības, tiesiskās attiecības, kas pastāv starp prasītāju un atbildētāju un kuru esamību vai neesamību prasītājs lūdz tiesu konstatēt;
• prasības summa, ja prasība ir novērtējama naudas izteiksmē, kā arī piedzenamās vai apstrīdamās summas aprēķins;
• apstākļi, ar kuriem prasītājs pamato savu prasījumu, un pierādījumi, kas tos apstiprina. Prasītājam jānorāda visi tie apstākļi un fakti, kas apstiprina viņa prasības likumību un pamatotību, piemēram, darba devēja rīkojums par atbrīvošanu no darba;
• likums, ar kuru prasība pamatota (jāņem vērā, ka attiecīgie likuma panti nav uzskatāmi par pierādījumiem);
• prasītāja prasījumi. Tas ir, par ko viņš lūdz tiesu taisīt spriedumu, piemēram: lūdzu tiesu mani atjaunot darbā. Lai gan prasījumu apmēru var grozīt, tie jāapsver uzreiz, jo tiesa spriedumā nevar pārsniegt prasījuma robežas;
• prasības pieteikumam pievienoto dokumentu saraksts;
• prasības pieteikuma sastādīšanas laiks un citas ziņas, ja tās nepieciešamas lietas izskatīšanai, datums;
• prasītāja vai viņa pārstāvja paraksts – ja prasību prasītāja vārdā ceļ viņa pārstāvis (prasības pieteikumam pievienojama pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu celt prasību).

Prasības pieteikumu tiesā darbinieks var iesniegt pēc savas izvēles. Proti, pret darba devēju – juridisku personu prasību tiesā iesniedz atbilstoši uzņēmuma juridiskajai adresei, taču darbinieks var vērsties arī pēc savas dzīvesvietas vai darbavietas.

Daļa izdevumu atkrīt

Saskaņā ar Civilprocesa likumu prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti, prasītāji ir atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos. Šie izdevumi ietver lielāko daļu no tiesāšanās izdevumiem – valsts nodevu, kancelejas nodevu, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus. Tas nozīmē, ka darbiniekam (prasītājam) jāsedz tikai ar lietas vešanu saistītie izdevumi, ja tādi būs (piemēram, par advokāta palīdzību, izdevumi sakarā ar ierašanos uz tiesas sēdēm un ar pierādījumu vākšanu saistītie izdevumi).

Ja tiesāšanās dēļ darbiniekiem tomēr rodas papildu izdevumi, vēlāk pastāv iespēja tos atgūt, jo pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, attiecīgās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam – proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta. Ja prasība atstāta bez izskatīšanas (piemēram, prasītājs vai viņa pārstāvis atkārtoti neierodas tiesā un nav lūguma izskatīt lietu viņu prombūtnē), tiesa pēc atbildētāja lūguma piespriež no prasītāja atbildētāja samaksātos tiesas izdevumus.

Ja atlaists nepamatoti

Darba strīdos īpašs ir jautājums par darbinieka atjaunošanu darbā, jo vienīgais veids, kā to panākt, ir vēršanās tiesā. Prasības celšanai par atjaunošanu darbā pietiek, ja darbinieks uzskata, ka darba devēja uzteikums nav tiesiski pamatots vai ir pārkāpta darba līguma uzteikšanas kārtība. Iespējami gadījumi, kad darba devējs nav pamatojis uzteikuma iemeslu (minējis Darba likuma pantu bez atlaišanas iemesla paskaidrošanas) vai arī pārkāpis atlaišanas kārtību (nav ievērojis uzteikuma termiņus vai nav paziņojis arodbiedrībai, ja darbinieks ir tās biedrs).

Ja saņemts darba devēja uzteikums, jārīkojas nekavējoties. Saskaņā ar Darba likumu prasība par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu ceļama tiesā mēneša laikā no uzteikuma saņemšanas, nevis no atlaišanas dienas. Priekšnoteikums atjaunošanai darbā ir darba devēja uzteikuma atzīšana par spēkā neesošu. Ja tiesas rezultāts darbiniekam ir labvēlīgs un viņš atjaunots darbā, no darba devēja vienlaicīgi arī piedzenama darba samaksa par visu darba piespiedu kavējuma laiku. Tādēļ, ja darba attiecību uzteikumu neapstrīd noteiktajā termiņā, tiesai ir pamats noraidīt darbinieka iesniegto prasību. Nokavētā termiņa atjaunošana (šo prasību var ietvert prasības pieteikumā) īpaši atrunāta Darba likumā.

Turpretim citos gadījumos, piemēram, ja darba līgums bijis noslēgts uz noteiktu laiku un beidzies tā termiņš, bet darbiniekam bija tiesības turpināt darba tiesiskās attiecības, prasība tiesā iesniedzama mēneša laikā no atlaišanas dienas.

Padomi

• Negaidiet, ka darba devējs labosies, tādēļ laikus meklējiet palīdzību Valsts darba inspekcijā!
• Savu interešu aizstāvībai neatstājiet bez ievērības un nevērtējiet par zemu profesionālu speciālistu konsultācijas!
• Ja izlemts tiesāties, nevilcinieties, lai nenokavētu likumā noteiktos termiņus!

Svarīgi

• Likums aizliedz darba devējam tieši vai netieši darbiniekam radīt nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka viņš pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības. Tātad, ja darbinieks meklē palīdzību savu interešu aizstāvībai, darba devējs viņam par to nekādā veidā nedrīkst kaitēt.
• Visi prasījumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, noilgst divu gadu laikā. Tas nozīmē, – ja ir pamats sūdzēties par darba devēja rīcību, tas noteikti darāms divu gadu laikā, kopš noticis attiecīgais pārkāpums.
• Ja darbinieks atlaists, pēc palīdzības VDI var vērsties arī pēc darba attiecību izbeigšanās, jo inspekcija arī risina ar atlaišanu saistītus jautājumus.

Uzziņa

• VDI adrese: Kr.Valdemāra iela 38, Rīga, Latvija,
• LV-1010; bezmaksas uzziņu tālrunis 8008004;

vdi@vdi.gov.lv