Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pie mums dižkallas lielākoties audzē siltumnīcās ziedu ieguvei, taču tās gana labi jūtas arī istabās podos, ir izveidotas zema, kompakta auguma šķirnes. Dažkārt dižkallām, līdzīgi kā monsterām un scindapšiem, novēro īpatnēju dabas parādību — augi raud… Lāses uz lapām vēsta par tuvējām laika pārmaiņām — par ciklonu, kā arī anticiklonu veidošanos un kustību.
Etiopijas zantedešija
Dižkallas ir daudzgadīgi lakstaugi, kas savvaļā aug tropiskajā Āfrikā, periodiski applūstošās purvainās vietās, kurās ir arī sausuma periods, kad augu virszemes daļas nokalst. Dižkallas veido pazemes sakneņus vai gumus. Uz ļoti īsa stumbra tām izaug lielas, veselas, sirdsveida vai bultveida lapas — tās var būt tumši zaļas vai arī ar baltiem plankumiem plātnes virspusē un apakšpusē. Ziednesis ir sulīgs, apaļš, 0,5–1,5 m augsts. Sīkie, dzeltenie ziediņi sakārtoti kompaktā vālītē, ko apņem liela seglapa. To tautā parasti dēvē par ziedu. Dažām dižkallu sugām seglapa ir balta, gaiši dzeltena vai rozā. Kultūrā ir izveidotas šķirnes arī ar spilgti dzeltenām un sārtām seglapām.
Ir vairākas dižkallu sugas un šķirnes, kas der audzēšanai telpās, populārākā no tām ir Etiopijas zantedešija jeb dižkalla (Zantedeschia aethiopica) — ar baltām, līdz 20 cm garām ziedkopām, kas mazliet smaržo pēc ananasiem. To platās, 30–45 cm garās bultveida lapas garos kātos izaug no stumbrveida sakneņa. Ziednesis atkarībā no šķirnes, sakneņa lieluma un gaismas apstākļiem var būt 0,5–1,5 m augsts. Savvaļā šis augs izplatīts Etiopijā mitrās pļavās, kas vasarā izžūst.
Pavairošana
Dižkallas var pavairot veģetatīvi, kad tām beidzas miera periods — jūlija otrajā pusē, līdz septembrim, atdalot sakneņu pumpurus un sīkos jaunaugus, kas saauguši blakus vecajam mātesaugam. Jaunos stādus sākumā audzē +18...+20°C temperatūrā, nodrošina ar vienmērīgu mitrumu, rasina lapas. Ziedošus augus iegūst apmēram pēc gada vai diviem (atkarībā no jaunstāda lieluma).
Dārzniecībā dižkallas pārstāda katru gadu, tādējādi nodrošinot tām vienādus augšanas apstākļus. Audzējot istabā vienu kallu lielā podā, to var pārstādīt arī ik pēc pāris gadiem. Stāda 10–12 l tilpuma podos (ar 27–29 cm diametru), katrā pa diviem trim sakneņiem. Mazākā podā stādītas kallas biežāk jālaista un jāmēslo.
Pēc miera perioda (jūlijā) augus izņem no trauka, veco augsni nokrata. Pieaugušiem augiem apgriež vecās lapas apmēram 30 cm augstumā un par trešdaļu saīsina pārlieku garo sakneni. Griezuma vietu apstrādā ar ogles pulveri vai apmēram 20 minūtes kodina vājā kālija permanganāta šķīdumā. Nedrīkst iestādīt pārāk dziļi, citādi sāks pūt stumbrs un lapu kāti. Ja iestādīs pārāk sekli, augi izgāzīsies.
— Pēc pārstādīšanas augus novieto gaišā vietā, pasargājot no tiešiem saules stariem. Sākumā laista minimāli, karstā, saulainā laikā vēlams bieži rasināt, lai neiekalstu jaunās lapiņas. Pēc divām trim nedēļām, kad augi paspējuši paaugties un nostiprināties, tos sāk laistīt pamatīgāk, lai substrāts pilnīgi piesātinātos ar mitrumu. Rudenī un ziemā jāgādā par to, lai kallas saņemtu pēc iespējas vairāk gaismas (mājas apstākļos tās novieto tuvāk logam, vislabāk uz palodzes). Noēnojumā un pārlieku lielā siltumā turēti augi parasti izstīdz, trūcīgi zied, — stāsta SIA «Agerat» galvenais agronoms Andris Kārkliņš.
Dižkallas ar laiku noveco, sāk sliktāk ziedēt, tāpēc ik pēc 5–6 gadiem stādus ieteicams atjaunot.
— Dārzniecībā dižkallām gatavojam barības vielām bagātu, irdenu, viegli skābu (pH 5,5–6) augsni, uz kubikmetru skābas kūdras ņemot vidēji 7 kg dolomītmiltu un kaļķakmens miltu, 1,5 kg minerālmēslu PG-Mix NPK 12-14-24. Šādai neitralizētai, samēslotai kūdrai pievieno mālzemi un sadalījušos kūtsmēslus (attiecībā 2:1:1). Laistīšanai vislabākais ir tīrs, mīksts lietus ūdens. Mēs izmantojam ūdensvada ūdeni, kas augsni padara sārmaināku, tāpēc gatavojam skābāku substrātu (kallām ieteicamais pH 6–6,5), — skaidro agronoms.
Apmēram mēnesi pēc pārstādīšanas un ienešanas siltumā, līdzko sāk augt jaunās lapas (attīstījušās 2–3 lapas), ik pēc pāris nedēļām augus mēslo ar pilnmēslojumu 2% koncentrācijā. Kad attīstījušās vairākas lapas, mēslo katru otro nedēļu, ziedpumpuru veidošanās un ziedēšanas laikā — reizi nedēļā (optimālais NPK 1-2,2-3).
Miera periodā
Maija beigās vai jūnija sākumā, kad kallas noziedējušas, tām nodrošina 4–8 nedēļas ilgu miera periodu — tad augus tur gandrīz sausus (lai neiekalstu sakņu kamols, vismaz reizi mēnesī vajadzētu apliet). Laistīšanu samazina pakāpeniski. Kad tā pārtraukta, pirmajās nedēļās augam vēl retumis aprasina lapas. Sākoties miera periodam, augus var turēt verandā, lodžijā vai dārzā, bet tā, lai tie neciestu no nokrišņiem. Miera periodā auga ārējās lapas nokalst.
Pēc miera perioda augam noņem atmirušās lapas un (ja nepārstāda) pamazām atsāk regulāri laistīt. Septembra sākumā (pirms salnām) dižkallas pārvieto mēreni siltās un gaišās telpās.
Ziemā dižkallām ir augšanas periods, augi patērē daudz ūdens un barības vielu, tāpēc tos bagātīgi laista, rasina, mēslo.
Lai veicinātu ziedpumpuru ieriešanos, janvārī tām nodrošina aukstuma šoku — uz pāris nedēļām temperatūru pazemina līdz +5...+8°C, pēc tam optimālā temperatūra ir +15 °C, vēlāk +18...+20°C. Šajā laikā intensīvi rasina lapas, lai ierobežotu tīklērces vairošanos.
Kaitēkļi un slimības
Sausās, karstās telpās ātri savairojas parastā tīklērce un laputis — galvenokārt dižkallas bojā tieši šie kaitēkļi. Tīklērču apkarošanai dārzniecībā izmanto preparātu vertimeks 0,1% koncentrācijā (to var iegādāties Polijā), pret laputīm der 0,2% aktara.
Lielu postu, sevišķi vecākiem un lieliem augiem, var nodarīt gļotainā bakteriālā puve — tā parādās uz auga daļām, kas robežojas ar augsnes virskārtu. Slimības izplatību veicina pārmērīga augu laistīšana, kā arī nevēdinātas, vēsas, mitras telpas. Puvi var ierobežot, sajaucot ogles pulveri, koloidālo sēru un čempionu vai vara vitriolu (attiecībā 10:4:1).
***
UZZIŅA
Bieži vien dižkallas jeb zantedešijas dēvē vienkārši par kallām, kaut gan īstā kalla ir parastais cūkausītis (Calla palustris), kas pie mums aug savvaļā vecupju un ezeru krastos, kā arī purvu dūksnājos. Šiem augiem ir līdzīga ziedu uzbūve, un tie pieder pie kallu dzimtas.
***
PADOMI
- Bieži vien istabā dižkalla nezied, jo augi nav izgājuši miera periodu, bet nepārtraukti turēti siltās telpās un laistīti. Lai augi ziedētu katru gadu, tos ne vien rūpīgi kopj un intensīvi mēslo, bet arī nodrošina vismaz 1,5–2 mēnešus ilgu miera periodu pēc ziedēšanas. Pareizi kopts dižkallas stāds veģetācijas periodā veido līdz 5 ziedkopām.
- Ziedi vāzē turas apmēram 3 nedēļas. Tos vāc tad, kad seglapa paveras tūtītē (par agru ievākti ziedi vāzē neatplauks pilnīgi). Vispirms uzmanīgi atdala piegulošo lapu, bet ziedkātu ar asu kustību izrauj (pārstādītām kallām, kas vēl nav kārtīgi iesakņojušās, ziedkātu lejasdaļā pietur). Ja ziedus griež, pārpalikušais kāts var sākt pūt.