Dominēs privātmāju būvniecība un ražošana

Tādu viedokli RB pauda Rīgas rajona padomes izpilddirektors Ilgonis Šteinbergs. Rīgas rajona Daugavas kreisā krasta trīs pašvaldības - Ķekavas pagasts, Baldones pilsēta ar lauku teritoriju un Daugmales pagasts - ir pirmās, ar kurām RB aizsāk jaunu Rīgas rajona rubriku, sarunā ar I. Šteinbergu sniedzot ieskatu šo galvaspilsētas pagastu attīstības perspektīvās.

Kopumā Rīgas rajonā ir 23 vietējās pašvaldības, to skaitā 16 pagasti, viens novads un 6 pilsētas, trīs no tām ar lauku teritorijām. Rīgas rajonā dzīvo 6,3% no visiem valsts iedzīvotājiem (aptuveni 147 tūkstoši cilvēku). Rīgas rajons ir ekonomiski spēcīgākais Latvijā, un tā izaugsme daudzējādā ziņā saistīta ar izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, galvaspilsētas tuvumu, salīdzinoši labi attīstītu un perspektīvu infrastruktūru, kā arī ar bagātu kultūrvēsturisko mantojumu un dabas resursiem.

Rīgas rajonā ir ap 2400 ekonomiski aktīvu uzņēmumu, no kuriem 40% nodarbojas ar vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību, automobiļu, motociklu, sadzīves aparatūras un iekārtu remontu, 15% - ar apstrādes rūpniecību, 7% - ar būvniecību un 7 % - ar transportu un sakariem. Tā kā rajonā ir liela cilvēku un transporta koncentrācija, ir iespēja attīstīties tādiem pakalpojumu veidiem kā transports, tirdzniecība, vairumtirdzniecības bāzes, noliktavas, nakšņošanas un atpūtas vietas. Lai gan pēdējos gados valstī kopumā samazinājušies rūpniecības un lauksaimniecības ražošanas apjomi, tomēr tiek prognozēts, ka tieši rūpnieciskā ražošana ir viena no perspektīvajām jomām, kam jāattīstās Rīgas rajonā, un to apliecina arī uzņēmēju interese par galvaspilsētas apkaimes teritorijām.

Izstrādā teritoriālo plānojumu

Kā uzsver I. Šteinbergs, daudz konkrētāka runa par Rīgas rajona pagastu attīstības perspektīvām varētu būt ne agrāk kā pēc pusotra gada, kad plānots pabeigt darbu pie Rīgas rajona teritoriālā plānojuma izstrādāšanas.

«Iepriekšējo Rīgas rajona teritoriālo plānojumu bijām izstrādājuši pirms 10 gadiem, un tagad jau tas ir novecojis un vairs neatbilst šim laikam. Līdz ar Rīgas un Rīgas rajona straujo attīstību pēdējos gados tikpat strauji ir audzis arī dažādu problēmu skaits. Grūtākais ir tas, ka mums pietrūkst pieredzes, kā demokrātiskā veidā saskaņot trīs dažādas interešu sfēras - tās ir privātās, sabiedrības un biznesa intereses; biznesa intereses un naudas «spiediens» šobrīd ir ļoti liels, un bieži ir problemātiski to sabalansēt ar šīm citām interesēm. To varam redzēt arī daudzviet Rīgā - piemēram, Centrālā dzelzceļa stacija, kas aug kā biznesa un tirdzniecības centrs, otrā plānā atstājot galveno - transporta mezgla funkciju,» - tā I. Šteinbergs.

Interešu konfliktā - transports un meži

I. Šteinbergs skaidro, ka būtiskākie Rīgas un Rīgas rajona interešu konflikti saistīti ar tādām jomām kā transports un Rīgas pašvaldībai piederošie meži.

«Gandrīz visos Rīgas rajona pagastos galvaspilsētas tuvumā intensīvi attīstās individuālā būvniecība, iedzīvotāju skaits te strauji pieaug, tai pašā laikā ielas un ceļi, kas ienāk galvaspilsētā, ir ļoti šauri, un ar laiku daudzviet var veidoties nopietni satiksmes sastrēgumi. Tas, ka stratēģiskā transporta plānošana ir iekavēta, savā ziņā ir arī Satiksmes ministrijas bezdarbība. Un runa ir arī par tām pašām biznesa interesēm un naudas «spiedienu» - daudzas teritorijas, kas pēc iepriekšējā plānojuma ir rezervētas lielajām transporta artērijām – «Via Baltica» ceļam, Maskavas virzienam u.c. - tiek pārpirktas viena pēc otras.

Otrs interešu konflikts ar Rīgas domi ir par tai piederošajiem mežiem - Rīgas pašvaldībai pieder lielākā daļa mežu teritoriju Rīgas rajonā. Lai gan politiski tiek deklarēts, ka mežiem ap Rīgu jābūt kā zaļai atpūtas zonai Rīgas iedzīvotājiem, aizvien vairāk mežu teritoriju ar domes piekrišanu tiek piešķirtas apbūvei. Un šobrīd ir liela neizpratne, kā šajā situācijā rīkoties un kuras intereses - Rīgas vai Rīgas rajona - te ir primārās,» stāsta I. Šteinbergs.

Viņš piebilda, ka jau 1994. gadā pēc Rīgas rajona padomes iniciatīvas šādu savstarpēju problēmu risināšanai un darbības koordinēšanai tikai izveidota Rīgas reģiona padome - kā brīvprātīga sabiedriska organizācija, ko veidoja Rīgas rajona padome, Rīgas dome un Jūrmalas dome. Taču vēlāk, ņemot vērā rietumvalstu ieteikumus, kā jāveido plānošanas reģioni, Rīgas reģions esot izaudzis par daudz liels - līdz Igaunijas robežai vienā pusē un gandrīz līdz Kuldīgai otrā pusē, un vietējo problēmu risināšana visā šai procesā tā arī pazudusi. «Ceru, ka nākamā pusotra gada laikā, izstrādājot teritoriālo plānojumu, mēs šīs Rīgas un Rīgas rajona intereses saskaņosim un precizēsim,» saka I. Šteinbergs.

Ķekavas pagasts ideāls apbūvei

Ķekavas pagasts kā Rīgas piepilsētas pagasts ir viens no ekonomiski attīstītākajiem Latvijā un ierindojas pirmajā četriniekā, vērtējot pēc ienākuma uz vienu iedzīvotāju, norāda I. Šteinbergs. Viņaprāt, Ķekavas pagasts ir lieliski piemērota teritorija dažāda veida apbūvei, ņemot vērā, ka pagastā ir diezgan daudz brīvu platību ar zemu lauksaimniecības kvalitāti un ne īpaši auglīgu zemi. «Pagastā ir pietiekami daudz t.s. degradēto teritoriju (vecas lauksaimniecību būves, fermas, kādreizējās armijas teritorijas), kas perspektīvā ļauj te attīstīt, piemēram, rūpniecisko ražošanu vai veidot loģistikas centrus u.tml., un arī uzņēmēju interese ir pietiekami liela,» saka I. Šteinbergs. «No otras puses, atrašanās tiešā Rīgas tuvumā un labi attīstīta infrastruktūra nosaka arī to, ka pagasts strauji aug individuālās būvniecības apjomi. Individuālajai dzīvojamai apbūvei Ķekavas pagasts ir ļoti pievilcīgs, un te arī nepastāv nekādi nepatīkami faktori, piemēram, plūdu draudi, kas ir aktuāli Ādažos vai Babītē.»

Uzņēmējdarbība Ķekavas pagastā šobrīd attīstās vairākos virzienos - tā ir gan ražošanas sfēra, gan pakalpojumu nozare, gan tirdzniecība; bezdarba līmenis pagastā ir viens no zemākajiem Latvijā.

Pēc iedzīvotāju skaita Ķekavas pagasts ir lielākais Latvijā. Rīgas rajonā Ķekavas pagasts ir trešā lielākā pašvaldība, un tajā dzīvo aptuveni 8% (gandrīz 12 000 iedzīvotāju - 2004. gada sākuma dati) no rajona kopējā iedzīvotāju skaita.

Kopējā pagasta platība ir 20 091 ha. Dominējošais zemes lietošanas veids ir meža teritorijas, kas aizņem aptuveni 10 000 hektāru jeb 50% no kopējās zemes platības. Aptuveni 9000 ha jeb 43,5% no kopējās zemes platības pagastā aizņem lauksaimniecības zemes.

Baldone pamazām atdzimst

I. Šteinbergs norada, ka pozitīvas attīstības tendences vērojamas arī Baldones pilsētā ar lauku teritoriju, kas pēc ilgāka klusuma perioda beidzamajā laikā kļuvusi daudz rosīgāka. «Interese par dzīvojamo apbūvi šajā teritorijā ir pietiekami liela; cilvēki būvē, un Baldone sāk pamazām atdzimt. Protams, salīdzinājumā ar Rīgai piegulošo Ķekavas pagastu Baldonei ir viens mīnuss - lai gan Baldonē ir daudz pievilcīgu un skaistu vietu dzīvojamai apbūvei, vienlaikus te ir grūtāk pieejamas inženierkomunikācijas, un, lai veidotu, piemēram, privātmāju ciematiņus, to nodrošināšana ar komunikācijām izmaksās daudz dārgāk,» uzsver I. Šteinbergs.

«Arī mēs mazliet esam pagastu uzspodrinājuši - šogad pabeigsim Mercendarbes muižas ēkas (barona fon Līvena medību pils) restaurāciju. Muiža ir pašvaldības īpašums, un tā pamazām tiek restaurēta par pašvaldības līdzekļiem, neizmantojot nekādus kredītresursus. Kopā astoņu gadu laikā pils restaurācijā ir ieguldīti ap 200 000 latu, un, manuprāt, tā ir kā maza pērle Baldones pusē, ko noteikti vērts apmeklēt. Muižā atrodas bāreņu patversme, tikai īsti nav skaidra tās nākotne, jo bāreņu ir maz; iespējams, perspektīvā te tiks veidots vardarbībā cietušo rehabilitācijas centrs.»

Uzņēmējdarbībā līdzīgi citiem pagastiem, arī Baldonē ir pietiekami plaši attīstīta dažādu nozaru pakalpojumu sfēra; tradicionāli spēcīga te vienmēr ir bijusi kokapstrādes nozare. Tostarp nav īstas skaidrības par tādu savulaik populāru uzņēmumu kā Baldones sanatorija, kas bija orientēta uz klientiem no PSRS un kuras pastāvēšana beidzās līdz ar PSRS sabrukumu. I. Šteinbergs skaidro, ka sanatorija savulaik piedzīvoja neveiksmīgu privatizāciju un šobrīd notiek privatizācijas otrais posms, kura iznākums vēl nav paredzams.

Baldones pilsēta ar lauku teritoriju atrodas 33 km attālumā no Rīgas; tās kopējā platība ir 179,1 km², no tiem 5,2 km² aizņem pilsēta. Pēc 2000. gada tautas skaitīšanas datiem, Baldonē bija 4970 iedzīvotāju. Lielākās apdzīvotās vietas lauku teritorijā ir Avoti, Kaķīši, Mencendarbe, Vārpas un Pulkarne.

Daugmale - maza, bet dzīvotspējīga

Daugmales pagasts teritorijas un iedzīvotāju skaita ziņā ir viens no mazākajiem Rīgas rajonā. Tas aizņem 6600 hektāru teritoriju, no tās 4500 ha ir mežu teritorijas - meži te ir gan privāti, gan valsts, gan arī Rīgas pašvaldības īpašumi. Pagastā ir 1116 iedzīvotāju.

Pēc I. Šteinberga domām, Daugmales pagasts ir interesants ar savu ģeogrāfisko izvietojumu - ļoti tuvu Rīgai (35 km attālumā), turklāt ainaviski skaistā vietā Daugavas krastā. Iespējams, tieši šis faktors perspektīvā paver pagastam attīstības iespējas, veicinot strauju individuālās būvniecības apjomu kāpumu. Kā norāda Daugmales pagasta padomes priekšsēdētājs Juris Krūmiņš, šobrīd atbilstoši ministrijas prasībām tiek veikti teritoriālā plānojuma grozījumi, un tajos arī būs paredzēts, ka pagasta zeme galvenokārt tiks atvēlēta individuālajai dzīvojamai apbūvei; jau tagad pagasta teritorijā zeme gar Daugavu lielākoties esot izpirkta tieši šim nolūkam.

Pagastā pamazām attīstās uzņēmējdarbība - uz kādreizējās liellopu kompleksa bāzes ir izveidojusies plastmasas ražotne, tāpat pagastā darbojas divi guļbūvju ražotāji, paredzēta arī mēbeļu ražotnes izveide, privātas tipogrāfijas atvēršana u.c. aktivitātes.

Lielu projektu Daugmales pagastā paredz īstenot arī tirdzniecības nams «Kurši», kas apmēram 4 - 5 ha lielā teritorijā plāno te izveidot lielu būvmateriālu bāzi ar veikalu un noliktavu, piebilst J. Krūmiņš.

Viņš uzsver, ka lielu artavu pagasta attīstībai perspektīvā devusi autoceļa Rīga - Jaunjelgava 8 kilometru posma rekonstrukcija, padarot vidi sakoptāku un pievilcīgāku; tāpat par ES līdzekļiem pagastā veikta izgāztuvju rekultivācija. Pagasta lepnums ir 80 gadu vecās Daugmales skolas ēkas kapitālais remonts, kas veikts par valsts budžeta līdzekļiem.

Juris Krūmiņš uzsver, ka Daugmales pagasts ir mazs, bet dzīvotspējīgs un lietas strauji iet uz labo pusi - to apliecinot kaut vai fakts, ka pagasta budžets šogad jau ir par 100 000 latu lielāks nekā pērn.