Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8825293t1h1866.jpg)
«Šobrīd daudzi dzīvokļu īpašnieki, kuriem īpašuma tiesības uz dzīvokļiem ir nostiprinātas zemesgrāmatā, nevar privatizēt zem mājām esošo zemi, jo kooperatīvs nolēmis zemi neprivatizēt. Rīgas pilsētas valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija atsaucas uz Rīgas domes 1999. gada 28. septembra lēmumu nr. 7722 un nepieņem dokumentus zemes privatizācijai no dzīvokļu īpašniekiem, bet prasa, lai tos iesniedz kooperatīvs. Uzskatu, ka tādējādi tiek aizskartas dzīvokļu īpašnieku tiesības, jo ne visi dzīvokļu īpašnieki ir kooperatīvās sabiedrības biedri, tāpēc kooperatīva lēmums uz viņiem nevarētu attiekties. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ar balsu vairākumu ir nolēmusi zemi privatizēt».
No jūsu sarakstes ar Rīgas pilsētas valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisiju un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju redzams, ka minētais jautājums normatīvajos aktos nav precīzi un viennozīmīgi noregulēts.
Saskaņā ar likuma Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju 75. pantu, ja dzīvojamā mājā esošie dzīvokļi privatizēti saskaņā ar likumu Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju un likumu Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju, privatizācijas komisija nosaka katra dzīvokļa īpašnieka kopīpašuma domājamo daļu un nodod privatizācijai vai nomā uz 99 gadiem zemes gabalu, uz kura dzīvojamā māja uzcelta.
Rīgas domes 1999. gada 28. septembra lēmums nr. 7722 paredz, ka dokumentus zemes privatizācijai iesniedz kooperatīvā sabiedrība, taču no likuma šāds nosacījums neizriet. No likuma Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju 6. un 7. panta izriet, ka šādu iesniegumu varētu iesniegt jebkurš dzīvokļa īpašnieks.
Jūs savā vēstulē pareizi norādāt, ka kooperatīvās sabiedrības lēmums nevar attiekties un ietekmēt to dzīvokļu īpašniekus, kuri nav kooperatīva biedri.
Pareizāk šajā situācijā būtu šādu jautājumu lemt dzīvokļu īpašnieku kopsapulcei, uz kuru atbilstoši likumam Par dzīvokļa īpašumu jāuzaicina visi dzīvokļu īpašnieki, kuri ar balsu vairākumu izlems, vai zemi privatizēt vai ne. Jūsu gadījumā šāds lēmums ir pieņemts un to nevar ignorēt.
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 15. un 16. pantu iestāde un tiesa administratīvajā procesā piemēro ārējos normatīvos aktus, starptautisko tiesību un Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normas, kā arī vispārējos tiesību principus.
Iekšējais normatīvais akts ir saistošs tam publisko tiesību subjektam, kas šo aktu izdevis, kā arī šim publisko tiesību subjektam padotajām institūcijām. Privātpersonām iekšējais normatīvais akts nav saistošs.
Minētais Rīgas domes lēmums ir iekšējais normatīvais akts, tāpēc privatizācijas komisija savu atteikumu nevarēja balstīt uz to.
Jebkurā gadījumā strīdu, ja tāds saglabāsies, varēs atrisināt tikai tiesa, kura arī noteiks, kādiem likumiem šajā gadījumā ir prioritāte.