Sievietes par seksu. 20 gados. (Aborts kā naudas gūšanas veids)

Es sameklēju pēdējā mīļākā telefonu, zvanu un paziņoju, ka esmu stāvoklī.

FOTO: Inga Kundziņa

Turpinām publicēt rakstus no sērijas «Ko sievietes domā par seksu». Šoreiz par to, ko domā sievietes 20 gados.

Visiem tiem, kam ir karsta vēlēšanās visu un visus «sabāzt vienā maisā», vēlreiz un vēlreiz atgādinu — cilvēki, sievietes tai skaitā, ir dažādi. Nevar visu vispārināt un apgalvot, ka pilnīgi visas sievietes vienādi domā un vienādi uzvedas.

Šoreiz stāsta kāda jauna sieviete, kas pārstāv zināmu nelielu sieviešu daļu.

Līga, 20 gadi, modele:

«Man kā modelei darbs nemaz tik bieži negadās. Nauda vajadzīga arī smukuma uzturēšanai. Kosmētika, manikīrs, pedikīrs, solārijs. Nu, jūs jau paši saprotat. Ja gadās kāds turīgs mīļākais, tad jau sanāk visam. Bet ilgi tos mīļākos nevar noturēt. Man slikts raksturs.

Un tad ir tukšie beznaudīgie periodi. Īpaši tad, kad aģentūra nekādu darbu nepiedāvā. Tad es sameklēju pēdējā mīļākā telefonu, zvanu un paziņoju, ka esmu stāvoklī. Viņš, kā likums, ir precējies un baidās, ka iešu skandalēties pie viņa sievas.

Es jau teicu, ka man slikts raksturs un sarīkot skandālu man tīri labi padodas. Tad viņš bailīgi jautā, ko es domāju darīt. Es kādu brīdi klusēju. Tad saku, ka ļoti viņu mīlēju un laikam bērnu atstāšu.

Džekam, protams, dūša papēžos. Alimenti un tā tālāk. Mūžīgās bailes, ka sieva uzzinās. Mani precēt viņš netaisās. Man arī nevajag. Es klusēju, bet šis ar mokām izspiež, ka varbūt tomēr, lai es taisu abortu, viņš visu apmaksāšot. Es joprojām klusēju. Viņš jau sāk solīt vairāk naudas. Es saku, ka padomāšu.

Pēc pāris dienām džeks jau zvana un prasa, vai nebūšot par vēlu abortam. Vai es esmu pieņēmusi lēmumu? Es aizspiestā balsi saku, ka piekrītu, ja jau viņš tā uzstāj. Tā es tieku pie kādiem trim simtiem latu. Kādu brīdi var dzīvot. Tāpēc vienmēr saviem mīļākajiem paziņoju, ka neizsargājos.

Esmu traka uz seksu. Man baigi patīk. Džeki saka, ka es esot kā traka tīģeriene. Viņi tik ļoti grib man tikt klāt, ka nemaz neklausās, ko saku par izsargāšanos. Ja nu kāds sāk satraukties, tad samelojos, ka nevaru palikt stāvoklī iedzimtas kaites dēļ.

Patiesībā es dzeru hormonālās tabletes, kopš izdarīju abortu 17 gadu vecumā. Tad es biju naiva muļķe. Biju izmisumā, kur lai rauj naudu abortam. Vecākiem neko tādu nevarēja teikt. Es paliku stāvoklī no viena «biezā». Mani samācīja viena meitene no aģentūras. Arī modele. Viņa teica, lai tik zvanot tam biezajam un prasot naudu par abortu.

Pēc tam man iešāvās prātā, ka nemaz nav obligāti jāpaliek pa īstam stāvoklī, var taču pieprasīt naudu tāpat. Tikai pārāk bieži tā nevar darīt.

Vienreiz man gan izdevās aborta naudu pieprasīt no diviem džekiem vienlaikus. Viens bija ārzemnieks, otrs no Ventspils. Viņi nu nekādā gadījumā nevarēja viens otru pazīt.

Bet citādi jau gan jāuzmanās. Jo Latvija ir maza...»

Uz augšu