/nginx/o/2018/07/12/8829930t1hbf01.jpg)
Enciklopēdijās varam lasīt, ka acāliju dzimtene ir Tālo Austrumu meži. Taču skaistais krūms labi iejuties arī pie mums. Brīvā dabā gan to nesastapsim, bet acālija ir viens no populārākajiem daudzgadīgajiem istabas augiem.
Internetā varam lasīt, ka acālija sniedz prieku, dāvā atslodzi un mieru, stiprina nervus. Veicina draudzīgu gaisotni telpā. Tulkojumā no grieķu valodas tas nozīmē «sauss». Visai loģiski, jo pirms skaistā ziedu vainaga parādīšanās krūmiņš izskatās kā sažuvis ar maziņām lapiņām. Ilgi, ilgi ziedi paliek pumpuros. Un tad pavisam pēkšņi, speciālisti norāda, ka pat stundas laikā, tie visi var izplaukt. Vienam krūmam var būt līdz pat 700 ziedu vienlaikus. Katrs no tiem vidēji turas 15 dienas. Viss krūms zied 2,5 mēnešus.
Kopšana
Mirdza Upmale, kura savā vēstulē raksta, ka ar acālijām aizraujas jau 20 gadu, sniedz dažus vērtīgus padomus «Rīgas Balss» lasītājiem.
Acālija mīl gaismu, taču necieš tiešus saules starus. Bieži jālaista. Te nu kopējiem jābūt uzmanīgiem. Augs ātri aizies bojā, ja tam iekaltēs saknes. Tāpēc, ja jūsu telpas ir karstas, gaiss sauss, tad acālija ir jālaista bez žēlastības. Var pat ar visu podu uz nelielu laiciņu paturēt bļodā ar ūdeni, pēc tam ļaujot liekajam šķidrumam notecēt. Nekāds speciāls mēslojums nav vajadzīgs. Daudzi domā, ka dzert prasa arī ziedi. Te cilvēki kļūdās. Apsmidzināti acāliju ziedi sāk drusku iepūt, un uz tiem parādās brūni plankumi.
Smukumam var ik pa laikam nolasīt noziedējušos ziedus, notraukt nokaltušās lapiņas. Kad noziedējis viss krūms, tas izskatās drusku izstīdzējis. Tad mazos zariņus var apgriezt, un redzēsiet, ka jau pavisam drīz nāks jaunie dzinumi. Lai krūms uzziedētu arī nākamajā gadā, visu pavasara un vasaras sezonu jālūkojas, lai acālijai pietiktu ūdens. Vasarā podiņu var arī iznest laukā, neatstājot tiešu saules staru iedarbības zonā.
Gudrās puķkopības grāmatās rakstīts, ka arī nākamajā un aiznākamajā gadā acālija zied krāšņi, taču pieredzējuši šī skaistuma mīļotāji raksta, ka krūms uzzied, taču vairs ne tik bieziem un sulīgiem ziediem. Tas gan nav iemesls, lai nepriecātos par tā skaistumu. Pēc Mirdzas Upmales pieredzes — izturīgākās esot baltās un rozā acālijas. Sarkano un divkrāsaino ziedu īpašnieces par daudzgadīgām vis nenosaukšot, bet tas, iespējams, atkarīgs, cik uzmanīgi tās iestādītas dārzniecībā un koptas veikalā. Vēl viens ieteikums lasītājiem — labāk pirkt to podiņu, kas vēl nevilina ar krāšņo ziedu vainagu, bet ir vēl tikai pumpuros.
Vecākajai Mirdzas kundzes acālijai esot 12 gadu. Tā esot balta, un izskatās, ka uzziedēšot arī 13. gadā.