Dumjie gudrības zobi

Viņa skaidro, kādēļ no dabas dotais astotais brīnums jeb zobs 21. gadsimta cilvēkam mutes dobumā sagādā ļoti daudz nedabisku problēmu.

Evolūcijas upurjērs

Gudrības zobi jeb trešie dzerokļi ir tādi paši zobi kā visi pārējie, tikai šie zobi izšķiļas daudz vēlāk, proti, 18–22 gadu vecumā. Tie tiek dēvēti par gudrības zobiem tādēļ, ka cilvēks to šķilšanās laikā jau ir pieaudzis.

Aizvien biežāk sastopama problēma ir astoto zobu izšķilšanās grūtības, ko pavada nepatīkami simptomi — sāpes un iekaisums. Dažkārt šie zobi var nemaz neizšķilties, jo nereti tiem zobu rindā nav vietas vai arī vispār nav izveidojušies šo zobu aizmetņi.

«Senāk cilvēkiem bija citi ēšanas paradumi, vajadzēja pamatīgu sakodienu un daudz spēcīgu zobu, līdz ar to bija nepieciešams lielāks zobu skaits. Evolūcijas procesā cilvēka apakšžoklis ir samazinājies, līdz ar to astotajiem zobiem nereti vairs īsti neiznāk vietas,» skaidro docente.

Zobu vietas trūkumu skaidro arī ar pēdējos gadsimtos izteikto tautu migrāciju, kā rezultātā bieži tiek slēgtas dažādu tautību laulības, kur laulātajiem ir stipri atšķirīgs ģenētiskais materiāls.

Taču kopumā gudrības zobi ir izzūdoša vērtība, jo laika gaitā mainījušies cilvēku ēšanas paradumi, attīstījusies zinātne un arī medicīna. Līdz ar to 21. gadsimta cilvēkam vairs nav nepieciešams tik spēcīgs sakodiens, ir uzlabojies cilvēces zobu kopējais veselības stāvoklis — zobus iespējams labāk kopt un zobu restaurācijā tiek panākta ilgāka protēžu kalpošana. Evolūcija virzās uz to, ka reiz astotie zobi pilnībā izzudīs no cilvēka mutes dobuma. Jau tagad līdz pat 2096 mūsu paaudzes cilvēku kāds no gudrības zobiem žoklī nemaz neizveidojas.

Šķilšanās vilnis

Šķiļoties astotajiem zobiem, pacienti vēršas pie zobārsta ar sūdzībām par izstarojošām sāpēm zoba un aizauss apvidū, parādās pietūkums, var būt rīšanas un košļāšanas grūtības. «Tas ir pārejoši, un par to nevajadzētu satraukties, taču ar vienu noteikumu — ja vien zobiem ir vieta, kur izšķilties.»

Ja vietas nav, zobs neizšķilsies, tomēr pēc kāda laika mēģinās šķilties atkal. Un tas nozīmē nepatīkamo simptomu atkārtošanos. «Ja dzīves laikā gadās zaudēt kādu zobu un zobu rindā parādās brīva vieta, gudrības zobi var izšķilties arī 60 gadu vecumā,» piebilst G. Jākobsone.

Daudzi uzskata, ka, šķiļoties gudrības zobiem, tiek saspiesta pārējā zobu rinda. «Jā, reizēm astoto zobu spēks ir tik milzīgs, ka tie izbīda no vietas citus zobus, taču astoto zobu ietekme uz zobu rindas saspiešanu ir diskutabla, jo nav līdz galam pierādīta,» komentē speciāliste.

Kad iekaist kapucīte

Astotie zobi ir arī bīstams mikrobu perēklis, jo tie atrodas pašā zobu rindas galā, bieži vien pat zem smaganām.

«Šos zobus reizēm nav iespējams normāli kopt, tādēļ ātri var rasties kariess un nerva vai pat kaula iekaisums, kā arī iekaist smaganas,» brīdina ārste. Visbiežāk gan pacientiem iekaisuma problēmas sagādā līdz pusei izšķīlušies astotie zobi, uz kuriem vēl palikusi tā saucamā kapucīte. Aiz šīs gļotādas krokas, kas vēl daļēji sedz gudrības zobu, ātri sakrājas ēdiena atliekas, savairojas mikrobi un baktērijas, kas arī izraisa zoba kapucītes iekaisumu. Ja kapucīte laikus netiek noņemta, iekaisums var atkārtoties vairākkārt. «Gadījumos, kad zobam ir pietiekami daudz vietas izšķilties un kapucīte ir vienīgais šķērslis, problēma tiek atrisināta ar kapucītes noņemšanu. Taču bieži vien pilnībā to noņemt nav iespējams. Tur var rasties regulāri iekaisumi, tādēļ šajā gadījumā labāk ieteicama paša zoba izņemšana.»

Vēl jāatceras, ka jauns organisms ir daudz spēcīgāks cīņā ar baktērijām, tādēļ ar gadiem atkārtoti kapucīšu iekaisumi var kļūt aizvien smagāki — imūnsistēma vairs nespēs tik labi pret tiem cīnīties.

Tagad vai vēlāk?

Nav viennozīmīga viedokļa par to, vai gudrības zobi mūsdienās cilvēkam tomēr ir nepieciešami. Atstāt tos neaiztiktus vai tomēr izņemt jau jaunībā, kamēr organisms ir spēcīgs, daudz vieglāk pārcietīs diezgan nopietno operāciju un ātrāk atveseļosies?

Atbildi uz šo jautājumu jāmeklē pie sava zobārsta, jo tikai viņš, izvērtējot pacienta konkrēto situāciju, spēs dot pareizo padomu. «Ārsts izvērtēs, cik tālu astotais zobs ir izšķīlies, kāda ir varbūtība, ka tas varētu izšķilties pilnībā, cik vietas atlicis zobu rindā, kāds ir pārējo zobu veselības stāvoklis un kāda nākotnē varētu būt nepieciešamība pēc šī zoba. Ar rentgena uzņēmumu palīdzību ārsts arī noteiks, kāds ir pašu gudrības zobu stāvoklis un cik sarežģīta varētu būt iespējamā operācija.»

Ārsta viedokli gan vajadzētu respektēt, jo gudrības zobu izņemšana ir nopietna operācija, savukārt tās noraidīšana var sagādāt tikpat nopietnus nepatīkamus brīžus nākotnē.

Tiesa gan, astotos zobus bez nepatīkamiem simptomiem nav nedz ieteicams, nedz arī nepieciešams operēt, tomēr uzmanību tiem pievērst vajadzētu. It īpaši tas attiecas uz sievietēm, kurām tuvākajā laikā ieplānota grūtniecība un pastāv risks, ka tuvākā gada laikā astotie zobi varētu sākt šķilties. Tā kā grūtniecības laikā antibiotiku lietošana un ķirurģiskas manipulācijas nav ieteicamas, ideāli būtu, ja astotie zobi tiktu pārbaudīti un vajadzības gadījumā izņemti vēl pirms grūtniecības iestāšanās.

Operācija pie pilnas apziņas

Tā kā gudrības zobs atrodas zobu rindas pašās beigās un tam ir spēcīga sakne, to var izņemt tikai ar ķirurģisku iejaukšanos. «Operācijas smaguma pakāpe atkarīga no tā, cik dziļi kaulā atrodas zoba sakne, kāda ir zoba guļa jeb pozīcija. Operācijas sarežģītības pakāpi nevar prognozēt iepriekš, jo rentgens neuzrāda pilnīgu problēmas ainu. Reālo situāciju ķirurgs ierauga tikai operāciju zālē,» uzsver speciāliste.

Augšžokļa astoto zobu izņemšana ir mazāk traumatiska, nekā apakšžoklī, jo augšējā žokļa kauls ir plānāks, tādēļ zoba atdalīšanas process noris vieglāk. Turklāt augšējie gudrības zobi ir mazāki nekā apakšējie. Apakšžokļa kauls savukārt ir biezāks, turklāt ļoti tuvu atrodas mēles audi un nervi.

Lai izņemtu zobu, tiek pārgriezta un pietiekami plaši atvērta smagana, lai zobs pilnībā būtu redzams. Ar speciālu urbi zobu atbrīvo no kaula, reizēm to nākas sadalīt uz pusēm. Kad zobs izņemts, brūce tiek aizsūta, un operācija ir galā. Nepieciešamības gadījumā vienas operācijas laikā iespējams izņemt visus gudrības zobus.

Atkarībā no operācijas sarežģītības pakāpes, kā arī pacienta fiziskā un emocionālā stāvokļa, operācija tiek veikta ar lokālo anestēziju, kombinējot to ar sedāciju jeb nomierinošām zālēm, kuras ievada vēnā. «Operācijas laikā pacients ir pie pilnas apziņas, komunicē ar ārstu, taču viņam nav sāpju sajūtu un ir zudusi realitātes un laika sajūta, tādēļ notiekošo viņš uztver bez negatīvām emocijām.» Retāk operāciju veic vispārējā narkozē.

Atveseļošanās periods

Pacients kāda cita pavadībā mājās var doties uzreiz pēc operācijas, taču vismaz diennakti viņš nedrīkst vadīt automašīnu un nav spējīgs strādāt.

Vēl vismaz trīs dienas pacientam būs uztūkuši un sāpoša brūce. Komplikāciju gadījumā dzīšanas process var būt arī ilgāks. Var rasties arī rīšanas grūtības, muskuļu spazmas, kas apgrūtina košļāšanu. Smagākos gadījumos iespējami arī īslaicīgi mēles nerva jušanas traucējumi. Ļoti retos gadījumos var tikt traucēts arī apakšžokļa nervs, kas nodrošina apakšējo zobu, zoda un apakšlūpas jutību. «Astoto zobu izņemšana ir smaga operācija, un arī atveseļošanās periods nav patīkams, taču jāatceras, ka šiem zobiem arī dabiski šķiļoties, var parādīties tieši tādas pašas izteiktas sāpes, rīšanas grūtības, iekaisums un tūska. Pēc operācijas vismaz ir skaidri zināms, ka nepatīkamie simptomi nekad vairs neatkārtosies.»