Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta darbinieki sagatavo dokumentus, lai iesniegtu tiesai, jo kāda cēsnieka zirgi aizvien biežāk izbradā izmēģinājuma stādījumus.
Zirgi zinātnieku stādījumos (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pirms dažām dienām laukaugu selekcijas institūta speciālisti paši dzinuši zirgus ārā no timotiņa sēklas lauka, augusta beigās zirgi izpostījuši miežu sējumu un kartupeļu stādījumu, jūlijā ganījušies pļavas skarenes sēklu laukā.
"Visu laiku lopiņi paši gāja pāri, bradāja, noēda, izgulēja. Tagad saimnieki kļuvuši vēl nekaunīgāki un 19. oktobrī zirgus bija iesējuši mūsu timotiņa sēklas laukā, lai kārtīgi noēd, nobradā gluži melnu," sacīja institūta zinātnes padomes priekšsēdētāja Gunta Bebre.
Institūta speciālisti stāsta, ka ar zirgu varbūtējiem īpašniekiem Ilzi Raudziņu un Pēteri Ertu konfliktē jau četrus gadus. Pirmais iesniegums Priekuļu pagasta padomei rakstīts 2003. gada oktobrī, lūdzot saukt šos cilvēkus pie atbildības un norādot, ka zirgi sējumus un stādījumus bradā atkārtoti.
"Sabojātie izmēģinājumu lauciņi vairs nav derīgi rezultātu ieguvei un tiek traucēta institūtam pasūtīto izmēģinājumu veikšana. Faktiski tiek izpostīts mūsu padarītais darbs, nav vajadzīgo pētījumu," uzsvēra bioloģisko pētījumu grupas vadītāja Ilze Skrabule, kura rūpīgi mapītē krāj iesniegumus, kas rakstīti pašvaldībai, policijai. Priekuļu pagasta padomes administratīvā komisija jau trīs reizes izskatījusi Pētera Erta administratīvā pārkāpuma lietas materiālus un sodījusi ar desmit latu naudas sodu. Pašlaik to, vai P. Erts ievēro zirgu labturības noteikumus, pārbauda valsts pārtikas un veterinārais dienests, bet nākamās institūta prasības pret zirgu varbūtējo īpašnieku plānots izskatīt administratīvās komisijas sēdē novembra sākumā.
Versija par to, ka Pēteris Erts ir varbūtējais zirgu īpašnieks, izskan tāpēc, ka sākotnēji prasības ievērot kārtību rakstītas Ilzei Raudziņai, tad Pēterim Ertam. Abi institūta darbiniekiem tā arī nav pateikuši, kam zirgu pulks pieder. Tāpat "Druvai" nebija iespējams uzzināt, par cik klaiņojošiem zirgiem ir runa, jo vienreiz izmēģinājumu laukos bradājoties divi, trīs zirgi, citreiz bariņš esot lielāks.
"Druvai" sazināties ar Pēteri Ertu neizdevās, jo mobilā tālruņa numurs, kas atrodams administratīvajās lietās sakariem, nav pieejams, norādītajā adresē ne rīta, ne vakara pusē saimnieks nebija sastopams, bet Lattelecom sakarus, acīmredzot, neabonē.
"Ko viņš saka mums? Viņš nesaka, ka nav vainīgs. Ir pat solījis, ka radušos zaudējumus atlīdzinās, tikai nekas netiek izdarīts," tā Ilze Skrabule.
Pašvaldībā atzīst, ka zirgu īpašnieks, vērtējot radušos situāciju, atsaucas uz to, ka viņiem trūkst zemes, kur zirgus laist ganībās.
"Mums tādas zemes nav. Viņi iegādājās veco stalli, solot sakārtot apkārtni. Apskatieties, kas tur ir! Kā cūkkūts! Viņiem bija sapņi, ka būs zirgi, hipodroms, tas toreiz likās ļoti cerīgi. Neiet viņiem bizness. Un tas, ka nav ganību, neattaisno to, ka zirgi ganās citiem piederošā teritorijā," uzsvēra Priekuļu pagasta padomes priekšsēdētāja Māra Juzupa un piebilda, ka par pļavu īrēšanu iespējams vienoties ar privātīpašniekiem.
"Druva" bez vainas vainīgos zirgus sastapa nevis institūtam piederošā pļavā, bet kādā citā īpašumā, kas atrodas pašā ceļmalā. Jauns ērzelis bija gatavs iepazīties ar garāmbraucošo transportu. Tā apstiprinot institūta darbinieku versiju, ka: "Izbrīna zirgu saimnieku vienaldzība un bezatbildība ne tikai pret lauku postījumiem, bet arī pašiem dzīvniekiem. Iespējams, tiem nemaz nav nodrošinātas pienācīgas ganības un pieskatīšana." Tas bija citāts no vēstules, ko institūta darbinieki rakstīja "Druvas" redakcijai.
"Viņi ir draudzīgi, ļoti uzticas cilvēkiem. Bijušas reizes, kad devušies pastaigā pa pagasta centru, bāzuši galvu iekšā pa māju logiem. Ir cilvēki, kuri sūdzējušies arī par to, ka zirgi izbradājuši mazdārziņus," sacīja Māra Juzupa.
Pašlaik valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta darbinieki ir gatavi sagatavot materiālus, lai iesniegtu civilprasību tiesā, jo nodarīti paprāvi finansiāli zaudējumi.
"Vietējās pašvaldības spēki ir par vājiem, lai ietekmētu zirgu saimnieku nostāju un ieviestu kārtību. Nav pārliecības, vai tiesu instances mainīs viņu attieksmi pret kaimiņu laukiem, kas paredzēti noteiktas ražas ieguvei, nevis zirgu pastaigām, ganībām un piebarošanai. Ja saimnieki nevar parūpēties par to, ka zirgi atrodas tikai pašu teritorijā un pastāvīgi neklīst pa svešiem laukiem, tad Priekuļu laukaugu selekcijas institūts potenciālajiem zirgkopjiem piedāvā brīvi klīstošus zirgus no saviem laukiem," nopietni un mazliet ironizējot, sacīja Ilze Skrabule.
Institūta speciālistu krātajā lietu mapītē jau glabājas Pētera Erta paskaidrojums. Toreiz, 2005. gada jūlijā, zirgi trīs dienas bija klīduši pa izmēģinājumu laukiem, tāpēc institūta darbinieki tos aizturējuši. Toreiz P. Erts lūdzis zirgus atdot un, protams, skaistos dzīvniekus atguvis, taču tagad atkal tiem ļāvis kļūt par klaidoņiem.