Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pie atkritumu konteineru rindas Jaunatnes ielā Grobiņā spieto kaķu bari. Lieli, mazi, raibi, rankaini, melni. Un cilvēki aiz žēluma steidz klaiņojošos dzīvniekus pabarot, tomēr pilnu atbildību uzņemties negrib. "Ko tad citu darīs, viņi taču ēst grib!" saka vīrs, pie atkritumu konteineriem dzīvojošajiem kaķiem iznesis trauciņu ar ēdienu atliekām.
Par izķeršanu rūpējas pašvaldība
Veterinārārsts Jānis Švāģeris uzskata, ka klaiņojošo dzīvnieku paēdināšana ir ētikas jautājums: "Tas koks ar diviem galiem. Ja neviens šos dzīvniekus nebaro, jāskatās, kā tie mirst badā. Bet, ja baro, klaiņojošie kaķi vai suņi vairojas."
Par to, lai klaiņojošo dzīvnieku nebūtu, jārūpējas pašvaldībām. Tām jāslēdz līgums ar uzņēmumiem, kas dzīvniekus izķer. "Ir jārūpējas, lai šādu dzīvnieku nebūtu. Taču bez tiem arī nekad neiztiks," viņš J.Švāģeris secina.
Grobiņas domes izpilddirektors Harijs Poprockis atzina – kā jebkurā pilsētā, kur ir atkritumi, ir arī klaiņojošie dzīvnieki. Tādi mītot ne tikai Jaunatnes ielā, bet arī, piemēram, pie Celtnieku ielas 42.nama. "Ir cilvēki, kas nesaprot, ka nedrīkst barot. Viņiem liekas, ka ir jāiedod ēst, bet tā ir viltus mīlestība," pārliecināts H.Poprockis.
Klaiņojošo dzīvnieku problēmu Grobiņā cenšas risināt, aicinot palīgā SIA "Eko Kurzeme" no Liepājas. Tomēr, ja nav norobežota pagalma, dzīvniekus esot ļoti grūti noķert, piebilda izpilddirektors.
"Eko Kurzeme" valdes loceklis Andris Karlsons pastāstīja, ka Grobiņas pašvaldība jau ir interesējusies par līguma noslēgšanu, lai sadarbība būtu pastāvīga. "Kamēr līguma nav, principā ir tā – gribam, braucam, negribam, nebraucam," sacīja A.Karlsons.
Klaiņojošos kaķus pat slēpj
Klaiņojošie dzīvnieki ir arī Aizputē, neslēpa Pilsētas domes izpilddirektore Astrīda Eņģele. Ja rodas akūtas problēmas, aicina palīgā SIA "Aizputes komunālais uzņēmums", kas veic dzīvnieku izķeršanu. Reidi pa pilsētu gan bieži netiekot veikti, jo tas ir dārgs pakalpojums.
A.Karlsons atzina, ka izmaksas tiešām ir lielas, sevišķi, ja jāstrādā ārpus Liepājas. Piemēram, viena kaķa noķeršana un apglabāšana izmaksājot 50–60 latu. Ja nepieciešams savākt suni, tas izmaksā vēl dārgāk, jo jāiesaista policisti, kas iešauj līdzekli dzīvnieka iemidzināšanai. Pēc tam dzīvnieks 14 dienas jātur patversmē, tur ir jānodrošina laba barība, pietiekami liela telpa dzīvošanai, kā arī veterinārārsta aprūpe. "Uztaisām šiem dzīvniekiem skaistas vecumdienas," norādīja A.Karlsons.
Bet gadoties, ka cilvēki, kas zina, ka ieradīsies dzīvnieku ķērāji, uz to brīdi klaiņojošo kaķi paslēpj. Kliedzot – kā tad paliek ar dzīvnieku aizsardzību. "Taču pilnīgu atbildību neviens negrib uzņemties," sprieda A.Eņģele.
Ļoti labs paņēmiens, kā cīnīties ar klaiņojošajiem dzīvniekiem, ir sterilizēšana, uzskata J.Švāģeris. "Jo tie tomēr veic arī pozitīvas darbības – cīnās ar grauzējiem," viņš piebilda. H.Poprockis savukārt teica, ka atkritumu konteineri tiek iztukšoti pietiekami bieži, tādēļ žurku un peļu šajā apvidū nav. "Izgāztuvēs ir citādāk," viņš saka.