Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Mazā suņuka daudzšķautņaino raksturu – lauvas cienīgu drosmi, bezgala uzticīgu skatienu un reizēm arī amizantu egoismu – var novērtēt tikai šīs šķirnes pazinēji. Tāpat visi takšu saimnieki piekritīs – līdzko iepazīts suņa raksturs, tā mazie drosminieki iemīlēti uz mūžu. Tā arī Marutas Gulbes ģimenē takšu dinastija lolota un mīlēta jau vairāk nekā divdesmit gadu garumā.
Izcils mednieks un alu racējs
Pirmās ziņas par takšiem rodamas jau IX un X gadsimtā. No sākuma takša senčus diez ko augstu nevērtēja, uzskatīja par maziem dzinējsuņiem ar līkām kājelītēm. Un tad Vācijā kādam kaislīgam medniekam ienāca prātā tik izcila doma, par ko viņam mūžu mūžos pateicīga visa takšu cilts. Proti, viņš izdomāja, ka takša ķermeņa uzbūve lieliski piemērota līšanai alā. No tā laika mazais, līkkājainais takšelis bija tādu meža iemītnieku kā trušu, lapsu un galvenokārt āpšu bieds. Tā kā viņa mazās, spēcīgās kājeles prata izrakt jebkādu alu, lielā drosme – nebīties neviena pretinieka un sardeļveidīgais ķermenītis prata iespraukties jebkurā alā, viņš stājās pretim pat visspēcīgākajam alu rakšanas vecmeistaram āpsim. Un, lai gan spēki nebija līdzvērtīgi, izvilka āpsi no paša personīgās alas ka nenobrīnīties. Ne velti takša otrs nosaukums arī ir āpšu suns (Dachshund). Taču vēlāk takša maigais un uzrunājošais skatiens aizkustināja sieviešu sirdis, un mazais viltnieks medības apmainīja pret gulšņāšanu uz augstdzimušu dāmu dīvāniem. Raksturs ar odziņu
Gudrības un apķērības ziņā taksis neatpaliek no citiem ar asu prātu apveltītiem suņiem,visīstākiem komisāriem Rekšiem. Taču takša rīcību un vēlmes vada savtīgas intereses. Būdams mazs egoists, viņš ar uzstājīgi skaļu riešanu un sirdi aizkustinošu skatienu centīsies iežēlināt saimnieku, lai, piemēram, iegūtu kādu kārumu no saimnieku galda. Taksis ir hiperaktīvs suns. Viņš nenoguris dosies saimniekam līdzi visos izbraukumos un pārgājienos. Citi piedēvē sunim arī humora izjūtu. Cik amizanta ir viņa viltība, tikpat apbrīnas vērta ir viņa drosme. Viņš saimnieku, kuram varbūt pirms minūtes, acīs skatīdamies, nočiepis desmaizi, ejot pastaigā aizstāvēs līdz pēdējam elpas vilcienam. Un tieši šī uzticība un gatavība aizstāvēt savējos arī padara taksi īpašu savam saimniekam.
„Paša audzināts draugs”
Tā saucās pirms vairāk nekā divdesmit gadiem izdotā grāmata par suņu šķirnēm. Un Marutai Gulbei, ar vīru un trīsgadīgo meitu Elīnu to pārlapojot, skats atdūrās pret taksi. Tā mājās ienāca, veselu gadu gaidīta un no Maskavas atvesta, īsspalvainā taksene Tinite, kurai bija paredzēta mājdzīvnieka loma. Taču sākās izstāžu apmeklēšana. Turklāt Tinite, būdama ļoti medīga, visos pārbaudījumos, piemēram, skriešanā aiz zaķa, bija spicītē. Tā kā Tinītei bija garsspalvaino takšu gēni, kuri tiek mantoti no paaudzes paaudzē, tad viņas meitai Betiņai piedzima tolaik Latvijā tik reti sastopamie garsspalvainie takši. Un tā aizsākās garspalvaino takšu cilts. Vienai no Betiņas meitām - Buzītei piedzima vairāki ļoti krāšņi kucēni ar reti sastopamo šokolādes un dažādu marmora (brūnās, melnās un sudrabotās) nokrāsās. Turklāt Viņi visi ir ļoti dižciltīgi takši, jo gadu gaitā piedalījušies izstādēs un ieguvuši visprestižākos titulus.
Takšu ciltskoks
Pēc rakstura katrs taksis Gulbju ģimenei ir citādāks ar savu iedabu. Mājās visu nosaka Buzīte – uzvedas kā barvede. Kad viņa ēd virtuvē, citiem takšiem tur ieeja stingri aizliegta. Kurš neievēro noteikumus, to taksenīte pati izdzen ārā. Taču pret Marutas kundzes mazbērna izdarībām neiebilst. Saprot, ka darīšana ar mazu bērnu. Buzītei piemīt neparasts azarts no dobēm izrakt burkānus, un nočiept kādu gardumu no galda. Viņas meita Laluna pēc rakstura ir mīļuma kalngals – sabučos visus pēc kārtas. Abas skaistās sudraba marmora nokrāsas māsas Pērle un Pupiņa arī ir atšķirīgas. Pērle ir ļoti burvīga, kā māmiņa centīgi sargāja savus bērnus. Toties Pupiņa, būdama mazākā visu takšu klanā kā miniatūrais taksis, reizēm uzvedas kā provokatore. Viņa dzīvo meitas ģimenē Romā un atbraucot uz Latviju, izprovocē pārējos takšus uz palaidnībām un pēc tam nozūd. Taču šovasar kļuvusi mierīgāka. Reizēm pat nogurst no pārējā bara un aiziet gulēt istabā, kur apmetusies atbraukusī meitas ģimene. Taču neaizmirst uzrūkt pārējiem, ja viņi iedomājas parādīties Pupiņas personīgajā istabā! Un īsspalvainais takša kucēns Regy arī pierāda, ka ir takša vārda cienīgs. Pa to mazo brītiņu, kamēr fotosesijas laikā parkā visi aizgāja fotografēšanās laukumā, Regy pūlējās, cik spēka, izspraukties no somas. Un vēlāk izdomāja ar savu saimnieci paspēlēt paslēpes un, žiks, nozuda krūmu biezoknī. Ticiet vēl takša naivajam skatienam!
Takšu iedalījums
Pēc auguma takšus iedala: standarta takšos (22 – 30 cm), svars līdz 10 kg; miniatūros (14 – 21 cm), svars līdz 5 kg un trušu (10 – 15 cm), svars līdz 3 kg. īsspalvainais taksis lepojas ar īsu, gludu un mirdzošu apmatojumu. Apmatojuma krāsa: dažādu toņu ruda; melna; šokolādes krāsa skaitās reta. garspalvainais taksis ir apveltīts ar viskrāšņāko kažoku. Viņam mirdzoši zīdainais apmatojums veido izcili skaistu krādziņu, kā arī sastopams pavēderē un uz ausīm. Visgarākais apmatojums ir uz astes, kur veido skaistas, garas bārkstis. Arī garspalvainajiem dominē tādas pat apmatojuma krāsas, un reti sastopams melnas un šokolādes krāsas kažoks ar lāsumiem. asspalvainajam taksim ir biezs, ciets un ass apmatojums. Viņa izskats ar asspalvanajam taksim raksturīgo nelielo bārdu un spurainajām uzacīm atgādina saīgušu opīti. Asspalvainajam visbiežāk sastopama mežacūkas krāsa, reti – melns vai šokolādes krāsas kažoks
Simba – drosmīgākais taksis Latvijā
Zemnieku saimniecības Mežavairogi īpašnieku Danutas un Mārtiņa Priedes ģimenē dzīvojošā īsspalvainā taksenīte Simba izceļas ar īpašu drosmi. Viens no viņas mērķiem (kurš par laimi nekad arī neīstenosies) ir... iekost lāčiem degunā! Jā, Mežavairogos atrodas trīs no Kalvenes zoodārza atceļojušas lācenes, kurām ik pa laikam Simba no voljēra savas puses uzrej un snaiksta purniņu tuvāk lācim. Vai arī sapulcina pārējo četru suņu karaspēku un tā priekšgalā apskrien vairākus apļus ap voljēru. Nav zināms, vai lāčiem tas patīk vai nē, bet pekaiņi skrien suņiem līdzi pa mītnes iekšpusi. Saimniecībā ekskursantu priekam bez pekaiņiem ir vēl citi dzīvnieki. Tagad viņu vidū parādījies jauns iemītnieks – vilks, kuram arī Simba lūko iekampt degunā.
