Peppeja, Zilonītis un citi četrkājainie (2)

Viņi visi grib mājas un saimniekus

Sunīši – gan liela auguma un jau cienījamos gados, gan pavisam mazi un jauniņi –, ieraugot ienācēju, gluži kā bērni, kas mitinās bērnunamos, stiepjas pretī, rej un mēģina pievērst sev uzmanību. Kādā no telpām pretī skrien divi pavisam mazi kucēni. "Mazie blēži! Atkal izmukuši!" iesaucas Anžela un mēģina bēgļus noķert, bet tie jautri diebj prom un mēģina paslēpties. "Viņiem ir pusotrs mēnesis," stāsta patversmes saimniece. Tur jau arī mazuļu mamma – maza auguma dzīvespriecīgā kucīte Peppeja. Cilvēki, kas viņu pēdējās grūtniecības dienās atveda uz patversmi, apgalvoja, ka atraduši to klīstam pa ielu. Bet Anžela tam īsti netic, jo viņa, gadiem ilgi strādājot ar dzīvniekiem, atpazīst, kā suns izturas pret svešiniekiem un kā pret savējiem. Visticamāk, tie bijuši sunītes saimnieki, kas izvēlējušies šādā veidā tikt no tās vaļā. Bet varbūt arī ne. Patversmē pasaulē nāca Peppejas pieci dzīvespriecīgie mazuļi, kas tagad izmanto katru iespēju, lai izsprauktos no voljēra un spriņģotu pa visu telpu. Arī pārējie suņi, kad mazuļi pieiet pie to voljēriem, pret tiem izturas pavisam sirsnīgi. Pieci mazie kamoliņi ir kļuvuši par visas patversmes mīluļiem. Bet decembra beigās visi būs paaugušies un varēs doties mājās pie saviem jaunajiem saimniekiem. Un jaunas mājas cer sagaidīt arī dzīvespriecīgā Peppeja.

Anžela uz brītiņu pazūd un tad atgriežas ar mazu kamoliņu rokās. "Šis ir mūsu Regīnas dēls Zilonītis," rāda Anžela. Kucīte, kas bija gaidībās, patversmē nokļuva no ielas, taču tās saimnieki ir zināmi. Tomēr ģimenē ir apstākļi, kuru dēļ suns tur nevar atgriezties. Saimnieki savu mīluli apciemo, nes dažādus gardumus un cer, ka gadu vecajam dzīvespriecīgajam sunim atradīsies jaunas mājas un jauni saimnieki, ko tas iepriecinās. Patversmē Regīnai piedzima viens vienīgs kucēniņš, kas tagad žēli smilkst Anželas rokās.

"Un šis arī ir mūsu mīlulītis Lāčuks," atkal rāda Anžela. To trīs mēnešu vecu uz patversmi atnesa viņa saimnieki. Ar lūgumu – varbūt atradīs tam jaunas mājas. Lāčuks palicis pēdējais no kucēniem, un saimniekus atrast nav izdevies.

Tā Anžela varētu stāstīt par katru suni. Patversme ir pilna. Tie gaida savus saimniekus. Un patversmes saimniece paslavē cilvēkus, kas tieši pēdējā laikā nāk, lai izvēlētos sev dzīvniekus. "Ja agrāk cilvēki nāca, emociju vadīti, tad pēdējā laikā lēmums ņemt suni vai kaķi ir pārdomāts un izsvērts," saka Anžela un stāsta par kādu sievietei, kas atnākusi izvēlēties kaķīti. Viņas izvēle bija par labu tādam, kuram bija problēmas ar veselību. "Viņa to zināja, mēs neko neslēpām, taču viņa izvēlējās tieši šo kaķi, jo gribot tam palīdzēt," atceras Anžela.

Palīdzi mīlulim!

Lai palīdzētu patversmē mītošajiem dzīvniekiem ātrāk atrast jaunas mājas, Liepājas Kinoloģiskās biedrības Dzīvnieku aizsardzības grupas jaunajā mājaslapā www.dzag.lv ir izsludināta programma "Palīdzi mīlulim!". Mājaslapā apskatāmas patversmē mītošo suņu fotogrāfijas, un ikviens, kurš vēlas kādam no tiem palīdzēt, var tā kontā ziedot naudu vai, rūpējoties par šo dzīvnieku, nest viņam barību, rotaļlietas vai vēl ko citu noderīgu. Tāpat ir iespējams ziedot patversmes dzīvniekiem kopumā.

Kļūt ar aizbildni bez mājām palikušam dzīvniekam

Skaidrs, ka katru uz ielas atrasto klaiņojošo dzīvnieku patversmē uzņemt nevar, jo tā jau ir pārpildīta. Tāpēc Anžela mudina palīdzēt citādākā veidā – uz laiku kļūt par aizbildni kādam dzīvniekam. "Piemēram, ir miris suņa saimnieks, bet radinieki to nevar paturēt. Tā vietā, lai nekavējoties vestu dzīvnieku uz patversmi, labāk uz laiku tomēr to paturiet, bet sazinieties ar mums, un mēs ar savā rīcībā esošajiem līdzekļiem – sludinājumiem un citiem – palīdzēsim tam sameklēt jaunas mājas," stāsta patversmes vadītāja. Un tieši tāpat viņa rosina rīkoties, ja dzīvnieks pieklīdis. Protams, ja apstākļi to atļauj. "Jo dzīvniekam tāpat kā bērnam ir daudz labāk, ja to neizrauj no ierastajiem apstākļiem, bet, kamēr atrodas jaunas mājas, tas var padzīvot iepriekšējā vidē. Tas nav tik traumējoši."