Trešdien, 11.oktobrī, plkst. 18 Rīgā, Krāmu ielā 3, 3.stāvā Vides aizsardzības klubs (VAK), Zaļā skola sadarbībā ar LU Bioloģijas institūta Jūras ekoloģijas laboratorijas vadītāju Elmīru Boikovu un režisoru Zigi Vidiņu demonstrēs dokumentālo filmu „Netīrā celuloze”.
Zaļajā skolā – „Netīrā celuloze”
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pirms un pēc filmas demonstrācijas būs iespēja uzzināt par filmas tapšanas motivāciju un uzņemšanas gaitu, kā arī saņemt LU Bioloģijas institūta Jūras ekoloģijas laboratorijas vadītājas Elmīras Boikovas atbildes uz interesējošajiem jautājumiem.
Vides aizsardzības klubs ir veltījis vairākus gadus, lai sabiedriskā un politiskā līmenī nepieļautu šīs videi un sabiedrībai tik ļoti nedraudzīgās, pat nesamērīgi kaitīgās rūpnīcas celtniecību. Lai arī VAK ir savācis ap 10 000 parakstu pret šīs rūpnīcas celtniecību – sabiedrība ir izteikusi savu viedokli, rūpnīcas celtniecības jautājums ir atkal aktualizējies.
Konkrētās rūpnīcas jauda ir pārāk liela - 600 000 gaisa sausas tonnas (gst) celulozes gadā. Tā izmantotu Latvijas mežus, atstātu te atkritumus, bet vērtīgo celulozi aizvestu prom. Tad jau citās – videi draudzīgās rūpnīcās no tām ražotu videi draudzīgu papīru bagātajiem un par ekoloģiju domājošiem Rietumu tirgiem.
Te ir runa ir par klasisku imperiālistisku gigantomāniju, ko varas partijas sauc par "stratēģisku investīciju projektu". Faktiski Latvija šādi tiktu pazemota un apcelta kā vēl nekad kopš neatkarības atjaunošanas Latvijai nepieciešamas celulozes rūpnīcas apjomus var noteikt, saskaitot pārstrādātās celulozes un otrreiz pārstrādātā papīra jaudas vairāku gadu griezumā. Uzskatām, ka tas varētu būt 4 reizes mazāks – ap 150 000 gst celulozes gadā. Kā zināms šobrīd notiek ietekmes uz vidi novērtēšanas (IVN) process – kur vēl mazākas jaudas celulozes rūpnīca IVN tiek apstiprināta Vidzemes pusē, bet Līgatnē modernizēs papīrfabriku, kura ražo reciklētu papīru.
Uzskatām, ka Ozolsalas (pagasts, kurā potenciāli tiks celta konkrētā rūpnīca) mežu masīvs (1500 ha) ir dabai ļoti vērtīgs. Tam būtu nosakāms īpaši aizsargājamas dabas teritorijas statuss, ideāli "dabas koridors" Aiviekstes kreisajā krastā un administrācija jāuztic Teiču un Krustkalnu (Natura 2000, RAMSAR) administrācijai. Šis dižpriežu masīvs (dabas genofonds!) nedrīkst tikt atdots kādai rūpnīcai vai tikt izcirsts.
Veidosim savu pilsonisko pozīciju par Latvijas vides vērtībām, ieklausoties filmā izteiktos viedokļos.
Turpinājumā seko īsa filmas „Netīrā celuloze” anotācija un dažu faktu uzskaitījums pārdomām.
Visi esat laipni aicināti uz filmas demonstrāciju un tikšanos ar ekspertiem!!! Filmas „Netīrā celuloze“ anotācija
Dokumentālā filma „Netīrā celuloze“ aktualizē Latvijas sabiedrībā ilgstošo diskusiju par a/s «Baltic Pulp» (Latvijas valsts un Somijas METSELIITTO kopuzņēmums) sulfātcelulozes rūpnīcas celšanu pie Daugavas Jēkabpils rajona Ozolsalā. Plānotās celulozes rūpnīcas uzcelšana ar jaudu 600 000 tonnas celulozes gadā ir iezīmējusi virkni problēmu mūsu valstij un tās iedzīvotājiem kopumā.
Kā saglabāt un racionāli izmantot Latvijas vērtīgāko dabas resursu – mežu - šodien un nākamajām paaudzēm? Vai somu investoru stratēģiskās intereses nav pretrunā ar Latvijas ilgtspējīgas un līdzsvarotas ekonomijas un vides politikas principiem?
Filma pēc sava rakstura ir daudzslāņaina un emocionāli bagāta. Filmas veidotāji Daugavas tēmu ir izmantojuši kā zīmolu tām vērtībām, kas ir jau daļēji zudušas, bet celulozes rūpnīcas projekta varbūtēja realizācija var radīt tālākus neatgriezeniskus apdraudējumus un riskus Daugavas un tās krastu iedzīvotājiem, videi, dzīves kvalitātei.
Filmas autori ir centušies uzklausīt plašu sabiedrības slāņu pārstāvju viedokļus par celulozes projekta īstenošanas varbūtējām sekām. Filmas gaitā emocionālos un faktiskos apdraudējuma riskus atklāj Daugavas krastu iedzīvotāji, uzņēmēji, pašvaldību darbinieki, deputāti, zinātnieki, nevalstiskās organizācijas Latvijā un Somijā, kā arī investoru pārstāvji.
Filma ļoti koncentrētā veidā ir spējusi apzināt problēmas un virzīt sabiedrības izglītošanu vides aizsardzības, zivsaimniecības, mežsaimniecības, ekonomikas un veselības risku apzināšanā.
Zināšanai
* Jaunā tūkstošgade pasaulē ir iezīmējusi jaunu sociālo fenomenu – ekoloģiskās apziņas veidošanu, kuru nosaka mežu, ūdeņu un gaisa kvalitātes apzināšana. * Meža galvenā vērtība ir CO2 uzņemšana, O2 ražošana, fitoncīdu izdalīšana, putekļu absorbcija, pozitīva ietekme uz iedzīvotāju veselību. Pēc mežzinātnieku aprēķiniem, saražotā skābekļa dominante meža vērtībā ir apmēram 11 reižu lielāka kā koksnes preces vērtība. * Latvija atrodas boreālo (“taigas”) mežu tipa dienvidu robežas zonā, šos mežus raksturo izcili laba koksne, vairāk piemērota lietaskoku ieguvei, nevis celulozes ražošanai. Turklāt šeit atrodas pārejas tipa biotopi, kas ir īpaši saudzējami. * Meži šodien no ekonomiskā viedokļa ir kļuvuši par stratēģisko izejvielu, kas lēni atjaunojas, bet ūdeņi pieder pie pasaules dabas resursiem, kas neatjaunojas. * Apvienotās Nācijas ir skaidri formulējušas brīdinājumu pasaules zemēm un tautām – ja turpināsies tikpat nesaimnieciska saldūdens resursu nolietošana kā līdz šim, tad jau 2025. gadā 2/3 pasaules iedzīvotāju cietīs vidēju līdz smagu saldūdens un dzeramā ūdens trūkumu. * Celulozes un papīra rūpniecību pasaules vides aģentūras pēc piesārņojuma slodzes un ietekmes plašuma (ūdens, augsne, gaiss) ierindo 5 netīrāko industriju sarakstā. * Sulfātcelulozes rūpnīcas Ozolsalā projekta atcelšana būtu Latvijas pirmais reālais solis uz ilgtspējīgu un līdzsvarotu vides un ekonomikas politikas realizāciju.