Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ādas slimības parasti nav nāvējošas, bet dzīves kvalitāte, sociālo kontaktu un pat darba iespējas pacientam, kas sirgst ar kādu no dermatoloģiskām (ādas) kaitēm, gan ievērojami pazeminās. Pasaulē novēro, ka saslimstība ar dažām ādas slimībām pieaug. Ārsti to daļēji skaidro pat ar vispārēja dzīves līmeņa celšanos, kas diemžēl nenozīmē, ka arī mūsu veselība kļūst arvien labāka.
Ādas slimību speciālists, P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas ārsts, profesors Ingmārs Mikažāns atklāj, ka vienas no izplatītākajām slimībām ar tendenci aptvert arvien lielākas cilvēku grupas ir atopiskais dermatīts un psoriāze. Pētījumi par šo slimību izcelsmi un ārstēšanas iespējām joprojām turpinās, bet papildus jau esošajām ārstniecības metodēm ir arī jauni efektīvi paņēmieni.
Pārliekas sterilitātes sekas — neirodermīts
Atopiskais dermatīts jeb neirodermīts ir viena no smagākajām dermatīta formām. Ekzēmu un dermatītu skaita pieaugums raksturīgāks tajās valstīs, kas ir labāk attīstītas. Piemēram, visvairāk no atopiskā dermatīta cieš Japānas iedzīvotāji (25% no jaunpiedzimušajiem ir konstatēts dermatīts), tad seko Eiropa un Ziemeļamerika. Latvijā situācija varētu būt mazliet labāka nekā ASV, līdzīgi citām Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīm, spriež ārsts. Īpaši tas skar bērnus, kas dzīvo pilsētās pārtikušās ģimenēs, turpretim laukos dzīvojošie, kas varbūt ēd pieticīgāk, tomēr ir veselīgāki.
«Ir novērots, ka saslimšanas gadījumi pieaug tieši pēdējās paaudzes laikā, tāpēc nevar uzskatīt, ka vienīgais iemesls ir iedzimtība. Atopiskā dermatīta rašanos ļoti ietekmē ārējie apstākļi, piemēram, gaisa piesārņojums, arī sezonālas izmaiņas (ziemā slimība uzliesmo jo īpaši), alergēni, kas atrodas gan konservantiem bagātajā uzturā, gan putekļi, mājas augi un dzīvnieki.» Pētnieki arvien nopietnāk izskata iespēju, ka atopisko dermatītu varētu veicināt pārāk lielā sterilitāte un tas, ka bērni mazāk slimo ar tipiskām bērnu infekcijas slimībām — vējbakām, masaliņām, pārtikas infekcijām. Potes un apkārtējās vides tīrība no baktērijām un vīrusiem maina imūnsistēmu, kas savukārt var veicināt šādu ādas reakciju.
Diemžēl šī ādas problēma visbiežāk skar tieši mazus bērnus. Pirmās pazīmes parādās jau zīdaiņa vecumā — sarkanas pumpiņas vecāki bieži vien notur par oda kodumiem uz sejas, rokām, kājām, tā palaižot garām slimības pašu sākumposmu. Atopisko dermatītu var pavadīt hroniskas iesnas, acu gļotādu iekaisums vai bronhiālā astma.
Pirmais slimības periods noris akūti. Uz ādas parādās stipri niezoši apsārtuma rajoni, kas ir tūskaini, mitrojoši un pārklāti ar plānām krevelītēm. Galvenais faktors, kas šā perioda laikā izraisa paasinājumus, ir pārtika.
Otrajā slimības periodā novēro mokošu niezi, perēkļi kļūst sausāki — parādās sīki, spīdīgi, zvīņojoši mezgliņi. Visu periodu laikā novēro paaugstinātu nervozitāti, nogurumu, depresiju, miega traucējumus un apetītes trūkumu. Neirodermīts bieži kombinējas ar alerģisko rinītu un bronhiālo astmu.
Maziem bērniem iesaka jaunus produktus dot ļoti pamazām, neiesaka dot sarkanus augļus, citrusaugļus, bietes, burkānus. Iespējams, daudzos gadījumos atopiskais dermatīts nemaz nesaasinātos, ja vecāki jaunus produktus bērnam dotu pa vienam, to devu palielinot ļoti pakāpeniski. Bērnam, kuram otrā dienā pēc zemeņu vai cita produkta pamēģināšanas parādījušies izsitumi vai sausa āda (visbiežāk uz vaidziņiem), minētā produkta lietošana uz pāris nedēļām jāpārtrauc. Ja pēc divām nedēļām, mēģinot tos dot vēlreiz, atkal parādās izsitumi, šie produkti uz laiku no mazuļa ēdienkartes jāizslēdz. Neklausiet, ja kāds no tuviniekiem saka: tas nekas, dod droši vēl, gan pieradīs.
Atopiskais dermatīts nav lipīgs, taču šo bērnu vecākiem jārēķinās, ka slimības saasinājuma laikā viņu mazuļi biežāk nekā citi bērni var inficēties arī ar lipīgām vīrusu infekcijām. Bērniem, kurus piemeklējis atopiskais dermatīts, vairumā gadījumu ir arī nopietni imunitātes traucējumi.
Līdz šim un joprojām visbiežāk atopiskā dermatīta ārstēšanai izmantoja kortikosteroīdus jeb hormonpreparātus. «Tie ir labi preparāti, kas ir ilgstoši uzlaboti, bet tos ilgāk par mēnesi lietot nedrīkst. Tie veicina dažādas blaknes, sākot ar ādas atrofiju, neatgriezenisku asinsvadu paplašināšanos un līdz pat vispārējai ietekmei uz organisma hormonālo sistēmu. Tagad ir pieejami jauni preparāti — kalcineirīna inhibitori, kas uz laiku var aizstāt šos hormonpreparātus. Jaunās zāles sākumā varbūt nav tik efektīvas, bet tā ir alternatīva ilgstošai hormonpreparātu ārstēšanai,» stāsta Mikažāns.
Arvien lielāku atsaucību iegūst nemedikamentozā terapija, kas ādai vienkārši palīdz saglabāt mitrumu, izmantojot līdzekļus, kas satur taukvielas un eļļas.
Prakse apliecina, ka regulāri lietoti mitrinošie līdzekļi ļoti labi palīdz atopiskā dermatīta ārstēšanai. Krēmi, kas nopērkami aptiekās, satur glicerīnu, parafīnu, eļļas, bet nesatur alergēnus — smaržvielas un krāsvielas, kas ir parastajos kosmētikas krēmos. Ilgstoši un regulāri lietojot šos līdzekļus, var samazināt zāļu un hormonlīdzekļu lietošanas apjomus un uzlabot to iedarbības efektivitāti. Uzlabojas arī ādas vispārējais stāvoklis, tāpēc tos var izmantot jau pašā sākumā, kad āda vēl ir tikai sausa un niezoša.
Dermatologs piekrīt, ka ir cilvēki, kas palīdzību atopiskā dermatīta ārstēšanā meklē netradicionālajā medicīnā. «Netradicionālā medicīna, homeopātija visumā var arī palīdzēt, bet tad tik un tā jāizslēdz kontakts ar alergēniem. Ja saglabājas kontakts ar galveno kairinātāju, tad efekta nebūs nekādai ārstēšanai.»
Nav lipīga, bet biedē
Otra arvien plašāk izplatīta slimība ir psoriāze. Ņemot vērā klimata apstākļus, kas ir līdzīgi kā Skandināvijā, kur lēš, ka ar psoriāzi slimo apmēram 5% iedzīvotāju, pie mums šie dati varētu būt līdzīgi. Ziemeļzemēs, kur psoriāze izplatīta tāpat kā pie mums, ārstniecības centros, skolās, baseinos, pirtīs, redzamās vietās ir sauklis: «Psoriāze nav lipīgāka par vasaras raibumiem.»
Kaut slimība nav lipīga un citus neapdraud, tieši bailes aplipināties un nepatīkamais ārējais izskats ir tas, kas visvairāk ierobežo psoriāzes slimniekus.
Psoriāze var izpausties gan bērnībā (ja vienam no vecākiem ir šī slimība, bērnam tā var iedzimt 30% gadījumu), gan vēlākā vecumā. Visbiežāk tas ir no 20 līdz 40 gadiem, turklāt nedaudz biežāk vīriešiem.
Daudzi slimo ar vieglām formām, kas ikdienas dzīvi neapgrūtina, un pārējie pat nepamana ādas izmaiņas — nelielus izsitumus, ādas sabiezējumus un sudrabainas zvīņas jeb plēksnes. Biežāk tās atrodas locītavu rajonā, galvas matainajā daļā un ir kosmētisks defekts.
Iemesli, kas var veicināt psoriāzes sākšanos, ir vielmaiņas problēmas, stress, traumas, blakusslimības, iedzimtība, kaitīgi ieradumi — smēķēšana, alkohols.
Psoriāzi pilnībā izārstēt nav iespējams, bet var maksimāli samazināt tās izpausmes.
Jaunākās metodes ir ārstēšana ar fototerapiju jeb ārstēšana ar gaismu. Izmanto UVB starojumu un PUVA (psoralēns +UVA starojums), kad kopā ar starojumu ievada fotosensibilizējošu preparātu. Latvijā ir jaunākās paaudzes moderna UVB un UVA fototerapijas kabīne, kur, izejot noteiktu procedūru skaitu, var panākt slimības remisiju pat uz vairākiem gadiem. Saule vispār kopumā uzlabo ādas stāvokli, diemžēl Latvijā tā nav pieejama visu gadu.
Psoriāzes izpausmes uzliesmojumu stadijās samazina diēta, kas ierobežo dzīvnieku taukus un ogļhidrātus, atteikšanās no asu ēdienu un alkohola lietošanas. Psoriāzes progresējošā stadijā jālieto antihistamīnu un hiposensibilizējošie preparāti, vitamīni B6, B12, A, C, sedatīva terapija, ultravioletā apstarošana (UVB un PUVA-terapija).
Sēnīšu laikmets
Šo laikmetu mēdz dēvēt par sēnīšu slimību uzplaukuma laiku. Cilvēki ir kļuvuši sabiedriskāki, vairāk rūpējas par savu izskatu, apmeklē pirtis, baseinus, sporta zāles. Tās ir vietas, kur kāju sēnīti var «saķert» ļoti ātri. Tajā pašā laikā organisma pretestības spējas ir pazeminājušās.
Vienkāršākie ieteikumi, lai nekļūtu par šīs modernās slimības upuri, ir stingra personīgā higiēna. «Iesaku nenēsāt visu laiku vienus un tos pašus apavus (vajag vismaz 3 apavu pārus, ko var nomainīt), bet sabiedriskās vietās nekad nestaigāt basām kājām. Sēnīti veicina nagu traumas, sintētiski darba apģērbi.»
Reklāmas piedāvā aptiekās nopērkamas ziedes, kas sola no mikozes izārstēt dažās nedēļās. Šie līdzekļi vairāk der ādas sēnīšu ārstēšanai, bet, ja cietuši ir nagi, tad ārstēšanas kurss ir ilgāks un sarežģītāks. Agrāk alternatīva bija no naga atbrīvoties, to noraujot. Tagad jaunākie medikamenti šajā ziņā ir draudzīgāki — tie ārstē gan nagus, gan neietekmē organismu kopumā. Vēlams pirms ārstēšanas veikt laboratorisku sēnītes uzsējumu, lai noskaidrotu, kas tieši par sēnītes veidu tas ir.
Pusaudžu lāsts un nelaime, kas dažreiz ievelkas līdz pat krietniem brieduma gadiem, ir pinnes. Laikus neārstētas un smagās formās tās tik ļoti pazemina jaunieša pašvērtējumu, ka var novest līdz nopietnām depresijām un radīt sociālo kontaktu samazināšanos. Latvijā un citur pasaulē pašreiz viens no modernākajiem ārstēšanas paņēmieniem ir lāzers, ko izmanto smagu ādas stāvokļu uzlabošanai. Sievietēm un jaunām meitenēm piedāvā izmantot hormonterapiju, kas ir tā pati kontracepcija.
Pašreiz aptiekās nopērkami arī medikamenti, kas palīdz uzlabot ādas stāvokli. Piemēram, sejas toniks «Granex», kas satur alveju. Kā zināms, alvejai piemīt antibakteriāla iedarbība pret ādas baktērijām, tā šķīdina taukus, kas aizsprosto poras, sadala aizmirušās šūnas, un tās var viegli noņemt, regulē pH līmeni.
Bieži vien atrisinājums nejaukajām pinnēm ir pavisam vienkāršs — pārstājot ēst saldumus, nereti problēma atrisinās pati no sevis.