Lai gan pēc Inčukalna iedzīvotāju sūdzību saņemšanas tika konstatēta tikai viena piesārņota teritorija, pašlaik Inčukalna apkārtnē ar naftas produktiem piesārņoto vietu skaits mērāms simtos, teica Valsts vides dienesta (VVD) Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktora vietnieks Māris Strautmanis.
Inčukalna apkārtnē ar naftas produktiem piesārņoto vietu skaits mērāms simtos (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
VVD eksperti turpina veikt pārbaudes. Līdzšinējās analīzes liecina, ka naftas piesārņojums, iespējams, ir sešus līdz 15 gadus vecs. Strautmanis uzsvēra, ka konstatētais piesārņojums ir veidojies vēsturiski un to, visticamāk, radījuši vairāki objekti.
Strautmanis noliedza varbūtību, ka naftas piesārņojums nācis no gudrona dīķiem, jo tie atrodas tālu no piesārņotajām vietām.
Piesārņoto vietu attīrīšana tuvākajā laikā nav paredzēta. Inčukalna apkārtnes iedzīvotājiem joprojām nāksies sadzīvot ar piesārņoto ūdeni. Strautmanis uzsvēra, ka tīra ūdens piegādāšana iedzīvotājiem ir Inčukalna pašvaldības kompetence.
Kā iepriekš ziņoja laikraksts "Neatkarīgā", par dzeramo ūdeni sūdzas Plānupes, Medņu, Pļavas un Sakas ielā mītošie, jo uzskata, ka no piemājas dziļurbumiem varot dabūt tikai naftu.
Pēc iedzīvotāju sūdzībām par iespējamo naftas produktu piesārņojumu dzeramā ūdens urbumos Inčukalna novada dome sazinājusies ar VVD, lai eksperti pārbaudītu, cik pamatots ir iedzīvotāju satraukums.
Iedzīvotāju versijas par piesārņojuma avotu esot dažādas: vieni visā vaino trīs kilometru attālumā esošos gudrona dīķus, citi - ārvalstu uzņēmumu, kas ierīkojis rūpnīcu bijušajā Inčukalna MRS teritorijā.
Kā "Neatkarīgajai" pastāstījuši nu jau slēgta bāra "Grams" īpašnieki, viņi bijuši spiesti pārtraukt biznesu, jo jau pirms diviem gadiem dzeramā ūdens vietā sācis tecēt naftai līdzīgs šķidrums. Toreiz veiktās analīzes apstiprinājušas dīzeļdegvielas klātbūtni ūdenī.
"Neatkarīgās" klātbūtnē bijušā bāra saimnieks no savas akas burkā nedaudz ietecinājis šķidrumu, un, iemetot tur degošu papīru, šķidrums aizdedzies zeltainām liesmām - smaka atgādinājusi sen aizmirsto petrolejas lampiņas smārdu.
Kā stāstījusi viņa sieva Inita, arī dažas mājas tālāk dzīvojošajam Egīlam no urbuma nākot līdzīga viela, arī pārējiem ūdens esot stipri piesārņots.