Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/13/8860735t1hc092.jpg)
Urīnceļu infekcijas (UCI) ir ļoti izplatītas, it īpaši sievietēm, bērniem un veciem cilvēkiem. Mūža laikā vismaz viena no divām sievietēm un vismaz viens no divdesmit vīriešiem izslimo UCI. Lai spētu atpazīt UCI un laikus to novērst, ir svarīgi zināt gan slimības cēloņus, gan iespējamos risinājumus un nepieciešamo profilaksi.
UCI infekcijas skartie orgāni – urīnceļi
Urīnceļi ir organisma drenāžas sistēma atkritumu un liekā ūdens izvadīšanai. Urīnceļi ietver divas nieres, divus urīnvadus, urīnpūsli un urīnizvadkanālu. Nieres ir pupas formas pāra orgāni dūres lieluma, kas atrodas zem ribām, pa vienai katrā pusē no mugurkaula.
Ik minūti pieaugušā cilvēka nieres izfiltrē 70 līdz 90 ml asiņu, izvadot toksiskus atkritumus un lieko ūdeni ar urīnu. Cilvēks dienā izvada no 1 līdz 2 litriem urīna.
Urīns notek no nierēm lejā pa divām šaurām caurulītēm, ko sauc par urīnvadiem, un nonāk ieapaļā orgānā, ko sauc par urīnpūsli. Urīnpūslis tiek iztukšots pa caurulīti urīnpūšļa apakšdaļā, ko sauc par urīnizvadkanālu. Kad urīnpūslis ir pilns, par sfinkteru sauktais slēdzēja muskulis atslābinās un ļauj urīnam iztecēt. Urīnizvadkanāla atvere vīriešiem atrodas dzimumlocekļa galā, sievietēm tā ir novietota maksts priekšā.
Urīna sistēma ir dabas izveidota tā, lai mazinātu smagu infekciju risku nierēm. Tas tiek panākts, novēršot urīna atplūdi uz augšu nierēs no urīnpūšļa. Tāpēc urīnceļu infekciju vairums aprobežojas ar urīnpūsli un, lai gan tas izraisa dažādus traucējošus simptomus, šādas lokālas infekcijas parasti nav nopietnas vai dzīvībai bīstamas.
UCI cēloņi
Vesela cilvēka urīns parasti ir sterils, kas nozīmē, ka tas nesatur baktērijas, sēnītes vai vīrusus. Lai inficētu urīnceļus, mikroorganismam ir jānonāk tajā caur urīnizvadkanālu vai, retāk, no asinsrites.
Sievietes ir īpaši uzņēmīgas pret UCI anatomisku iemeslu dēļ. Viens no faktoriem ir tas, ka sievietes urīnizvadkanāls ir īsāks, kas ļauj baktērijām ātrāk iekļūt urīnpūsli. Sievietes urīnizvadkanāla atvere arī novietota tuvu no tūpļa un maksts. UCI vīriešiem nerodas tik bieži kā sievietēm, bet var būt nopietnāka.
Visizplatītākie UCI izraisītāji ir baktērijas, kas ir sastopamās katra cilvēka gremošanas traktā zarnu nūjiņa, ko oficiāli sauc par Escherichia coli (E. coli). Tā visbiežāk nonāk urīnceļos no tūpļa.
Citi mikroorganismi, piemēram, mikoplazma un hlamīdija var izraisīt uretrītu (urīnizvadkanāla gļotādas iekaisums) gan vīriešiem, gan sievietēm. Šie mikroorganismi ir seksuāli transmisīvi, un ja tiek konstatēta šāda infekcija, abiem partneriem nepieciešama ārstēšana, lai novērstu atkārtotu inficēšanos.
Parasti baktērijas, kas ienāk urīnceļos, tiek strauji izvadītas no organisma, pirms tie rada simptomus. Tomēr dažreiz baktērijas pārvar organisma dabiskās aizsargspējas un izraisa infekciju.
UCI nosaukumi
Infekciju urīnizvadkanālā sauc par uretrītu.
Urīnpūšļa infekciju sauc par cistītu.
Ja baktērijas aizceļo uz augšu pa urīnvadiem un inficē nieres, rodas nieru infekcija, ko sauc par pielonefrītu.
Ja baktērijas masīvi savairojas asinsritē, var izveidoties sepse.
Atpazīsti laikus – UCI pazīmes
Vēlme urinēt biežāk un steidzami, pat ja izdala tikai dažus pilienus urīna.
Dedzinošas sāpes vai «applaucēšanās» sajūta urinējot.
Sajūta, ka urīnpūslis joprojām pilns pēc urinēšanas.
Sāpes virs kaunuma kaula.
Asinis urīnā.
Vispārīgas sūdzības pie UCI
Drebuļi.
Drudzis.
Sāpes vēderā, sānos vai mugurā.
NB! Jāatceras, ka visu uzskaitīto pazīmju un sūdzību klātbūtne nav obligāta – pietiek pat ar dažām no tām.
Esi uzmanīgs – UCI risks
Sieviešu dzimums, it īpaši seksuāli aktīvas sievietes, jo kā jau tika minēts, urīnizvadkanāls ir tikai 4 cm garš un baktērijām jāceļo tikai šo īso distanci, lai iekļūtu urīnpūslī.
Cilvēki ar urīnceļu katetri, jo tas ir svešķermenis, kas rada papildus kairinājumu un iekaisumu.
Cilvēki ar diabētu, jo viņi ir uzņēmīgāki pret infekcijām.
Vīrieši ar priekšdziedzera problēmām, jo var būt nepilnīga urīnpūšļa iztukšošana.
Bērni, jo īpaši tie, kas dzimuši ar iedzimtām urīnceļu anomālijām.
UCi bērniem
Bērnu ar UCI ir padziļināti jāizmeklē, jo tā var liecināt par nopietnāku stāvokli. Visbiežāk atrodams vezikoureterāls atvilnis jeb reflukss (VUR). Tas nozīmē nepareizu urīnpūšļa vārstu darbību, kas ļauj urīnam plūst atpakaļ uz urīnvadiem līdz pat nierēm, izraisot nieru infekciju un veidojot rētas nieru audos. VUR var izraisīt vēlīnās komplikācijas: arteriālo hipertensiju, toksēmiju grūtniecības laikā un pat nieru mazspēju.
Risku mazināšana un profilakse
Lietot daudz šķidruma, lai «skalotu» urīnceļus.
Ātri atklāt un ārstēt maksts infekcijas - piena sēnīti, trihomonas, u.c.
Izvairieties no spermicīdus saturošām kontracepcijas ierīcēm.
Piekopt labu higiēnu.
Iet uz tualeti, tiklīdz rodas vēlme urinēt, nevis ciesties.
Pēc tualetes noslaucīties virzienā no priekšas uz aizmuguri (no urīnizvadkanāla uz anālo atveri).
Iztukšot urīnpūsli pēc dzimumakta.
Mīti par UCI
Tautā cirkulē populārs viedoklis, ka dzērveņu sula var novērst vai pat izārstēt urīnceļu infekciju. Jā, dzērvenes tiešām satur vielu, kas var novērst zarnu nūjiņas pielipšanu pie urīnceļu sienām, bet tas koncentrācija sulā ir niecīga un klīniskajos pētījumos pozitīvs efekts no sulas netika iegūts. Turklāt jāatceras, ka lielāka daļa cilvēku nevar lietot dzērveņu sulu ilgstoši un tā negatīvi iespaido dažu antibiotiķu darbību. Iespējams, ka dzērveņu koncentrāta tabletēm efekts ir lielāks.
Kā rīkoties UCI gadījumā
Ja ir aizdomas par UCI, jāgriežas pie ārsta. Agrīna ārstēšana var novērst infekcijas izplatīšanos uz nierēm, kas ir daudz nopietnāka slimība. Tiks pārbaudīta urīna analīze un veikts urīna uzsējums, lai precizētu - kāda baktērija aug un pret kādām antibiotikām tā ir jutīga. UCI lielāka daļa ātri un labi reaģē uz pareizi izvēlētām antibiotikām. Īpaši labi, ja baktērijas ir jutīgas pret nitrofurānu atvasinājumiem (piemēram, šķīstošais furagīns), kas ir labi panesami, maztoksiski un pret tiem neveidojas baktēriju rezistence (noturība pret antibiotikām) – preparātus var lietot atkārtoti.