Kredīts — atspaids vai cilpa kaklā

Rīgas domē piedāvā pabalstus denacionalizēto namu īrniekiem apmaiņā pret pārvākšanos uz dzīvi citā dzīvoklī. Pašvaldībā spriež, ka pabalstus ļaudis varot izmantot divējādi: cita dzīvokļa pirkšanai uzreiz vai kā pirmo iemaksu, pārējo dzīvokļa iegādei vajadzīgo summu aizņemoties bankā. Vai pabalstu summas ir pietiekamas pirmajai iemaksai bankās? Un vai, ņemot hipotekāro kredītu, īrnieki var nopirkt citu dzīvokli Rīgā?

Pretrunīgi spriedumi

Nordea bankas mājokļu kredītu pārdošanas attīstības vadītāja Ilona Sedleniece stāsta, ka pašlaik ar 6500 latu pirmajai iemaksai it kā pietiek, lai iegādātos labiekārtotu sērijveida vienistabas dzīvokli kādā Rīgas mikrorajonā.

«Parex bankas» reģionālās kreditēšanas un līzinga daļas vadītājs Ģirts Vītoliņš lēš, ka sērijveida dzīvokļa iegādei bankā varētu saņemt kredītu līdz 85% apmērā no dzīvokļa vērtības. Rīgā visdārgākie dzīvokļi pašlaik ir Purvciemā, kur, piemēram, 104. sērijas mājā labiekārtots divistabu dzīvoklis vidēji maksā 65 000 eiro jeb 45 500 latu. Ja banka piešķir kredītu 85 procentu apmērā, tad pirmā iemaksa bankai būtu 6825 lati.

Nordea bankas pārstāve Ilona Sedleniece rēķina: «lietuviešu» sērijas namā vienā no nosacīti lētākajiem Rīgas mikrorajoniem Ķengaragā labiekārtots divu istabu dzīvoklis maksā 52 000 eiro jeb 36 400 latu. Pirmā iemaksa, kas ir 15 procenti no pirkuma summas, būs 5460 latu. Līdzīgi spriež Hansabankas Privātpersonu kreditēšanas nodaļas reģiona direktors Kaspars Zelmenis. Ar nosauktajām pabalstu summām jāpietiek pirmajai iemaksai sērijveida dzīvokļu iegādē.

Bet vai ar pieminēto pabalsta summu pirmajai iemaksai pietiks vienmēr, tas atkarīgs no tā, kādu dzīvokli cilvēks grib iegādāties. Aizdodot naudu, bankā skatīsies, kāda ir dzīvokļa cena un kāda ir tā vērtība tirgū.

Reizē banku pārstāvji šaubās, vai denacionalizēto namu īrnieki, kuri pēc Rīgas domes noteikumiem tiek atzīti par pabalstāmiem, vispār būs spējīgi atmaksāt tik lielus kredītus.

Ja mēneša ienākumi vienam cilvēkam nedrīkst pārsniegt 200 latu pēc nodokļu nomaksas, tad, piemēram, Nordea banka varētu aizdot aptuveni 15 000 latu. Ja ģimenē ir trīs cilvēki un ja pēc Rīgas pašvaldības noteikumiem viņu kopējie ienākumi nedrīkst pārsniegt 450 latu, tad divu istabu dzīvokļa iegādei viņi varētu saņemt aptuveni 35 000 latu aizdevumu. Tiesa, triju cilvēku ģimene var saņemt arī lielāku aizdevumu. Bet tad vajadzīgi vēl citi aizņēmēji — bērni vai citi tuvinieki.

Nekustamu īpašumu uzņēmumā «Ober-Haus» vēsta, ka šā gada janvārī padomju sēriju dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējā cena svārstījās no 993 eiro (ap 698 latiem) nosacīti lētajā Bolderājā līdz 1233 eiro (ap 867 latiem) visdārgākajā Purvciemā. Padomju sēriju labiekārtota dzīvokļa platība ir ap 50 kvadrātmetru. Tātad Bolderājā labiekārtots divu istabu dzīvoklis varētu maksāt ap 49 650 eiro jeb 34 894 lati. Purvciemā — 61 650 eiro jeb 43 328 latu.

Bet jāņem vērā, ka tās ir vidējās cenas. Tas nozīmē, ka piedāvātā aizdevuma summas bez papildu nodrošinājuma dzīvokļa iegādei Bolderājā vai Purvciemā var nepietikt. Vienīgā iespēja — pirkt dzīvokļus tur, kur tie vēl tik dārgi nemaksā. Bet tie noteikti nebūs Rīgā.

Aizkraukles bankas klientu apkalpošanas pārvaldes vadītāja vietnieks Zigmārs Bērziņš pat uzskata, ka Rīgas domes noteikumi ir absurdi. Bankā nedos kredītu mājokļa iegādei klientam ar maziem ienākumiem, kas savukārt ir priekšnoteikums pabalstu izsniegšanai. Bankā rēķina, ka mēnesī atmaksājamā kredīta summa nedrīkst pārsniegt 40 procentus ienākumu. Turklāt katram ģimenes loceklim «uz rokas» jāatliek vismaz 150 latu pārtikai un citiem izdevumiem.

Aizkraukles bankā pirmā iemaksa parasti ir 20–30 procenti no nekustamā īpašuma tirgus vērtības. Ja dzīvoklis maksā 22 000 latu, tad pirmajai iemaksai it kā pietiktu. Bet dārgāka dzīvokļa iegādei nepietiks.

Vai klients spēs atmaksāt parādu bankai? Aizkraukles bankā rēķina vienkārši: cilvēks grib nopirkt labiekārtotu vienas istabas dzīvokli par 22 000 latu. Ņemot kredītu uz 20 gadiem ar 4% gada likmi, mēnesī būs jāmaksā 133,31 lats. To nespēs ne tikai pensionārs, kura vienīgie ienākumi ir 100 latu pensija, bet arī strādājošs cilvēks, kuram pēc Rīgas domes prasībām mēneša ienākumi nedrīkst pārsniegt 200 latu mēnesī.

Nodrošinājums bankas aizdevumam

Hansabankas privātpersonu kreditēšanas nodaļas reģiona direktors Kaspars Zelmenis teic, ka var ieķīlāt dzīvokli vai savrupnamu, kuru pērk, vai citu pašam aizņēmējam vai citai personai piederošu nekustamu īpašumu. Aizdevuma nodrošinājums ir nekustams īpašums — dzīvoklis vai māja, kas reģistrēti zemesgrāmatā. Nodrošinājumam der arī privatizēts dzīvoklis, kas reģistrēts Valsts zemes dienestā — Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā.

Vai var ieķīlāt zemi vai mežu laukos, piemēram, Alūksnes vai Liepājas rajonā? Bet ikvienu piedāvāto nekustamu īpašumu bankās novērtēs atsevišķi.

Ja pircējs izvēlējies dzīvokli, kas maksā 35 000 latu, bet grib aizņemties bankā 40 000 latu, atlikušo naudu izmantojot remontam, tad lauksaimnieciski izmantojamā zeme, zeme ar mežu Alūksnes vai Liepājas rajonā var kalpot par papildu nodrošinājumu aizdevumam. Bet pamats ķīlas nodrošinājumam būs pircēja sameklētais dzīvoklis vai cits, piemēram, tuviniekam piederošs dzīvoklis.

Par pamatu hipotekārā kredīta nodrošinājumam visbiežāk izmanto dzīvokļus un privātmājas. Lauku zeme vai zeme ar mežu nav tik likvīdi, proti, tos nevar tik ātri pārvērst naudā, lai nosegtu parādu.

Vecuma ierobežojumi

Aizkraukles bankā, Nordea bankā un «Parex bankā» apgalvo, ka aizdevuma izsniegšanai vecuma ierobežojumu oficiāli neesot. Tomēr bankās rūpīgi novērtē, kam aizdot naudu.

No līdzšinējās banku prakses gan izriet nepārprotami: vecāka gadagājuma cilvēkiem bankās pieklājīgi atsaka.

Aizkraukles bankā stāsta, ka līdz šim visbiežāk hipotekāros kredītus ņēmuši ļaudis vecumā no 25 līdz 40 gadiem. Lielākoties kredītu ņēmēji apzinās paši, vai spēs atdot naudu. Ļaudis ar maziem ienākumiem parasti nemaz uz bankām neiet un naudu neaizņemas.

Nordea bankas mājokļu kredītu pārdošanas attīstības vadītāja Ilona Sedleniece gan neatceras gadījumu, ka bankā atteiktu klientam kredītu tāpēc, ka viņam ir pārlieku daudz gadu. Bet visbiežāk vecāka gadagājuma ļaudis, apzinādamies atbildību par parāda saistībām, ņem aizdevumus kopā ar bērniem vai mazbērniem. Šādā gadījumā tie ir kredīta līdzaizņēmēji, kuriem pret banku ir tādas pašas saistības kā galvenajam aizņēmējam.

I. Sedleniece spriež: ja pensionāram ir 100 latu pensija un ja viņš viens pats vēlas aizņemties naudu pret nekustamā īpašuma ķīlu, tad Nordea bankā viņš naudu tomēr nedabūs – pat ieķīlājot namu Vecrīgā. Bankā lēš, ka no 100 latu pensijas nav iespējams atmaksāt kredītu. Tā kā valsts noteiktais iztikas minimums ir ap 111 latu, banka neatņems klientam vienīgos ienākumus.

Toties Hansabankas privātpersonu kreditēšanas nodaļas reģiona direktors Kaspars Zelmenis saka skaidri un gaiši. Bankā dod kredītus tikai cilvēkiem ar pastāvīgiem ienākumiem vecumā no 18 līdz 65 gadiem. Tātad pensionāriem naudu neaizdos. Ja, kredīta termiņam beidzoties, klienta vecums pārsniedz 65 gadus, tad vajadzīgs ģimenei piederīgā vai cita cilvēka galvojums.

Būs vajadzīgi galvotāji

«Parex bankas» reģionālās kreditēšanas un līzinga daļas vadītājs Ģirts Vītoliņš piebilst — ja klienta vienīgie ienākumi ir 100 latu liela pensija, tad kredīta saņemšanai viņam būs nepieciešams galvotājs. Par galvotāju var būt gan tuvinieks, gan jebkurš svešs cilvēks, kuram ir pastāvīgi ienākumi. To pašu Aizkraukles bankā saka klientu apkalpošanas pārvaldes vadītāja vietnieks Zigmārs Bērziņš. Pensionārs, kuram ir 100 latu pensija un kurš spēj piepelnīt klāt vēl 100 latu, var aizņemties naudu pret nekustamā īpašuma ķīlu vienīgi tad, ja kāds no bērniem dod galvojumu. Galvojums ir garantija bankai, ja aizņēmējs kaut kādu iemeslu dēļ pats nespēj atdot kredītu. Galvotājs uzņemas tādu pašu atbildību par kredītu kā kredīta ņēmējs.

Galvotājam jāapzinās, ka, ar parakstu apliecinot galvojuma saistību, viņš uzņemas kredīta ņēmēja saistības pret banku pilnā apmērā. Ja kredīta ņēmējs nespēj maksāt, tad banka var celt prasību pret galvotāju tiesā, apķīlājot viņam piederošu dzīvokli, māju vai citu nekustamu mantu.

«Parex bankas» pārstāvis Ģirts Vītoliņš stāsta, ka parasti bankai galvotāji nepieciešami vienmēr, kad pēc kredīta mēneša maksājuma un citiem izdevumiem vienam ģimenes loceklim atliek mazāk par 60 latiem.

Tā kā Rīgas dzīvokļu cenas ir galvu reibinošas, arī viņš domā, ka šie kredītu ņēmēji bez galvotājiem neiztiks.

Uzziņa

- Kopš šā gada janvāra Rīgas domē sola maksāt denacionalizēto namu īrniekiem 5000 latu un vēl 1500  latu par vienu ģimenei piederīgo:

vientuļam cilvēkam — 6500 latu;

divu cilvēku ģimenei — 8000 latu;

triju cilvēku ģimenei — 9500 latu.

- Tiesa, sola maksāt tikai tiem, kuri:

pēdējos 3 mēnešos pēc nodokļu nomaksas ienākumi nepārsniedz 200 latu vientuļam cilvēkam vai 150 latu vienam ģimenes piederīgajam;

Rīgā, Jūrmalā, Rīgas rajonā neīrē citu dzīvokli vai nepieder privātmāja, vai nav cita nekustama īpašuma, kuru izmanto peļņai.