Acālijas – ziedu mākoņi sniegā

Pagājušajā nedēļā Latvijas Dabas muzejā varēja apskatīt 65 šķirnes no LU Botāniskā dārza 137 dažādu acāliju kolekcijas.

Te var redzēt, ka maz ir tik krāšņi ziedošu augu kā acālija. Krūms ir kā viens ziedu mākonis. Ierastās krāsas ir balta, sārta, violeta, mēdz būt arī sārtas ziedlapiņas ar baltām maliņām, baltas ar sārtām svītriņām kā «Māsai Kerijai». Ar katru gadu krūms izaug lielāks. Botāniskā dārza kolekcijā dažs augs ir vecāks par 30 gadiem un sasniedzis ievērojamus apjomus.

«Acālijas ir neparasts augs,» ir pārliecināta LU Botāniskā dārza dārzniece Skaidrīte Matisone. «Manas mīļākās ir baltās sīkziedu šķirnes, piemēram, «Laima» un «Silvija».«

Brīvā dabā acālijas aug Japānā un Indijā.

Jābaro un jārasina

Pēc noziedēšanas acālijas tur vēsās un gaišās telpās, bagātīgi rasina un lej. Vislabāk izmantot sniega vai lietus ūdeni. Ja to ņem no krāna, vispirms nostādina, līdz iztvaiko hlors, var mazliet paskābināt ar citronskābi, iesaka S. Matisone.

Sakaltušos acālijas ziedus nolasa un visus dzinumus mazliet saīsina, veidojot patīkamāko krūma formu. No katra zariņa attīstīsies 2 – 4 jauni dzinumi. To veic ne vēlāk kā līdz maija sākumam, jo citādi neveidosies ziedpumpuri. Šķirnei «Concinna» ir tendence veidot garus zarus, tāpēc apaļš krūms neiznāk.

Selekcionārs Rihards Kondratovičs iesaka acālijas pārstādīt ik pa diviem gadiem. To dara tūliņ pēc apgriešanas. Augiem nepieciešams īpašs substrāts – ņem sfagnu jeb purva kūdru un pussatrūdējušas priežu skujas attiecībā viens pret vienu. Ik litram pievieno gramu krīta. Pārstāda tādā pašā dziļumā, kādā bijušas iepriekš. Vasarā pēc salnu perioda beigām, aptuveni jūnija vidū, acālijas izstāda dārzā pusēnā tādā pašā substrātā. Var ierakt zemē ar visu podu.

Acālijas pēc noziedēšanas no marta līdz augustam 2 – 3 reizes mēnesī baro ar īpašu rododendriem piemērotu mēslojumu. Karstā laikā rasina pat divas līdz trīs reizes dienā. To nedara vienīgi ziedēšanas periodā, jo ūdens bojā ziedlapiņas.

Kā uzziedināt

Kad temperatūra pazeminās zem pieciem grādiem, acālijas nes iekšā un tur gaišās, labi vēdināmās telpās. Vislabākā temperatūra ir ap desmit grādiem. Karstākā telpā ziedpumpuri var aiziet bojā. Janvārī sāk agro šķirņu uzziedināšanu, pakāpeniski paaugstinot temperatūru līdz plus 15 – 18 grādiem. Vēlās šķirnes nedrīkst uzziedināt agri, jo tad neiegūsiet kvalitatīvus ziedus. Audzēšanai mājās piemērotākas ir agrīnās un vidēji vēlās šķirnes. Izturīgākas ir sīkziedu šķirnes.

R. Kondratovičs stāsta, ka jaunākajām šķirnēm zemas temperatūras periods ziedu ieriešanai vairs nav vajadzīgs, piemēram, «Helmut Vogel», «Ambrosiana».

Telpās ar centrālo apkuri audzēt acāliju ir ļoti grūti, tikpat kā neiespējami, jo tām nepieciešams mitrums, turklāt parasti tur ir pārlieku silts. Augu glābt var vienīgi bieža rasināšana, vaļējs ūdens trauks tuvumā. Acālijām piemērotas varētu būt verandas vai citas vēsas un mitras telpas.

Telpās var mēģināt audzēt «Paul Schäme», «Marcel De Pape», «Weiße Schäme», «Eri», «Doberlug», «Rosa Folia», «Pink Dream», «Oranje Boven», «Frau Elsa Kärger», «Reinhold Ambrosius», «Bertina», «Kaprīze», «Dresden 1936», «Ritenītis», «Eldze», «Māsa Kerija».

Jāapbruņojas ar pacietību

Acālijas pavairo ar spraudeņiem. Tos griež jūnijā, jūlijā un sprauž tādā pašā kūdras substrātā. Jānodrošina siltums ap 20 grādiem un mitrums. Kastītei uzliek plēvi, ik pa laikam rasina, laista. Jaunie augi diezgan labi apsakņojas.

Lai iegūtu acālijas ar garu stumbru, potē. Izaudzē, piemēram, «Concinna», jo tā ātri aug, un uz tās uzpotē citas šķirnes acāliju.

Šo puķu kopējiem jāapbruņojas ar milzīgu pacietību, jo acālijas ir prasīgs augs. To iemīļojuši kaitēkļi – tīklērces, sēnīšu slimības. Tādējādi kopšana ir darbietilpīgs process. Toties augs zied katru gadu, agrās šķirnes sāk ziedēt janvārī, bet par vēlāko ziediem var priecāties līdz pat maijam, stāsta S. Matisone. Ilgziedošas šķirnes ir «Dzirkstelīte», «Columba», lieli un balti ziedi ir šķirnēm «Sniegpārsla» un «Sniegbaltīte». LU Botāniskajā dārzā var iegādāties šo acāliju divgadīgus stādiņus.