Kotedžu logi

Minētais pēdējais punkts nav no pēdējiem, kam  liela nozīmējušu kotedžas individualitātes un  ērtuma radīšanā. Pat visgreznākajā pilsētas dzīvoklī grūti izvēlēties piemērotus logus, bet, ceļot privātmāju, rodas plaša variantu iespēja. Šādā gadījumā īpašnieks var atļautie praktiski jebkuru  stiklojuma veidu - vai tie būtu nelieli standarta lodziņi vai milzīgs panorāmas logs, vai liela iestiklota veranda un ziemas dārzs. Visus šos arhitektūras fantāziju augļus pasūtītājs parasti uztic vienam uzņēmējam, kurš atbild gan par logu projektēšanu, gan izgatavošanu un to pareizu  montāžu. Tieši šos aspektus, kuri ir svarīgi kā pasūtītājam, tā logu izgatavotājam, vēlamies akcentēt šai rakstā.

Jaunās logu tehnoloģijas

Aizvien vairāk pasūtītāju izvēlas mūsdienīgas logu sistēmas ar stikla paketēm. Bet, runāt par to, ka  jaunās tehnoloģijas ir pilnībā izspiedušas no tirgus tradicionālos logus, ir vēl pāragri. Tomēr jāatzīst, ka mūsdienīgajiem logiem ir daudz priekšrocību.  Jau minējām, ka ordināro logu vietā tiek montētas  stikla paketes - vairākas malās hermētiski salīmētas stikla plāksnes. To starpas tiek aizpildītas ar inertu gāzi, parasti - argonu. Starp loga rāmi un loga vērtni ierīko gumijas blīvējumus, kuri aizsargā no mitruma iekļūšanas un caurvēja. Vecajos logos šādu blīvējumu nebija. Visbeidzot, mūsdienīgie logi atšķiras arī ar rāmju kvalitāti, kuri pamatā tiek izgatavoti no koka, alumīnija, polivinilhlorīda (PVH), stikla šķiedras, kā arī šo materiālu kombinācijā.

Kādas ir katra materiāla priekšrocības un īpatnības

Koks. Mūsdienu logu koka profili apveltīti ar zemu siltuma un skaņas caurlaidību, kā arī ar augstu estētisko vērtību, bet arī ar krietnu cenu. Koka kā materiāla sliktā īpašība jāmin tā degšanas spēja, deformēšanās mitruma maiņu iespaidā, to ietekmē trūdēšanas procesi un mikroorganismi (sēnītes). Lai novērstu logu profilu deformāciju, tos izgatavo nevis no masīvkoka, bet no daudzslāņu līmēta materiāla. Lai uzlabotu materiāla noturību, to pārklāj ar speciālām beicēm. Diemžēl šie pasākumi tik un tā negarantē 100% aizsardzību no koka dabiskās novecošanas procesa un izraisa zināmas šaubas par koku kā ekoloģiski tīru materiālu. Bieži koka logu rāmju ilgmūžība ir atkarīga no to izgatavošanai lietotās
koka sugas. Tādēļ kvalitatīvus logu profilus izgatavo no cietām un dārgām skujkoku sugām vai arī no ozola vai sarkankoka.

Alumīnijs. Viegls un stingrs metāls, noturīgs pret koroziju un, kas par sevi saprotams, - nedegošs. Materiāla lielākais trūkums - tā augstā siltumvadāmība, kas prasa papildu pasākumus siltumizolācijai (polimēru siltumizolējošo ieliktņu uzstādīšana, stikla kameru skaita palielināšana utt). Alumīniju kotedžu būvniecībā pārsvarā lieto plašu stiklotu konstrukciju būvē - verandām, ziemas dārziem, daudz retāk - atsevišķiem logiem.

Koks+alumīnijs. Tas ir koka loga rāmja savienojums ar dekoratīvu ārpuses alumīnija profila apdari. Ārpilsētas mājas būvniecības tirgū to pieprasa reti, pamatā to izmanto biroju ēku būvniecībā. Šādos logos laba koka siltumtehnika apvienojas ar alumīnija estētiku (piemēram - alumīnija logs ar iekšējo koka apdari.) Logu izgatavošanas tehnoloģija ir divkārt sarežģītāka, jo sevī ietver gan koka, gan alumīnija apstrādi. Turklāt koka-alumīnija logiem tomēr nav labākie siltumtehniskie rādītāji, un tie ir samērā dārgi.

Polivinilhlorids (PVH). Tas nedeg, ķīmiski neitrāls, nereaģē uz gaisu un mitrumu, ekoloģiski drošs. Par to liecina fakts, ka PVH logi ir rekomendēti izmantošanai ES bērnu un medicīnas iestādēs. Turklāt PVH logi ir ar augstām siltumaizsardzības īpašībām, ilglaicīgi un ērti ekspluatācijā. Tādēļ kotedžu būvniecībā tie iegūst aizvien plašāku izmantojumu.

Stiklaplasts. Tas ir kompozfts mākslīgs materiāls. Izturīgs pret vides iedarbību, praktiski nedeg, labas siltumizolācijas īpašības. Kā trūkums jāatzīmē fakts, ka tos pamatā izgatavo tikai taisnstūrveida, jo citu formu izgatavošana ir pietiekami sarežģīta.

Veranda vai ziemas dārzs

Pēdējā laikā pieprasījumu guvušas plašas stiklotas konstrukcijas (tādas redzam arī pēdējo gadu godalgotajos Latvijas arhitektūras projektos) - vitrāžas, verandas un ziemas dārzi. Šādas konstrukcijas projektam jāietver aprēķini par valdošo vēju stiprumu, izturību pret sniega slodzi, augsnes sēšanos, savstarpējo iedarbību ar pamatiem un arī pašas konstrukcijas svaru. Pēc šiem aprēķiniem izvēlas materiālus, kas nepieciešami konstrukcijas drošumam un izturībai.

Ziemas dārzs, lai arī tam ir visvairāk estētisko priekšrocību, ir vissarežģītākais projektēšanā un montāžā. Tajā ietilpst vertikālais stiklojums, gaismascaurlaīdīgs jumts, kā arī veramās konstrukcijas: logi, durvis u.c. īpaša uzmanība tiek pievērsta tieši caurspīdīgajiem pārsegumiem - tos stiklo tikai ar «drošā» stikla paketēm, piemēram, tripleksu vai polimērkarbonātu. Ziemas dārza nesošajām konstrukcijām izmanto alumīnija vai tērauda profilus - tie ir izturīgi, un tai pašā laikā to izskats nav smagnējs. Lai paaugstinātu siltumizolāciju, vertikālajam stiklojumam var izmantot divkameru stikla paketes vai vienkameru zemas emisijas (siltumtaupošu) stiklu, kas ir infrasarkano staru necaurlaidīgs un tādēļ aiz-
sargā pret siltuma zudumu.

Kotedžu celtniecības aprēķinu trūkumi pašreiz vel ir maz apzināta sfēra, jo pati kotedžu celtniecība ir samērā jauna parādība. Jaunās ārpilsētu ēkas vēl nav izgājušas laika testu, arī arhitektu, kuri profesionāli projektē kotedžu būvniecībā vēl nav pietiekami daudz. Tādēļ stikloto ēkas daļu projektos nereti pieļauts daudz kļūdu. Jāpiebilst, ka dala šādu kļūdu rodas pasūtītāja neizpildāmo vēlmju dēļ. Piemēram, projektējot fasādes stiklojumu, no arhitekta prasa nereālu stiklojumu saturošo elementu samazinājumu, lai palielinātu gaismas caurlaidību tā vietā, lai visa konstrukcija būtu droša. Rezultātā tā kļūst trausla un vieglāk pakļauta vēja un statiskai iedarbībai.

Reizēm arhitekts pakļaujas klientam un savos projektos realizē visfantastiskākās ieceres, par kuru ilgmūžību gan nākas šaubīties. Kā piemērs tam ir stiklotās konstrukcijas, kuras platības un apjoma ziņā vairāk piemērotas Vidusjūras reģiona klimatam.