Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/13/8899770t1he40a.jpg)
Koka pakešlogi, kas gatavoti no kvalitatīva materiāla, pasūtītājam maksā no 110 Ls/m2, kas ir par kādiem četrdesmit procentiem dārgāk nekā plastmasas logi. Tomēr ražotāji koka logiem atšķirībā no plastmasas logiem cenu samazinājumu neprognozē – jo šajā produktā ražotāju peļņas procentam rezervju tikpat kā neesot. Koka logu ražošana ir laba iespēja pārstrādāt koksni, radot produkciju ar lielu pievienoto vērtību, tāpat kā ražojot mēbeles.
Koka logu ražotāji pamatā orientējas uz vietējo tirgu, taču dažas firmas, apgūstot jaunas tehnoloģijas, iegūst pirmos pasūtījumus arī ārzemju tirgos. Lai iekarotu ārzemju tirgu, mūsu ražotāji iemācījušies gatavot pakešlogus, kādus Latvijā nepazīst – tie veras uz ārpusi.
Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācijas izpilddirektors Ivars Brants: «Strādājam pie priekšlikumiem normatīvā par ēku norobežojošo konstrukciju siltumprasībām. Gribam panākt, lai tās attiektos ne tikai uz materiāliem, kurus celtnieki izmanto sienu siltināšanai, bet arī uz logiem. Tas aizliegtu logu ražotājiem izmantot zemas kvalitātes materiālus un gatavot lētus un sliktus pakešlogus, dempingojot un radot brāķi.«
Latvijā koka pakešlogus ražo vairāki desmiti uzņēmumu. Pirmajā sešniekā un perspektīvāko sarakstā nenoliedzami ierindojas SIA «Nelss logi», SIA «Flora», SIA «Arbo», uzņēmums «Aile grupa», SIA «Bykolat», SIA «Staļi». Protams, nosaukt dienā vai mēnesī saražoto logu skaitu nav precīzākais veids, kā raksturot uzņēmumu jaudu, taču precīzākus datus koka logu ražotāji izvairījās sniegt.
Pieprasījums pēc koka logiem
SIA «Nelss logi» logus no koka savā jaunajā ražotnē Vecumniekos sāka gatavot pirms pusotra gada un tagad mēnesī izgatavo kādus 1000 koka pakešlogus. Lai gan pieprasījums pēc plastmasas logiem ir divas reizes lielāks, koka logu bizness, kas sākts no nulles, attīstās sekmīgi. Firmā strādā sešdesmit cilvēki, kas uz darbu brauc pat no Lielvārdes, Bauskas un Skaistkalnes.
Sākotnēji uzņēmums apsvēra iespēju ražot arī koka paneļu saliekamās mājas, taču pašlaik SIA «Nelss logi» nolēmis no šī plāna atteikties un paplašināt koka logu ražotni. Uzņēmuma ražošanas direktors Gundars Spots: «Koka mājas mēs neražosim, labāk ražosim šīm mājām koka logus. Tuvākajā laikā plānojam paplašināt apdares iecirkni, kurā notiek apdares darbi – slīpēšana, impregnēšana, krāsošana, žāvēšana.«
«Nelss logi» mēnesī izgatavo ap 2000 plastmasas un 1000 koka logu. Pasūtījumu izpilda 3 – 5 nedēļās atkarībā no tā, vai darbs jāveic karstajā vai tukšajā sezonā. Ražošanas direktors saka, ka konkurence koka logu tirgū, kas pamatā tomēr orientēts uz vietējo pasūtītāju, ir diezgan jūtama, taču labdabīga – tā neļaujot ražotājam ierūsēt. Tomēr tik atklāti kā mēbeļnieki, kas 90% – 95% savas produkcijas eksportē, logu ražotāji ar saviem noslēpumiem un niansēm nedaloties.
Uz jautājumu, vai pēc klienta izskata var prognozēt, vai viņš pasūtīs koka vai plastmasas logus, Gundars Spots atbild, ka klienti jau parasti paši skaidri zina, vai vēlas plastmasas vai koka logus. Taču gadījumi, kad lauku saimnieks, aci nepamirkšķinot, pasūta jaunai savrupmājai 30 koka logus, neesot nekāds retums.
G. Spots: «No ekspluatācijas viedokļa nekādas atšķirības starp plastmasas un koka logiem nav, taču koka logi ir no dabiska, videi draudzīga materiāla, tāpēc daudziem patīkamāki. Pēdējā laikā koka logus nereti izvēlas arī daudzdzīvokļu māju un sabiedrisku celtņu projektētāji.«
Citur populāri uz āru verami logi
SIA «Flora» koka logu ražotne atrodas Jelgavā. Raksturojot uzņēmuma jaudas, ražošanas vadītājs Andris Logins skaidro, ka «Flora» mēnesī vidēji izgatavo ap 1500 koka logu. Klusajā sezonā logu ražotāji strādājot vienā maiņā, bet, kad pasūtījumu daudz, pārejot uz divām maiņām. Uz jautājumu par nākotnes plāniem ražošanas vadītājs A. Logins atbild, ka uzņēmums gatavojas kāpināt ražošanas jaudu un ar jaunu produktu – uz āru veramu logu – iekarot ārzemju tirgu.
Valmierā SIA «Bykolat» koka logu ražotne strādā jau trīs gadus. Gandrīz visa produkcija tiek eksportēta uz ārzemēm, pamatā Islandi. Ražošanas vadītājs Kārlis Ābols: «Mēs ražojam uz āru veramus logus, kas populāri Skandināvijas valstīs. Tā kā logi ir no masīvkoka, to izgatavošanai izmantojam Zviedrijas priedi, kas, salīdzinot ar Latvijā augušu, ir ar mazākiem zariem. Izmantojam arī ekskluzīvu materiālu – sarkankoku. Deviņdesmit deviņus procentus savas produkcijas eksportējam uz Islandi.» SIA «Bykolats» logu ražošanā nodarbina piecdesmit cilvēkus un mēnesī vidēji saražo ap 1500 koka logu.
Ventspilī SIA «Arbo» koka logus sākusi ražot tikai kopš pagājušā rudens. Pagaidām ražotnē tiek nodarbināti 25 cilvēki un apgūta tikai trešdaļa jaudas, taču, kad ražotne sasniegs projektēto darba apjomu, mēnesī tikšot izgatavoti 3000 koka logu. Ražošanas vadītājs Mārtiņš Vašuks: «Mēs ražojam gan uz ārpusi, gan iekšpusi veramus logus – gan vietējam tirgum, gan eksportam. Koka logu tirgus pašlaik ļoti attīstās – aizvien vairāk tiek būvētas koka mājas un arī dzīvokļos saimnieki izvēlas plastmasa logu vietā koka logus. Piemēram, Īrijā tagad gandrīz visi savos mājokļos deviņdesmito gadu sākumā saliktos plastmasas logus maina pret koka logiem.«
Vieni no pirmajiem koka logu ražotājiem Latvijā SIA «Staļi», kas atrodas pie Cēsīm, bet ir ielogojuši arī daudzus Vecrīgas namus, uz koka logu ražošanu skatās perspektīvi. Ražošanas vadītājs Guntars Stucis stāsta, ka logus gatavojot no līmētām brusām, pamatā no Latvijā augušas priedes. Dienā «Staļu» galdniecībā topot ap 30 logu. Skaits gan esot stipri atkarīgs no tā, cik pasūtījums sarežģīts – vai logs ir apaļš, ovāls ar daudzām sīkām rūtiņām vai vienkārši iestiklots četrstūris.
Alumīniju savieno ar koku
Liepājā UPB holdingā ietilpst kompānija «Aile grupa», kas ražo Latvijas tirgū neredzētus logus – alumīnija no ārpuses un koka no iekšpuses – AL COM. Šie logi pašreiz tiek ražoti eksportam, bet tuvākajā laikā pieaug pieprasījums, un tie tiks piedāvāti arī vietējam tirgum.
«Aile grupa» jaunā AL COM logu ražotne darbu sākusi pirms pusgada un jau tiek paplašināta. Maijā tās jauda palielināsies līdz 150 – 200 logiem dienā. «Aile grupa» valdes priekšsēdētājs Valdis Mors: «Mēs neizgudrojām velosipēdu no jauna, bet nopirkām licenci no dāņiem un sākām ražot logus, kas populāri Skandināvijas valstīs. Šie logi sevī apvieno aizvien pieaugušo sabiedrības vēlmi pēc dabiskas vides un ekspluatācijas garantijas.
Alumīnija konstrukcija, kas ir noturīga pret atmosfēras darbību un nerūsējoša, atrodas ēkas ārpusē. Bet koks iekšpusē piešķir konstrukcijai dabiskumu un mājīgumu. AL COM logi neveras uz iekšu, bet uz āru – tā stiprais vējš, kas bieži plosās ziemeļvalstīs, tos necenšas atvērt, bet piespiež vēl ciešāk.»
Uzziņa
- Latvijā izgatavotie koka logi, divviru balkona durvis un to koka rāmji
2000. 26 000
2001. 26 500
2002. 25 400
2003. 33 700
2004. 33 700