Sieviete divdesmit piecos gados ir pilnīgi izveidojusies gan fiziski, gan garīgi. Pārsvarā viņa zina, ko grib.
Ko sieviete domā par seksu. 25 gados
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tiesa, vēl viņai trūkst pieredzes veidot apstākļus sev labvēlīgā gultnē, kas var radīt priekšlaicīgus secinājumus par it kā nemācēšanu dzīvot. Vēl pirms gadiem 15 divdesmitpiecgadīgas sievietes, kas vēl nebija precējušās, «līdzjūtīgi» ļautiņi brīdināja par vecmeitu vecuma iestāšanos. Gadījās, ka sievietes mēdza sasteigt lēmumu par dzīvesbiedra izvēli un, neapdomīgi apprecoties, nosacīti sabojāja savu dzīvi.
Šķiet, mūsdienās vecmeitu vecuma cenzs ir krietni pabīdījies pāri 30 gadu atzīmei. Tas priecē! Bet tas galīgi nenozīmē, ka sievietes mēdz ideāli uzvesties un izvēlēties. Dzīvē visādi gadās.
Stāsta Irita, trenere sporta centrā, 25 gadus veca:
«Krustmāte dzimšanas dienā, pasniedzot man dāvanu, stulbi ķiķinot, apsveica ar vecmeitas vecuma iestāšanos. Es nesapratu viņas mājienu. Manējā mamma nokušināja krustmāti, teikdama, ka mūsdienās tas neskaitās.
Skaidrs, ka neskaitās. Kāda vecmeita?! Es tikai tagad sāku dzīvot! Ar vecāku un bankas aizdevuma palīdzību tiku pie sava atsevišķa dzīvokļa. Nu, un man tikai tagad pēc Sporta pedagoģijas akadēmijas beigšanas parādījās naudīgi individuālo treniņu gribētāji. Kas nekait? Dzīvo tik!
Nekaitēt jau nekait, bet sakarīgu džeku gan nekādi nevaru satikt. Nāk uz sporta klubu visādi. Tie vērtīgākie ir precēti. Neprecētie pārsvarā ir geji. Nu, vēl uz klubu nāk puišeļi uzkačāt musīšus. Sīkie pa septiņpadsmit, deviņpadsmit gadiem. Tie tad arī kā traki uz mani. Nē, nu izskatās viņi normāli — smuki, priši, labi ģērbti, labi trenēti, bet nu stulbi, kā jau puišeļi…
Pāris reižu mēģināju naktsklubos iepazīties ar vienaudžiem. Nekas prātīgāks par vienas nakts sakaru nesanāca. Kas man cits atliek? Izvēlos no puišeļiem saprātīgāko un smukāko un kādu laiku ar viņu padraudzējos. Džekiņš, protams, sajūsmā. Vecāka mīļākā ar sportisku augumu un veikla gultā. Ilgi var turēt.
Bet man viņi ātri apnīk, apmēram mēneša laikā, un tad es vienkārši viņus atšuju. Bet cik tad ilgi tā? Gribas jau kaut ko ilgākam laikam un nopietnāku. ES GRIBU PA ĪSTAM IEMĪLĒTIES! Esmu apsvērusi iespēju, kas būtu, ja es iemīlētos kādā no skolnieciņiem, kas man bijuši. Kaut ko jau no dzīves un seksa viņi zina, bet tā apnicis viņus mācīt! Māci sporta zālē, māci gultā. Kāda tur vairs iemīlēšanās!
Eh! Es laikam neesmu radīta patstāvīgām, nopietnām attiecībām! Mamma gan teic, ka vajagot būt pacietīgai un nevajagot sevi iztērēt sīknaudā. To viņa par tiem maniem puišeļiem. Bet, mīļo mammīt, tu tak nesaproti, kā tas ir, ka dikti gribas. Jāņem vien, kas ir dabonams!»