Uzņēmējs Milušs: katram cilvēkam imponē būt pietuvinātam politiskajam procesam. Šķiet, pavasaris uzņēmējam Germanam Milušam ir trauksmains gadalaiks.
Politiskās virtuves pavārs
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
2001. gada marts. Pēc automašīnas sašaušanas uzņēmējs Igors Kobliņecs paziņo, ka uzbrukumu viņam organizējuši a/s «Baltijas holdinga» pārstāvji Ēriks Kaža un Vasīlijs Meļņiks, kā arī Milušs. Abi pēdējie vēršas tiesā par goda un cieņas aizskārumu, prasot piedzīt pusmiljonu latu katram, bet pret Kobliņecu tiek ierosināta krimināllieta par nepatiesu ziņojumu.
2005. gada aprīlis. Prokuratūra sāk kriminālvajāšanu pret Milušu Jūrmalas mēra kukuļošanas lietā. Likumsargi uzskata, ka viņa uzdevumā Leonīds Lasmanis un Gvido Harijs Volbrugs devuši 20 000 eiro kukuli deputātam Ilmāram Ančānam, lai panāktu Jura Hlevicka atkārtotu ievēlēšanu. Milušs līdzdalību noliedz.
Un tagad — 2006. gada marts. Latvijas Televīzija publisko telefonsarunu ierakstus, kuros fiksēts, kā Milušs ar bijušo Tautas partijas līderi Andri Šķēli un satiksmes ministru Aināru Šleseru saskaņo rīcību mēra vēlēšanu laikā. Politikas panna sakarst līdz atzīmei Jūrmalgeita.
Līdz šim Miluša viedoklis preses slejās ticis atspoguļots kodolīgi un pa retam. Taču tagad radītā svelme, šķiet, ir bijusi nopietnākā, jo trešdien plašas intervijas ar uzņēmēju publicējuši uzreiz trīs laikraksti.
Klusais ziedotājs
Miluša biogrāfijas apraksts LETA arhīvā nav plašs. Dzimis 1963. gadā Amūras apgabalā. Mācījies Rīgas Politehniskajā institūtā, strādājis par radiooperatoru Latvijas kuģniecībā, bijis līdzstrādnieks firmas «Pārdaugava» tipogrāfijas nodaļā. 90. gadu sākumā Miluša ceļi savijušies ar Kažas ceļiem, sākumā Jaunatnes darba lietu centrā Latvijas komjaunatnē, pēc tam — dibinot «BMW» pārstāvniecību Latvijā Mikas.
Tikpat skopi ir arī citos elektroniskajos arhīvos pieejamie dati. Te Milušs paziņojis, ka Somijā «BMW» rīko šoferu kvalifikācijas paaugstināšanas kursus, citur atspēkojis konkurentu pārmetumus. Publikāciju krātuvēs neizdodas atrast Latvijas presē tik ierastās intervijas, kurās panākumiem bagātie dalās atmiņās, teiksim, par ceļojumu uz kādu eksotisku zemi vai izvērstām atmiņām par grūtajiem biznesa pirmsākumiem.
Vai Miluša kautrīgums izskaidrojams ar rakstura iezīmēm? Vai arī viņam piemīt to cilvēku īpašība, kuri, pamanīti politikas aizkulisēs, aizdomas par savu ietekmi steidz šķīdināt, raksturojot sevi kā vienkāršus kāda politiskā spēka atbalstītājus?
Milušs neslēpj, ka savulaik kopā ar Kažu veidojis Tautas saskaņas partiju, vēlāk piedalījies Demokrātiskās partijas «Saimnieks» sponsorēšanā. (Kā zināms, Kaža bija valsts ministrs Šķēles pirmajā valdībā, kurā dažas dienas finanšu ministra krēslā pasēdēja arī jau minētais Kažas biznesa partneris Meļņiks.) Pirms trim gadiem Mikas ziedojis 4000 latu arī «Jaunajam laikam», bet iepriekš — LSDSP un «Latvijas ceļam».
Zvana man Andris
Taču arī Milušs ir no pieticīgajiem. «Es neesmu politiska figūra. Esmu parasts uzņēmējs,» intervijā LNT pirms gada saka cilvēks, kuram savulaik bijušas plašas pilnvaras Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta komandiera padomnieka apliecības izskatā. Kaut kas līdzīgs dzirdams arī tagad. «Tā sanācis, ka esmu ievilkts šajā situācijā,» šīs NRA atrodamās rindas prasās papildināt ar citātu no «Latvijas Avīzes»: «Tēls, ko šodien no manis pūlas izveidot prese, ir tāds pārspīlēts. Mani dēvējuši par donu Korleoni, mafiozo, par pelēko kardinālu, kurš ieceļot amatā augstas amatpersonas.» Un tas nekas, ka Jūrmalas domes deputāti, piemēram, Raimonds Munkevics un Inese Aizstrauta stāsta, kā Milušs viņus uzmeklējis, lai runātu par koalīciju domē vai piedāvātu amatus.
Kāpēc parastu uzņēmēju tik ļoti satraucis jautājums, kurš būs nākamais Jūrmalas galva? «Neviens nestrīdas, ka man ir savas ekonomiskās intereses Jūrmalā. Šobrīd tas projekts, ar kuru es nodarbojos — Marienbādes projekts. Tā vērtību lēš ap 100 miljoniem eiro,» Milušs stāsta par ieceri, kas, kā uzskata bijušais Jūrmalas vadītājs Dainis Urbanovičs (LSDSP), bijis viens no galvenajiem viņa atstādināšanas iemesliem pirms trim gadiem. «Dienas Bizness» pagājušā gada sākumā kūrortpilsētas vērtīgāko zemes īpašnieku pirmajās vietās minēja Milušu un Aināru Šleseru.
«Ja jāsaka absolūti atklāti, katram cilvēkam, saprotiet, imponē kļūt pietuvinātam politiskajam procesam. Un tālāk sākas viss tas process. Tas ir konsultācijas, zvani un pārējais,» NRA atzīst Milušs. «Tā ir virtuve, politiskā virtuve.»
Viens no neredzamajiem Jūrmalas mēra vēlēšanu pavāriem bijis arī «tēvzemietis» Eižens Cepurnieks — kā apgalvo Milušs, viņa draugs jau vairākus gadus. Tas izskaidro, kāpēc Cepurnieku intervijās viņš sauc vārdā, par Eiženu. Bet vai arī «TP ierindas biedrs ar biedra karti 270» un satiksmes ministrs būtu viņa draugu pulkā? Vai arī tas liecina, ka politikas virtuvē pavadīts pietiekami ilgs laiks, lai, uzrunājot citus pavārmākslas meistarus, varētu iztikt bez traucējošajām pieklājības frāzēm? «…zvana man Andris un prasa…», «…un nāk Ainārs…», «…es zināju, ka Ainārs kontaktējas ar Andri…» — tādu valodu, pērnā pavasara notikumus atstāstot avīzēm, lieto Milušs. Kurš, kā var noprast no paša teiktā, Andrim un Aināram ir vienkārši Germans.