/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2024/11/30/16517940t1h3ad7.jpg)
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija ir sākusi uzskatīt Vladimiru Putinu par galveno šķērsli mierīgam noregulējumam Ukrainā. Par to, atsaucoties uz avotiem ASV un Eiropas amatpersonu vidū, ziņo aģentūra "Bloomberg".
Saskaņā ar aģentūras sniegto informāciju Rietumi pašlaik izstrādā scenārijus, kā palielināt spiedienu uz Maskavu, ja tā atteiksies pārtraukt karadarbību.
Vašingtona un Eiropas galvaspilsētas pašlaik strādā pie vienošanās galīgās versijas par 30 dienu pamieru Ukrainā, norādīja avoti.
Dokuments vēl nav pabeigts, un tā parametri ir atkarīgi no ASV nostājas, kas uzstāj uz abu pušu beznosacījumu pamieru un tiešām sarunām starp Maskavu un Kijivu. Saskaņā ar aģentūras avotu teikto, ja Krievija noraidīs pamieru, ASV un tās sabiedrotie ir gatavi piemērot Maskavai jaunas, bargākas sankcijas.
Agrāk aģentūra "Reuters" ziņoja, ka ASV un Eiropas valstis ir noslēguma posmā, gatavojot priekšlikumu par 30 dienu pamieru.
Pēc viena no aģentūras diplomātiskajiem avotiem teiktā, vienošanās varētu tikt panākta "tuvākajās stundās vai dienās".
Iepriekš Vladimirs Putins paziņoja par pamieru no 7. līdz 11. maijam par godu Uzvaras dienas 80. gadadienai. Tomēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šo priekšlikumu uzskatīja par “manipulācijas mēģinājumu” un nāca klajā ar iniciatīvu par pilnīgu pamieru uz 30 dienām. Līdzīgu aicinājumu izteica arī Donalds Tramps, uzsverot, ka pamieram starp Krieviju un Ukrainu vajadzētu būt “bez priekšnosacījumiem” un ilgt vismaz mēnesi.
Tomēr Kremlis faktiski noraidīja iniciatīvu par ilgstošu pamieru. Krievijas prezidenta preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs sacīja, ka pamiers ir iespējams tikai tad, ja Rietumi pilnībā atteiksies piegādāt Ukrainai ieročus.
Iepriekš līdzīga situācija jau ir bijusi – arī Lieldienu priekšvakarā Putins izsludināja pagaidu pamieru, uz ko Zelenskis atbildēja ar pretiniciatīvu pagarināt pamieru. Tomēr Kremlis atteicās to darīt.