Puncī vīruss. Bet vai tiešām vīruss?

«Vēdera vīruss ir viens no mazāk bīstamajiem vīrusiem - nereti tas pāriet ātrāk, nekā cilvēks saņemas aiziet līdz ārstam,» uzskata sertificēts ģimenes ārsts, dr. med. Tadeušs Tālers. Tomēr paļauties, ka tas tiešām ir tikai ātri pārejošs vīruss, nevajadzētu, it īpaši, ja parādījušās sāpes vēderā.

Sajūtot diskomfortu vēderā un cīnoties ar sliktu dūšu, sasirgušais parasti sāk domāt, ka kaut ko sliktu ieēdis, taču būtībā pie vainas ir rotavīrusi. Arī citu grupu vīrusi rada līdzīgus simptomus, taču kurš no tiem vainojams sliktajā pašsajūtā, var noteikt tikai ar speciālas virusoloģiskās izmeklēšanas palīdzību. Parasti gan ārsts uz šo izmeklēšanu nesūta, jo tas ir diezgan darbietilpīgs process, un šajā gadījumā ne ārstēšanos, ne medikamentu izvēli neietekmē informācija par to, kurš vīrusa paveids uzsācis savu aktīvo darbību organismā (virusoloģiskā izmeklēšana parasti ir aktuāla epidernioloģiskajās situācijās, kad būtiski zināt, kas tas par vīrusu un kādi pasākumi jāveic). Rotavīruss atšķirībā no gripas ir tā dēvēta epizodiska slimība, kas var parādīties jebkurā laikā un neatkarīgi no laika apstākļiem.

Vīruss vai saindēšanās?

Kā pēc simptomiem atšķirt nekvalitatīvas pārtikas izraisītus gremošanas trakta traucējumus no vīrusa?

Pašam saslimušajam, vadoties pēc simptomiem, noteikt cēloni ir grūti (to var izdarīt, veicot speciālus izmeklējumus - izkārnījumu, kuņģa satura analīzes — un tas ir laboratorijas ārstu kompetencē). Taču der atcerēties: ja notikusi saindēšanās ar pārtikas produktiem, visbiežāk viena no pirmajām pazīmēm ir vemšana, turklāt šajā gadījumā parasti ir nepatīkama sajūta gremošanas trakta augšdaļā, vēlāk var parādīties arī caureja. Saindēšanās gadījumā ar pāitikas produktiem nav raksturīga paaugstināta temperatūra.

Rotavīrusa pazīmes ir līdzīgas kā parastu gremošanas traucējumu gadījumos, taču tam piemīt arī specifiskas vīrusa pazīmes. Klasiskie rotavīrusa simptomi ir:

• caureja;
• sāpes vēdera augšējā daļā;
• dedzinoša sajūta kuņģa apvidū;
• rūgtuma sajūta mutē;
• slikta dūša;
• paaugstināta temperatūra (ja cilvēkam ir laba imunitāte, temperatūra var būt augsta, bet tikpat labi tā var būt arī no +37,2 °C līdz +37,5 °C).

Taču rotavīrusa gadījumā var būt arī citiem vīrusiem raksturīgi simptomi - galvassāpes, reiboņi, slikta dūša, nespēks, svīšana.

Svarīgi konsultēties ar ārstu

Pieauguša cilvēka organisms uzvaru pār rotavīrusu izcīna pāris dienu laikā, jo tas labi atpazīst agresīvo aģentu. Nopietnāk šī saslimšana noris bērniem un pusaudžiem - viņi slimo ilgāk un smagāk.

Vīrusa infekcijas, tajā skaitā arī rotavīrusi, no viena upura pie otra visbiežāk nonāk gaisa pilienu ceļā, turklāt rotavīru-sam raksturīgs ari tā dēvētais netīro roku variants. Bērni slimo smagāk tāpēc, ka viņu imūnsistēma vēl nav pilnvērtīgi attīstījusies - tā aug kopā ar bērnu.

Ja, sajūtot pirmos slimības simptomus, nav iespējams nokļūt pie ģimenes ārsta vai izsaukt viņu uz mājām, turklāt, ja pacients sajūt sāpes vēderā, noteikti jāsauc ātrā palīdzība (neatkarīgi - saslimis pieaugušais vai bērns). Ir būtiski noskaidrot vēdersāpju iemeslu. Neatliekamas medicīniskās palīdzības ārsts ari izlemj - atstāt sasirgušo mājās vai tomēr labāk stacionēt. Rotavīrusa gadījumā slimniekam, visticamāk, atļaus ārstēties mājas apstākļos (izņēmums var būt gadījumi, ja cilvēkam ir pazemināta imunitāte).

Konsultāciju var saņemt arī slimnīcu uzņemšanas nodaļā, kur parasti dežurē vairāku profilu ārsti. Jāņem vērā, ka rota-vīruss ir viena no vieglākajām saslimšanām vēdera sāpju gadījumā, taču šie simptomi var būt raksturīgi arī gadījumos, ja ir problēmas, piemēram, ar aklo zarnu.

Pirms un  pēc vīrusa

Ārsts Tadeušs Tālers uzskata - profilaktiskus līdzekļus cīņai pret rotavīrusu praktiski nav iespējams ieteikt, jo ikdienā uz ielas vai darba birojā neviens nav pasargāts no saslimšanas. Visbiežāk rotavīruss neko ļaunu organismam nenodara, jo cilvēka imūnsistēma darbojas automātiski un pati uzveic vīrusus, un tie savukārt visvairāk, izraisot sliktu pašsajūtu, apdraud novārgušus organismus ar vāju imūnsistēmu.

Arī pēc rotavirusa izslimošanas īpaši atveseļojoši pasākumi nav nepieciešami - zaudējumus organisms ļoti labi spēj kompensēt ar ikdienas uzturu. Tomēr patiesi labas pašsajūtas atjaunošanai dažus ieteikumus gan der paturēt prātā:

• jāpievērš uzmanība šķidruma bilances atjaunošanai, īpaši - bērniem un pusaudžiem biežāk un vairāk dodot dzert;
• imūnsistēmas darbības uzlabošanai nepieciešams C vitamīns, un īpaši tas jālieto ziemas periodā un pavasari. C vitamīnam nav toksiskā sliekšņa, tāpēc ne vien pieaugušajiem, bet arī bērniem to droši var dot katru dienu. Šis vitamīns aktivē vinsnieru darbību, kuras savukārt piedalās imūnās reakcijās, stiprina organismu;
• ne vien pēc slimošanas, bet arī ikdienā ieteicams lietot skābpiena produktus - paniņas, kefiru. Skābpiena produkti satur antioksidantus un organismam nepieciešamās olbaltumvielas, kā arī kalciju, kas savukārt nepieciešams organisma augšanai un kauliem, īpaši ieteicami tādi produkti kā «Actimel», kā ari visi LGG baktērijas saturošie «Gefilus» produkti, kas palīdz sabalansēt zarnu mikrofloru;
• ikdienā jālieto pilnvērtīgs uzturs, ņemot par pamatu dietologu ieteikto uztura piramīdu;
• kaut arī dienvidu augļi nesatur vēlamo vitamīnu daudzumu, tos noteikti ieteicams iekļaut ēdienkartē. Priekšroku var dot kivi, apelsīniem, mandarīniem, greipfrūtiem, ari vietējām dzērvenēm;
• ar ģimenes ārstu vēlams konsultēties arī par aptiekās nopērkamo vitamīnu papildu lietošanu.

Slikta dūša - vai iemesls uztraukties?

Kā skaidro klīniskās slimnīcas Gailezers gastroenteroloģijas nodaļas vadītāja Diāna Lisova, slikta dūša un vemšana ir savstarpēji saistītas parādības - slikta dūša ir vemšanas priekš/āzē. Tām var būt loti daudz un dažādu iemeslu, kas meklējami gan gremošanas sistēmā, gan citās orgānu sistēmās,

Bieži šis simptoms ir labdabīgs, pašlimitējošs, proti, tas var pazust bez jebkādas iejaukšanās un ārstēšanas. Taču vemšana mēdz būt ari nopietnu slimību pazīme, kas var brīdināt par draudiem cilvēka dzīvībai.

Sliktas dūšas un vemšanas cēloņi var būt:

• Kuņģa slimības - kuņģa čūla, kuņģa vēzis, gastroparēze.
• Zarnu slimības - piemēram, divpadsmitpirkstu zarnas čūla, zarnu obstrukcija.
• Centrālās nervu sistēmas saslimšanas - migrēna, epilepsija, meningīts, smadzeņu audzēji, traumas.
• Psihiskas slimības vai ar stresu saistīti psiholoģiski stāvokļi - bulīmija, anorexia nervosa, kas rasturīga galvenokārt jaunām sievietēm.
• Endokrīnās sistēmas slimības - cukura diabēts, viarogdziedzera saslimšanas.
• Vemšana raksturīga aptuveni 50% grūtnieču pirmajā grūtniecības trimestri.
• Vemšanu var izraisīt arī medikamenti, ar kuriem tiek ārstēta kāda slimība. Biežāk tie ir ķīmioterapeitiskie līdzekli, ko lieto audzēju ārstēšanā, ari antibiotikas, nesteroīdie pretiekaisurna līdzekli.
• Vēdera dobuma orgānu saslimšanas, kas prasa neatliekamu ārstēšanu, ķirurģisku iejaukšanos - akūts pankreatīts, akūts holecistīts, žultsakmeņi.
• Infekcijas slimības - bakteriāls gastroenterīts, akūts hepatīts.

Būtisks simptomu raksturs

D.Lisova uzsver, ka pirmais, kas jādara, ja rodas sūdzības par sliktu dūšu vai vemšanu, - jāgriežas pēc palīdzības pie ģimenes ārsta vai gastroenterologa, lai ārsts izvērtētu simptomus. Ja tie ir saistīti ar gremošanas orgāniem, tad ārstēšana ir viena, ja vaina ir cita, tad arī ārstēšana var būt pilnīgi atšķirīga. Nebūtu ieteicams ārstēties pašam, nekonsultējoties ar speciālistu, jo, kā jau minēts, sliktas dūšas un vemšanas iemesli var būt dažādi.

Lai diagnosticētu, ar ko tieši saistīta slikta dūša, ārstam pirmkārt jāievāc detalizēta anamnēze - jāuzzina, kādas ir ar sliktu dūšu vai vemšanu saistītās sūdzības - vai ir sāpes vēderā, paaugstināta temperatūra vai arī, piemēram, neiroloģiskie simptomi, kas var liecināt par centrālās nervu sistēmas vainu. Turklāt jāņem vērā tas, cik sen un kā vemšana sākusies, kāds ir tās raksturs. Ja vemšana ir hroniska, t.i., atkārtojas vairākas reizes ilgākā laika periodā, tad, iespējams, tās iemesls ir grūtniecība, kāda vielmaiņas slimība, diabēts, urēmija vai hronisks alkoholisms.

Ārstēt cēloni, nevis simptomu

Vienkāršākie jeb nevainīgākie sliktas dūšas iemesli - kad šis simptoms ir saistīts ar stresu vai funkcionālu saslimšanu, kad nav nekādu organisku bojājumu - nav čūlas, iekaisuma vai cita rakstura organisma bojājumu, kas izraisītu nopietnas sekas. Kaut arī iemesli var nebūt nopietni, sliktas dūšas gadījumā ārste tomēr neiesaka nodarboties ar pa-šdiagnostiku un pašārstēšanos.

«Parasti, ja ir saindēšanās, tad ir gan slikta dūša, gan vemšana, kas var izraisīt smagu sāļu disbalansu, kālija līmeņa samazināšanos asinīs, kas savukārt var izraisīt gan sirds ritma traucējumus, gan arī citas nopietnas sekas. Arī saindēšanās gadījumā, kad ir slikta dūša un vemšana, ar pašārstēšanos nodarboties nevajadzētu. Cilvēki, protams, mēdz lietot zāles, ko iesaka aptiekā un kas normalizē stāvokli un var palīdzēt tikt vaļā no traucējošajiem simptomiem. Taču tā ir tīri simptomātiska ārstēšana ~ tiek ārstēts simptoms, bet jāņem vērā, ka katram simptomam pamatā ir kāds cēlonis. Un to palīdzēs noskaidrot ārsts.»